Intervijas

14 oktobris

Vārda dienas:
Vilhelmīne, Minna

Horoskopi

Vērsis
21. aprīlis
- 20. maijs

VĒRSIS Nevajadzētu ļaut neuzmanībai vai paviršībai radīt liekus kavēkļus. Jo īpaši piesardzīgam vajadzētu būt finansiālajos jautājumos. Saskarsmē ar apkārtējiem būsi draudzīgs un dzīvespriecīgs, kas vairos iespējas gūt jaunus paziņas, domubiedrus. Kopumā nedēļa vairāk piemērota radošu ieceru īstenošanai, kontaktu dibināšanai, dažādu kursu, semināru apmeklēšanai. Brīvdienās alksi pēc otrās pusītes sabiedrības.

Pirmdiena
Nakts
7 .. 9 C
Rīts
13 .. 15 C
Diena
17 .. 19 C
Vakars
12 .. 14 C
Vējš
1 .. 3 m/s

Avots: gismeteo.ru

Aptauja

Aktuālākā problēma šodien Daugavpilī

 

Jaunumi Vēsture | 26. novembris 2009 | 08:25

Dvinskā bija daudz sērkociņu fabriku

lh5-jjpht.com

XIX gadsimta otrajā pusē Krievijas rietumu guberņās sāka attīstīties sērkociņu ražošana. Sērkociņu fabrikas tika uzceltas arī Vitebskas guberņas pilsētās – Vitebskā, Polockā, Dinaburgā un citās vietās.

Viena no lielākām sērkociņu fabrikām tika uzcelta Dinaburgā 1868.gadā. Pleskavas 1. ģildes tirgotājs Šļema (Solomons) Zaks (1842-1902) atvēra lielu sērkociņu fabriku pie Pēterburgas – Varšavas šosejas (vēlāk Šosejas iela, tagad – 18.novembra iela) un ceļa, kas veda uz pareizticīgo kapsētu (tagad Klusā iela).
Fabrikā bija apgādāta ar jaudīgu 12 zirgspēki tvaika mašīnu, fabrikā strādāja 325 darbinieki. Fabrika darbojās veiksmīgi, 1884.gadā šeit jau strādāja 446 cilvēki, bet 1890. gadā – 676. Pēc strādājošo skaita šis uzņēmums bija vislielākais pilsētā. 1836. gadā Zaks iegādājās savā īpašumā zemi, uz kuras bija uzcelta fabrika.
Gajokā Daugavas krastā Zaks atvēra kokapstrādes uzņēmumu, kur sērkociņu fabrikas vajadzībām ražoja sērkociņu skaliņus.
XIX gadsimta beigās fabriku vadīja viņa dēls Alberts Zaks, komerczinātņu kandidāts.
1899.gada jūnijā uz Zaksa rūpniecības uzņēmumu bāzes tika izveidota akciju sabiedrība (AS) „Dvina”, kuru vadīja brāļi Lurve – Dvinskas goda pilsoņi.
Šļema Zaks ir miris Hamburgā 1902.gada 4. (7.) augustā, un „Dvinskij listok” 21.08.1902. numurā tika publicēts neliels nekrologs.
1913. gadā AS „Dvina” vadīja V. Lalšins, tajā laikā strādājošo skaits sasniedza 700.
Fabrika darbojās gandrīz 50 gadus, pirma pasaules kara laikā fabrikas iekartas tika izvestas uz Krieviju.
Pēc kara ēka stāvēja tukša, tika izmantota kā noliktava.
Ēkas paliekas tika uzspridzinātas un nojauktas XX gadsimta 60.gados, kad cēla Austrumu elektrotīklu bāzi.
I.Kuzmicka fotogrāfijās laikrakstā „Krasnoje znamja” ir redzamas Zaksa sērkociņu fabrikas ēkas paliekas (karkass) pirms un pēc uzspridzināšanas.
XIX gadsimta otrajā pusē tika atvērtas vēl dažas sērkociņu fabrikas, bet lielākā daļa no tām tika aizvērta pirms 90.gadiem.
70.gados Dinaburgas sīkpilsonis Elija Joffe pēc apstiprinātā projekta, kas ir saglabājies arhīvā, uzcēla sērkociņu fabriku Čerepovas tuvumā pie Čerepovas ceļa (tagad Patversmes iela) un ceļa uz nometnēm (tagad – Nometņu iela).
Fabrika tika atvērta 1879.gadā, tajā strādāja 49 cilvēki, bet jau 1879.gadā palika tikai 36 darbinieki un 80.gadu vidū fabrika tika slēgta.
Tās vietā Berka Rubanenko atvēra savu sērkociņu fabriku, kur strādāja no 25 līdz 90 darbiniekiem. Fabrika, acīmredzot, strādāja līdz pirmajam pasaules karam, kad tās iekārtas tika izvestas uz Krieviju, bet ēka – sagrauta.
1878.gadā tirgotājs Piness Zeheds atvēra sērkociņu fabriku Rīgas ārpilsētā, bet pastāvēja īsu brīdi un pirms 90.gadiem tika slēgta.
Saskaņā ar 1900.gada Dvinskas pilsētas sabiedriskās parvaldes atskaiti, tajā laikā pilsētā darbojās divas sērkociņu fabrikas.
XX gadsimta sākumā Dvinskas iedzīvotājam Mendelim Apterim piederēja sērkociņu fabrika Kovenskas guberņas Novoaleksandrovskā (tagad Zarasi) un noliktavas Novoaleksandrovskā un Dvinskā.
Pirmais pasaules karš pielika punktu sērkociņu ražošanai Dvinskā.
 

Gesels Maimin, D-fakti.lv

Pievienot komentāru