Piektdiena, 29 Marts 2024

Vārda diena: Agija, Aldonis

2% cilvēku domā, 3% domā, ko viņi domā, bet 95% cilvēku labāk mirs, nekā domās.

Bernards Šovs

Baltkrievu rakstības dienu atzīmēja ar intelektuālu spēli

2022.gada 6.septembrī Daugavpils pilsētas pašvaldības Baltkrievu kultūras centrā (BKC) tika organizēta literārā spēle – viktorīna, veltīta baltkrievu rakstības dienai. No šī nozīmīgā notikuma startēja jaunā BKC radošā sezona.

            Baltkrievu rakstībai ir daudzu gadsimtu tradīcijas, bet baltkrievu apgaismotāju Franciska Skorina, Jefrosinijas Polockas, Simeona Polockova, Kirila Turovskova vārdi ieguva plašu Eiropas atpazīstamību. Baltkrievu rakstības diena atspoguļo baltkrievu preses vārda nesaraujamo saiti ar vēsturi un kultūru, tās sākumi meklējami 1994.gadā.

            Baltkrievijas Republikas Nacionālie svētki katru gadu notiek septembra pirmajā svētdienā izglītības un grāmatu iespiešanas centros, dažādās pilsētās un ciemos ar bagātu vēsturisko un kultūras mantojumu. Pirmā Baltkrievu rakstības dienu uzņēma senā Polocka, bet 2022.gadā – pilsēta Dobruš, atpazīstama no XVI gadsimta. Šeit tika dibināta pirmā Baltkrievijas papīra fabrika (1870), bet Dobrušas novadā dzīvojošais Ivans Šamjakins kļuva par slavenu rakstnieku, scenāristu un dramaturgu.

Baltkrievu kultūras centrā tradicionāli tika atklāta plaša jauno grāmatu izstāde no BKC bibliotēkas fondiem, kurā attēlota mākslinieciskā un vēsturiskā literatūra; izdevumi, kas veltīti izcilām personībām, mākslai, kultūras sakariem, arhitektūrai, folkloras mantojumam, nacionālajai virtuvei utt.

Ar melodisko un aizkustinošo dziesmu “Belaruskaja mova” ansambļa “Drozdi” izpildījumā sākās rakstības svētki, literārās spēles – viktorīnas formātā, kurā piedalījās 5 komandas: Baltkrievijas Republikas ģenerālkonsulāts Daugavpilī, Baltkrievu biedrība “Uzdim”, ansambļi “Kupaļinka”, “Spadčina”, “Ļanok”. Katrai komandai bija jāatbild uz jautājumiem piecās kārtās, kuri veltīti nozīmīgām jubilejām:

- Janka Kupala – 140,

- Jakubs Kolas – 140,

- baltkrievu grāmatu iespiešana – 505,

- Baltkrievijas Nacionālā bibliotēka – 100,

- Daugavpils Valsts baltkrievu ģimnāzija – 100.

Atklājot vakaru, BKC vadītāja Žanna Romanovska prezentēja 1953.gada unikālo izdevumu “Janka Kupala. Iecienītākie darbi”, kuru bibliotēkai uzdāvinājis dzejnieks Jevgēņijs Golubevs. Un tad sakās spēle – viktorīna: katrai komandai sekoja iepriekš sagatavoti ļoti interesanti, reizēm ļoti sarežģīti jautājumi. Par katru pareizo atbildi komanda saņēma kartīti “gudrinieks”; pēc katras kārtas atbildes rezultāti tika ierakstīti tabulā uz magnētiskās tāfeles.

Visi dalībnieki ar lielu azartu un iedvesmu pārrunāja atbildes, sprieda un diskutēja, dalījās un pārliecinoši stāstīja par savu jauno, iepriekš nezināmo informāciju. Katra komanda ieguva papildus bonusus par radošo pieeju: “Kupaļinka”, “Spadčina”, soliste Anastasija Lukašenoka (“Praļeski”) par dziesmu izpildīšanu, dzejnieks Staņislavs Volodjko izlasīja dzejoli, tādējādi pievienojot lieko punktu komandai “Uzdim”, bet ģenerālkonsulāta komanda saņēma bonusu par argumentētām ātrām atbildēm.

             Baltkrievijas Republikas Ģenerālkonsuls Daugavpilī Iļja Laputj atzīmēja baltkrievu rakstības svētku nozīmīgumu, kas ar vērienu tiek atzīmēti Baltkrievijā, pastāstīja daudz interesantu faktu par grāmatu iespiešanu un pateicās Baltkrievu kultūras centram par ideju, organizēšanu un šāda nestandarta pasākuma vadīšanu.

            Par īpašu erudīciju un aktīvu dalību viktorīnā ar īpašām veicināšanas balvām tika atzīmēts I.Laputj, kā arī Valentīna Lipinska (“Kupaļinka”) un Regina Rodikova (“Spadčina”). Katra komanda tika apbalvota ar pateicību, piemiņas suvenīriem un saldajām balvām. Rezultātā izrādījās, ka visām komandām ir vienāds punktu skaits.

Tāpēc ar pārliecību var teikt, ka uzvarēja uzkrātās zināšanas, erudīcija, vēlme uzzināt un atklāt sev kaut ko jaunu un, protams, mīlestība pret dzimto vārdu. Un tam pilnībā atbilst jaunās dzejnieces Katrīnas Mizērijas dzejas rindas, publicētas laikrakstā “Literatūra un māksla” (Minska):

З любоўю да роднага слова,

З любоўю да роднай зямлі,

Да светлай, трывалай асновы,

Што колісь нам продкі далі…

 

Informāciju sagatavoja:

Marija Pometjko,

Baltkrievu kultūras centra metodiķe