Intervijas

17 decembris

Vārda dienas:
Hilda, Teiksma

Horoskopi

Ūdensvīrs
21. janvāris
- 18. februāris

Būsi apzinīgs un mērķtiecīgs it visā, kas skar darba jautājumus. Nav izslēgts, ka pateicoties saviem panākumiem, iegūsi ietekmīgu cilvēku atbalstu, ievērību. Tu daudz laika veltīsi arīdzan filozofiskām, garīgām lietām, pārdomām par dzīvi, vēlēsies gūt saikni ar līdzīgi domājošajiem. Ģimenes dzīvē mācēsi rast sapratni ar tuviniekiem. Saskarsmē ar atvasītēm izturēsies kā līdzīgs pret līdzīgu. Šāda nostāja palīdzēs gūt daudz ciešāku kontaktu ar bērniem.

Svētdiena
Nakts
-3 .. -5 C
Rīts
-2 .. -4 C
Diena
.. -2 C
Vakars
-2 .. -4 C
Vējš
2 .. 4 m/s

Avots: gismeteo.ru

Aptauja

06.oktobrī notiks 13. Saeimas vēlēšanas. Vai Jūs plānojat doties balsot?

 

Jaunumi Ekonomika | 8. septembris 2014 | 16:23

Anrijs Matīss: „Sankcijas pret Krieviju nav izdevīgas Latvijai”

D-fakti.lv

3.septembrī Daugavpili ar darba vizīti apmeklēja Latvijas satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Ministru pavadīja Latvijas dzelzceļa priekšsēdētājs Uģis Magonis. Viņš tikās ar LDz Daugavpils struktūrvienību darbiniekiem un Lokomotīvju remonta rūpnīcas darbinieku kolektīvu. Rūpnīcas darbiniekiem bija iespēja pakontaktēties ar ministru un viņi izmantoja iespēju pateikt viņam visu, ko domā par valsts politiku. Saruna nebija viegla, tā bija atklāta un emocionāla.

LRR darbiniekus uztrauc viena problēmadarbs. Lai tas būtu, uzņēmums jānodrošina ar pasūtījumiem. Tomēr valsts politika neveicina vietējo uzņēmēju-ražotāju attīstību. Kāpēc Latvija iesaistās konfliktā ar Krieviju un skrien pa priekšu vilcienam ar sankcijām, kas negatīvi ietekmē vietējos ražotājus? Kāpēc Latvijas dzelzceļš izvieto pasūtījumus un iepērk rezerves daļas ārzemēs, nevis no vietējiem ražotājiem? Kāpēc tramvaju projekts ir atdots ārzemju starpniekam-pārpircējam, nevis vietējam ražotājam? Kāpēc šajā valstī elektrovilcieni netiek ražoti tā vietā, lai tos nomātu par milzu naudu? Tie ir pamatjautājumi, atbildes uz kuriem LRR inženieri gribēja saņemt no ministra uzreiz, skatoties acīs viens otram.

Bumerangs no sankcijām pret Krieviju

Trešās sankciju pakas pret Krieviju piemērošanas perspektīva ir aktuāls jautājums ne vien dzelzceļniekiem, bet arī ražotājiem, kuru darbība ir saistīta ar dzelzceļu. Pēc AS „DLRR” mārketinga direktora Sergeja Avsjuka novērtējuma, ja LRR paliks bez Krievijas pasūtījumiem, tas draud ar rūpnīcas personāla skaita strauju samazinājumu.

„Šodien mēs darām visu iespējamo, lai politiskie notikumi minimāli ietekmētu ekonomiskās attiecības, kas izveidojušās starp Latviju un Krieviju ne šodien un ne vakar, - sacīja ministrs A.Matīss. – Mēs nekādā veidā negrasāmies provocēt jaunās sankcijas, jo Latvija un Lietuva ir divas valstis, kas lielā mērā ir atkarīgas no Krievijas ekonomikas. Tas nav tikai transports. Tā ir visa enerģētika, gāzes piegādes, elektrība. Tāpēc mēs neesam ieinteresēti sankciju palielināšanā, it īpaši enerģētikas un transporta jomās, jo mēs neatradīsim jaunus tirgus ne tikai dzelzceļam, mēs neatradīsim jaunus tirgus ostām.”

Latvija gadsimtiem ilgi ir osta, kas apkalpo kravas no Krievijas un citām valstīm. Krievijas tranzīta daļa ir 75% no LDz kravu pārvadājumiem. Tāpēc, ja valsts vēlas saglabāt 50 tūkstošus darba vietu un 1 miljardu eiro, kas ik gadu ienāk valsts budžetā pateicoties tranzītam un kravu pārvadājumiem, jāsaglabā labas un pragmatiskas attiecības ar kaimiņiem, nevis jārunā par sankcijām, kas var negatīvi ietekmēt Latvijas ekonomiku.

Latvijas dzelzceļa pasūtījumi Ukrainai

Vēl viens LRR aktuāls jautājums ir Latvijas dzelzceļa tenderi. Vietējā tirgus neaizsargātība noved pie tā, ka visi lielie valsts pasūtījumi aiziet uz ārzemēm. Pēdējais uzskatāmais piemērs – LDz elektrisko mašīnu remonta pasūtījums aizgāja uz Ukrainu, nevis LRR. Konkursa iepirkuma lēmuma pārskatīšanas rezultāts joprojām nav zināms.

„Noteikti pārskatīsim lēmumu par šo pasūtījumu veida izvietošanu, - paziņoja A.Matīss. – Ja kvalitāte un cena ir pieejami – tas jādara šeit un jānodrošina šeit darba vietas, tehnoloģijas u.t.t. Mēs redzam labu progresu LRR ražošanas modernizēšanā, tiek uzstādītas jaunas iekārtas, kas sekmē un garantē produkcijas kvalitāti. Domāju, ka pasūtījumu izvietošana šeit un citās Latvijas rūpnīcās ir prioritāte.”

„Tādā gadījumā kāpēc Latvija neaizsargā savu tirgu, kā to dara dažas ES valstis, piemēram, Polija? – ministram iebilda AS „DLRR” priekšsēdētāja Natālija Petrova. – Polijā pastāv tāds jēdziens kā „polonizācija”. Tirgus viņiem ir aizsargāts, un iekļūt tajā citiem ražotājiem ir ārkārtīgi sarežģīti. Iekļūt Baltkrievijas tirgū arī nav viegli. Šajā valstī darbojas importa aizvietošanas valsts programma: ja starp konkursantiem būs nebūtiska atšķirība, viņi izvēlēsies baltkrievu ražotāju. Pie mums nē! LRR neuzvarēja LDz tenderā tikai tāpēc, ka pati sev neizsniedza garantiju, ka garantē pati sev savu čaulu pārdošanu!”

Ministrs A.Matīss nenoliedza problēmas esamību, bet uzsvēra, ka ES iepirkumu process ir reglamentēts, un Latvijai ir tam jāseko. Tādā gadījumā, kādā veidā valsts var palīdzēt vietējiem ražotājiem? Pēc ministra vārdiem, drīzumā tiks akceptēti iepirkumu likuma grozījumi, lai nodrošinātu prioritāti vietējiem ražotājiem un produktiem: „Ir svarīgi noteikt tādu kritēriju kompleksu (kvalitātes līmenis, piegāžu termiņi, drošība, garantijas u.t.t.), lai tiktu cauri tikai vietējie ražotāji.”

Jaunie projekti un virzieni

Tikšanās laikā tka apriests arī jautājums par LRR un LDz sadarbību. LDz varētu ne tikai izvietot savus pasūtījumus LRR, bet arī īstenot kopīgos projektus. Piemēram, būvēt elektrovilcienus.

Ministrs A.Matīss šādi nokomentēja iniciatīvu: „Šis jautājums šobrīd ir izstrādes stadijā. Ja mēs kopā ar Latvijas dzelzceļu un „Pasažieru vilcienu” varēsim organizēt, ka elektrovilcieni tiks ražoti šeit (LRR), tas būs vislabākais lēmums... Svarīgi, lai elektrovilcieni tiktu ražoti Latvijā.”

Ministrs paziņoja arī, ka LRR daļēji veiks esošo pasažieru dīzeļvilcienu kapitālo remontu. Tas sāksies jau šogad.

Izskanēja arī ministram veltītie pārmetumi par tramvaju iegādes konkursu Daugavpilī. Divu gadu laikā jau tika rīkoti trīs iepirkumu konkursi, bet jaunu tramvaju pilsētā nav joprojām. Lai gan LRR bija gatava organizēt savos ražošanas laukumos tramvaju vagonu būvniecību, pilsēta nolēma nopirkt gatavos tramvajus no ārzemju pārpircēja tā vietā, lai dotu iespēju attīstīt jaunu darbības virzienu pilsētveidojošam uzņēmumam, kurā strādā vairāk nekā tūkstotis daugavpiliešu.

A.Matīss deva rūpnīcas darbinikiem cerību, ka 2015.gadā Daugavpilī būs jauns tramvaju iepirkums, un tad LRR varēs atkal mēģināt piedalīties konkursā: „Latvijā vēl nebija saražots neviens tramvajs”.

Valdības uzticības mērs
Tikšanās noslēgumā rūpnīcas vadītāja N.Petrova un LRR arodbiedrības organizācijas priekšsēdētājs Valentīns Gradkovskis pauda vēl vienu rūpnīcas darbinieku principiālo lūgumu. Runa ir par kontrakta noslēgšanu rezerves daļu iepirkšanai un piegādei Latvijas dzelzceļam.

V.Gradkovskis minēja uzskatāmu piemēru: „2002.gadā valsts pieņēma tādu mēru kā LRR parādu kapitalizācija. Tas notika pēc ministra ierašanās rūpnīcā dienu pirms parlamenta vēlēšanām. Ja tas nebūtu noticis, nav zināms, kas šodien būtu ar rūpnīcu. Kopš tā laika LRR jau nostrādāja 12 gadus,un, ja saskaita visus līdzekļus, ko rūpnīca ir iemaksājusi nodokļu veidā, mēs jau sen pilnā mērā esam norēķinājušies ar valdību. Tad atbalstiet rūpnīcu ar ilgtermiņa kontraktu ar valsts uzņēmumu – LDz, un mēs strādāsim, pelnīsim un maksāsim nodokļus!”

Daugavpils lielākās rūpnīcas kolektīvs cer, ka tā vēlmes un pretenzijas tiks ne vien uzklausītas, bet uz to pamata tiks pieņemti arī efektīvi risinājumi.

D-fakti.lv

Komentāri:

3. novembris 2014 11:39 - Runetki

reklama censored

2. novembris 2014 11:09 - Runetki

reklama censored

20. septembris 2014 09:20 - Juris

Pareizi - моя хата с краю, štrunts, ka manu kaimiņu sit, es neiejaukšos, ja nu pēkšņi man arī pa kaklu sadod. Daudz mums tādu uzņēmēju - neaiztieciet великую и не сокрушимую, citādi es nevarēšu peļņu gūt. Lai cilvēki iet bojā, toties man ir čungurs!

14. septembris 2014 20:53 - ng

Malacis Matīss, lai dzezceļs strādā.

8. septembris 2014 12:18 - АВАТАР

они все так красиво говорят, а как до дела то все куда то пропадают. электрифицировать железную дорогу давно нужно было и электропоезда должны у нас ходить - это экологически и потребление электроэнергии приведёт к удешевлению её. мазут нужно покупать, а электроэнергию свою вырабатываем.

Pievienot komentāru {5}