Latvieši Daugavpilī vēlas atgūt Vienības namu

D-fakti.lv

7. augustā Latvijas Radio4 izskanēja informācija, ka arī Daugavpils Latviešu biedrība ir pieteikusi savas tiesības uz Daugavpils Vienības namu, kuru 1937./38. gadā uzcēla Biedrības vajadzībām, bet 1940. g. Padomju vara nacionalizēja.

Ziņu portālam D-fakti.lv  Daugavpils Latviešu biedrības vadītājs Jānis Bružiks apstiprināja šo faktu un pastāstīja, ka tagad, kad valstī ir aktualizējies jautājums par nacionālo īpašumu atdošanu citu tautu biedrībām, arī  Daugavpils Latviešu biedrība uzskata par pienākumu iestāties par savu īpašumu atgūšanu. Pie kam, tā jau ir otrā reize, kad biedrība ar šādu lūgumu vēršas Saeimā. Pirmo reizi tika saņemta atbilde, ka nams atrodas pašvaldības īpašumā, tāpēc  Saeima nav tiesīga lemt  jautājumu par īpašumu atgūšanu. Biedrība ar tādu pašu lūgumu  vismaz astoņas reizes mutiski un rakstiski ir vērsusies  arī Daugavpils pilsētas domē, bet bez rezultātiem. Kaut gan Latviešu biedrība ir vienīgā nacionāla biedrība Daugavpilī, kuras īpašumu, bez biedrības piekrišanas, ir piesavinājusi  pašvaldība, ar patapinājuma līgumu vien atvēlot biedrības vajadzībām telpu  44m2 platībā.

Bružika kungs informēja, ka līdz 1940. gadam Daugavpils Latviešu biedrībai piederēja 10.800 m2 grīdas platības Vienības namā (tās bija 172 telpas), 2370 m2 Vienības namam piesaistītās zemes. Bija arī 35 521 Ls uzkrājumi skaidrā naudā, nemaz nerunājot par gleznām, mūzikas instrumentiem, grāmatām, traukiem, mēbelēm u.c..

Jāuzsver, ka Vienības nams tika celts par valsts, saziedotajiem un kredītā ņemtajiem līdzekļiem, un kredīts pilnībā tika izmaksāts 1940. gada martā.

Bružika kungs piebilda, ka biedrība neplāno Vienības namā izvietoto kultūras un citu iestāžu izlikšanu no telpām, bet gan tikai savu likumīgo īpašuma tiesību atgūšanu uz Vienības nama trešo daļu, kā tas ir bijis līdz 1940. gadam.

Lidija Soldāne, D-fakti.lv