Intervijas

22 jūlijs

Vārda dienas:
Marija, Marika, Marina

Horoskopi

Mežāzis
22. decembris
- 20. janvāris

Šis tev būs interesants un veiksmīgs periods. Tavs noskaņojums ik pa brīdi kļūs patiesi radošs, inovatīvs. Arī profesionālie panākumi un atzinība no priekšniecības puses tev būs turpat vai garantēta. Saskarsmē ar līdzgaitniekiem valdīs harmonija, sevišķi jau attiecībās ar kolēģiem. Mīlas lauciņā nav izslēgtas nelielas domstarpības ar mīļoto, taču tās būs viegli atrisināmas, ja vien būsi pietiekoši piekāpīgs, pretimnākošs. Nedēļas nogale piemērota nelielam izbraucienam pie dabas.

Pirmdiena
Nakts
18 .. 20 C
Rīts
17 .. 19 C
Diena
21 .. 23 C
Vakars
17 .. 19 C
Vējš
1 .. 3 m/s

Avots: gismeteo.ru

Aptauja

Aktuālākā problēma šodien Daugavpilī

 

Jaunumi Vēsture | 23. janvāris 2014 | 15:38

Atklāta piemiņas plāksne Janvāra sacelšanās dalībniekiem

kraslava.lv

Krāslavas parkā, blakus jaunajām kāpnēm, 22.janvārī tika atklāta piemiņas plāksne Grāfa Leona Broel - Plātera un citu 1863.gada Janvāra sacelšanās varoņu piemiņai.

Janvāra sacelšanās bija bruņota sacelšanās pret Krievijas impērijas varu Polijā, Baltkrievijā un Lietuvā, lai atjaunotu pēc Polijas dalīšanas sagrauto Polijas-Lietuvas kopvalsti 1772. gada robežās.

1861. gadā dibinātā nelegālā poļu Centrālā Tautas komiteja Jaroslava Dombrovska vadībā un Lietuvas provinces komiteja Konstantīna Kaļinovska valdībā pēc Novembra sacelšanās parauga sāka plānot jaunu sacelšanos.

Sacelšanās sākās 1863. gada 22. janvārī, kas aicināja poļu, lietuviešu un krievu (baltkrievu un ukraiņu) tautas sākt bruņotu sacelšanos. Bruņotās cīņas notika partizānu kara veidā.

1863. gada 13. maijā pie Krāslavas notika bruņots uzbrukums krievu karaspēka vienībai. Janvāra sacelšanās izraisīja lielu interesi visā Eiropā.

Sacelšanās dalībnieki nespēja pretoties Krievijas impērijas regulārajai armijai. Sacelšanos nežēlīgi apspieda un tās dalībniekus sodīja ar nāvi vai atņēma īpašumus un izsūtīja uz Sibīriju.

Sākās Polijas un Lietuvas zemju rusifikācija. Latgales vēsturē sākās latīņu drukas aizlieguma periods, ko atcēla tikai 1904. gadā.

Viena no laika traģiskākajām personībām bija Leons Broels-Plāters, kas, mēģinot pasargāt īsto uzbrukuma komandieri, uzņēmās vainu uz sevi, un tika sodīts ar nāvi Daugavpils cietoksnī.

Leons Plāters dzimis 1836. gadā Kombuļu muižā grāfa Jozefa Broel-Plātera un Antoniņas no Soltānu dzimtas ģimenē.

Leona Plātera bērnība pagāja Smoļenskā.

Kad pienāca laiks mācīties, tad Leons tika sūtīts uz Rīgas ģimnāziju. No Rīgas Leonu pārcēla uz Mītavu (Jelgavu), kur viņš pabeidza ģimnāziju. Atgriezās mājās, bet tēva jau nebija, Kombuļos saimniekoja brālis Jevgeņijs, bet Leons īpašumā saņēma Kazanovas pusmuižu, kur arī palika līdz mūža beigām.

Pēc dabas bija jautrs, un viņu visi mīlēja. Viņš prata visus darbus un Kazanovā bija iekārtojis virpas galdu un galdnieka darbnīcu. Viņš mīlēja iet arī medībās. (..) Kad sākās poļu sacelšanās, Leons uzskatīja, ka būtu kauns, ja neviens no Plāteru dzimtas nebūtu iesaistīts šajā kustībā. 1863. gadā pavasarī no Dagdas Kazanovā ieradās Zigmunds Buiņickis. Faktiski uzbrukuma organizators bija Zigmunds Buiņickis, bet viņam izdevās aizbēgt uz Krieviju, tad uz ārzemēm. No turienes viņš cara valdībai rakstīja, ka Leons nav vainīgs, bet komisija to neņēma vērā.

Cīnītāju grupa Leona Plātera vadībā nodeva zvērestu Krāslavas baznīcā, ko pieņēma Krāslavas vikārs Jans Bolcevičs. Priesteri Bolceviču cara valdība notiesāja uz 20 gadiem ieslodzījuma. Pats Leons Plāters arī tika sagūstīts, aizvests uz Dinaburgas cietoksni, notiesāts uz nāvi.

Daugavpils katoļu kapos iekārtota Leona Plātera piemiņas vieta. Te uzstādīta melnā granīta plāksne, kuru rotā uzraksts: "Grāfam Leona Broel Plāterampoļu sacelšanās organizētājam (nogalināts 1863.gada 9.jūnijā)”.

Par varonīgo un drosmīgo grāfu sacerēja dziesmas un bija uzrakstīts romāns.

Kazanovas muižā, kurā līdz savai traģiskajai nāvei dzīvoja Leons, viņa māte Antoņina Plātere uzstādīja krustu (t.s. "Dēla krustu"), kas iznīcināts 1960. gados Krāslavas–Kombuļu ceļa būves laikā. 1998. gadā krusts tika atjaunots.

Polijas Republikas Senāts 2013. gadu pasludināja par Janvāra sacelšanās atceres gadu.

Piemiņas plāksnes atklāšanā piedalījās Polijas vēstnieks Latvijā Ježijs Mareks Novakovskis, Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks, arī viesi no Polijas un Poļu diasporas Latvijā pārstāvji.

Piemiņas plāksni iesvētīja Krāslavas Romas katoļu baznīcas prāvests Eduards Voroņeckis.

www.kraslava.lv

Pievienot komentāru