Tikai 5 Daugavpils skolotājiem ir augstākais profesionālais novērtējums

diena.lv

Latvijas izglītības iestādēs 2000 pedagogi atbilst augstākajai - ceturtajai vai piektajai - profesionālās darbības kvalitātes novērtējuma kategorijai, - tādu informāciju LTV raidījumā "Labrīt, Latvija" sniedza Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.

Grozījumi pedagogu darba samaksas noteikumos paredz no 1.septembra paaugstināt pedagogu zemākās mēneša darba algu likmes par 10%, tādējādi palielinot algas jaunajiem pedagogiem un tiem, kuri patlaban saņem vismazāk.

No 1.septembra plānots palielināt arī izglītības iestāžu vadītāju, viņu vietnieku un pedagogu mēneša darba algas likmes par 10%, tādējādi arī palielinot atalgojuma gradāciju atkarībā no izglītojamo skaita.

Pedagogiem, kas projektā "Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos" ir ieguvuši profesionālās darbības kvalitātes ceturto pakāpi, par viņu veikto pedagoģisko darbu plāno noteikt piemaksu 8% apmērā, savukārt pedagogiem, kas ieguvuši profesionālās darbības kvalitātes piekto pakāpi, - 12%.

Kāda tad situācija ir Daugavpilī? Cik pedagogu ir saņēmuši augsto ceturto un piekto profesionālās darbības kvalitātes novērtējuma kategoriju – šādu jautājumu portāls D-fakti.lv uzdeva iepriekšminētā projekta koordinatorei Daugavpilī, Daugavpils Vispārējās un profesionālās izglītības pārvaldes metodiķei Ilonai Bohānei.

Bohānes kundze informēja, ka Daugavpilī 1 133 skolotājiem ir piešķirta kāda no kategorijām, bet 22 esot atteikts, jo viņi vērtējumā nav saņēmuši pietiekamu punktu skaitu.

No 1133 pedagogiem tikai pieciem ir piešķirta augstākā piektā pakāpe (0,44%) – pa diviem pedagogiem 3. un 12. vidusskolā un viens Centra ģimnāzijā.

Ceturtā kategorija ir piešķirta 41 skolotājam, un tie ir 3,62% no kopējā skaita. Trešo piešķīra 768 pedagogiem (67,78%), otro – 306 (27,01%) un pirmo – 13 skolotājiem – 1,15%.

Uz jautājumu, kāpēc tad pilsētā ir tik maz skolotāju, kuri saņēma augstāko piekto kategoriju, izglītības metodiķe atzīmēja, ka tik tiešām pilsētā ir daudz vairāk pieredzējušu un talantīgu pedagogu, kuri varētu pretendēt uz augstāko novērtējumu, bet šajā projektā skolotāji piedalījās brīvprātīgi, tāpēc nevienu piespiest nevarēja.

Par nopietnāko iemeslu skolotāju kūtrumam Bohānes kundze min nespēju adekvāti sevi novērtēt un parādīt savu darbu. Skolotāji daudz un labi strādā, bet nedomā par to, ka vajadzētu sevi arī prezentēt. Lielākā skolotāju daļa šim projektam pieteicās tikai stipendijas dēļ. Reti kurš ticēja, ka no piedalīšanās tajā būs atkarīga arī turpmākā alga, jo līdz šim skolotāju darba kvalitāte netika stimulēta, kaut gan vairākas reizes tas it kā bija plānots.

Bohānes kundze atzīmēja, ka pilsētā ir arī tādi skolotāji, kuri šajā konkurētspējas veicināšanas projektā nepiedalījās vispār, kā piemēru var mināt Daugavpils medicīnas koledžu.

Tātad, no šī gada 1.septembra pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes paaugstinās par 10%, kā arī piemaksās 8% un 12% tiem skolotājiem, kuri Eiropas Sociālā fonda projektā ir ieguvuši ceturto un piekto pakāpi.

Lidija Soldāne, D-fakti.lv