Intervijas

20 novembris

Vārda dienas:
Anda, Andīna

Horoskopi

Ūdensvīrs
21. janvāris
- 18. februāris

Šonedēļ pieaugs tavs dzīvesprieks, enerģija. Daži Ūdensvīri izrādīs pastiprinātu interesi par pretējo dzimumu. Komunikācijā ar mīļoto cilvēku, nekļūsti pārlieku uzstājīgs, vērīgāk ieklausies partnera vēlmēs, vajadzībās. Darba lietās tu kļūsi izlēmīgāks, taču vienlaikus arī impulsīvāks. Svarīgi, lai tu savus spēkus neizšķiestu veltīgi. Nevajadzētu iesaistīties projektos, kuri tevī neraisa interesi. Sargies no kļūdām, ko rada tava lepnība vai spītība.

Otrdiena
Nakts
.. 2 C
Rīts
-1 .. 1 C
Diena
.. 2 C
Vakars
-1 .. -3 C
Vējš
1 .. 3 m/s

Avots: gismeteo.ru

Aptauja

06.oktobrī notiks 13. Saeimas vēlēšanas. Vai Jūs plānojat doties balsot?

 

Jaunumi Kultūra | 8. septembris 2009 | 11:55

Indulis Folkmanis atgriežas dzimtajās mājās

latgaleslaiks.lv

Šodien Rēzeknē notiks Latgales atbrīvošanas pieminekļa “Vienoti Latvijai” jeb Latgales Māras 70. gadskārtas svinības. Ielūgumu uz pasākumu saņēmis arī Daugavpils tēlnieks Indulis Folkmanis, kurš kopā ar profesora Kārļa Jansona dēlu Andreju Jansonu ieguldījis lielu darbu šī pieminekļa atjaunošanā pirms piecpadsmit gadiem. Mākslinieks atzīst, ka uz svētkiem visdrīzāk netiks, jo esot jau ceļa jūtīs uz dzimtajām tēva mājām Bārbelē, Bauskas rajonā, kur grasoties pavadīt dzīves labākos gadus. Sagaidījis, kad viņa dzīvesbiedre Irēna beidzot izlems doties pelnītā atpūtā, un abi pieņēmuši lēmumu pārcelties uz lauku mājām, kur Induli gaida viņa vecāki. Savu darbnīcu un tēlnieka prasmes viņš nolēmis atstāt mantojumā vecākajam dēlam Ivo, taču gluži mest malā tēlniecību vēl negrasās, - ziņo latgaleslaiks.lv.

Tēlnieks atceras nemieru, kas pavadījis Latgales Māras pieminekļa atjaunošanas periodu, toreiz Latvijā notika pučs. Viņa kolēģis Andrejs Jansons visādam gadījumam noslēpis Māras ģipša galvu. Pats darbs bijis sarežģīts, jo sāka no nulles, vadoties pēc arhīva materiāliem un pirmās skulptūras autora Kārļa Jansona balss ierakstiem un viņa dzīvesbiedres padomiem. Risinājuši dažādas tehniskas nianses, piemēram, Māras roka vien sver 300 kg un bija jāparedz, lai tā ar laiku nenolaistos.

Pieminekļa uzstādīšanas dienā tā pakājē dežurējuši zemessargi ar ieročiem. Toreiz bijusi milzīga svelme, apkārtnē deguši meži, ko varēja vērot no pieminekļa augšas. Negaidīti klāt pienākusi desmitgadīga meitenīte un pasniegusi tēlniekam akmens gabalu, teikdama, ka to saglabājusi viņas vecmamma no pirmās, iznīcinātās Māras. Tas bijis javas gabaliņš no vēsturiskā pieminekļa pamatnes. Tēlnieks to ietinis svina plāksnē, uz kuras uzdrukājuši nelielu vēstījumu par vīstokļa saturu un palikuši to zem jaunās skulptūras. Vēlāk atklājies, ka sieviete šo akmentiņu rūpīgi glabājusi visu dzīvi, tas viņu pavadījis arī represiju laikā Krievijā un atgriezies dzimtenē.

Daudz ieceru

Gadu gaitā I.Folkmanis rūpīgi krājis materiālu atgriezumus, kuru tagad pietiktu vēl kādiem pāris pieminekļiem. Iespējams, tie arī tiks likti lietā Bārbelē, kur viņš iecerējis izveidot skulptūru ārstu Martas un Ādolfa Franču piemiņai, kuri pēckara gados palīdzējuši viņa ģimenei izdzīvot. Vēl tēlnieks iecerējis izveidot skulptūru savai dzimtajai Bārbelei, kura varētu atrasties ceļu krustojumā blakus parkam un dievnamam.

Ar motociklu, lietusmēteli un grāmatu kaudzi

Pēc astotās klases Indulis devās uz Rīgu, iestājās Lietišķās mākslas vidusskolā, tad Mākslas akadēmijā, kur arī iepazinās ar profesoru Kārli Jansonu. Pabeidzis studijas, pēc Kultūras ministrijas norīkojuma jaunais tēlnieks nokļuva Daugavpilī, līdzi ņemot tikai motociklu, lietusmēteli un grāmatu kaudzi. Uzreiz saņēma dzīvokli un pilsētas galvenā mākslinieka amatu. Pirmais nopietnais tēlnieka darbs Daugavpilī bija sešdesmito gadu beigās dzejnieka simtgadei veidotais Jāņa Raiņa krūšutēls, kas atrodas pie Daugavpils Universitātes. Vēlāk tapa monuments “Dvinci” pie Daugavpils dzelzceļa stacijas. 1970. gadā tapa obelisks parkā pretim Krievu licejam. Šis darbs aizņēma daudz laika, tāpēc tēlnieks nolēma aiziet no muzeja un pievērsties tikai radošai darbībai. 1975. gadā uz Daugavpils 700 gadu jubileju viņam uzticēja veidot pieminekli sarkanajiem strēlniekiem Grīvā, kura dēļ arī tikusi izveidota darbnīca 18. novembra ielā ar augstu kupolu, lai pietiktu vietas piemineklim. Pašlaik šī darbnīca tiek pārveidota par Māla centru un tēlniekiem jāmeklē sev cita vieta.

Valdības nāk un iet, darbi paliek

Tēlnieks ar nožēlu atzīst, ka dažas idejas tā arī nav paguvis īstenot, viena no tām ir izveidot Mārtiņa Lutera skulptūru un novietot to nišā virs loga rozes Daugavpils luterāņu dievnamā. Citu ideju viņš neesot spējis līdz galam aizstāvēt padomju laikos, kad abiem ar pilsētas arhitektu Valdi Kalniņu bija uzdots veidot pieminekli Brāļu kapos, kurp tika plānots pārapbedīt karavīru mirstīgās atliekas no Dubrovina parka. Partijas komiteja sāka steidzināt, jo tuvojās gadadiena. Dažu birokrātu dēļ tika nolemts uz ātru roku izveidot memoriālu turpat parkā. Tēlniekam šķita absurdi parkā veidot kapus, tāpēc atteicies un viņa vietā darbu paveicis cits. I.Folkmanis stāsta, ka patiesībā zem šī memoriāla noglabāti vien pāris kauli, kurus steigā izraka un satilpināja vienā kurpju kastē. Pēc vairākiem gadiem, pārrokot ielu, tika atrasts milzum daudz kaulu, kuru liktenis nav zināms. “Tāda šmuce ar šo memoriālu vien sanāca,” saka tēlnieks un piebilst, ka latviešiem un arī daudzām citām tautām ir pieņemts mirušos glabāt kapos, bet ārpus kapsētas žoga tikuši glabāti tikai nelieši.

Daži tēlnieka darbi šajos gados pazuduši bez pēdām. Viens no tiem ir kaparā kaltais Daugavpils ģerbonis, kas veidots pilsētas 700 gadu jubilejai un dažus gadus atradās uz mājas fasādes apavu kombinātā. Tēlnieks domā, ka kādam lielam priekšniekam toreiz izdevies labi nopelnīt, realizējot 700 kg kapara, jo toreiz par kilogramu krāsainā metāla maksāja četrus dolārus. Nav zināms arī vēl viena kapara kaluma liktenis Rēzeknē, kas atradās uz bijušā čekas pagraba ēkas.

Kad uzstādījuši Grīvas pieminekli, toreizējais pilsētas galva V. Azāns tēlniekam teicis: “Šis stāvēs ilgi, ja valdība nemainīsies”. Taču valdība nāk un aiziet, bet piemineklis stāv kā stāvējis.

Par Latgales Māras pieminekli tēlnieks saņēmis 18 000 rubļu, daļu noguldīja abiem dēliem uz krājgrāmatiņas. Drīz vien notika naudas reforma un honorārs pārtapa par 90 latiem. Jaunākais dēls vien dabūjis vienu reizi uzpildīt savu auto. Bet I.Folkmanis uzskata, ka nauda nedara laimīgu, tikai dod iespējas.

Tēlnieks stāsta, ka agrāk tēlniecība bijusi pieprasīta tāpat kā kino vai teātris, bet mūsdienās izvēlas vieglāku ceļu, tostarp arī paši mākslinieki, kuri izvēlas tik prastus materiālus, kā papes kastes, stieples, cementu, nevis granītu un bronzu. Arī kalšana kaparā aiziet nebūtībā. Tagad māksla esot akmenī iestiprināts velosipēda ritenis un tamlīdzīgi, taču I.Folkmanis paliekot pie vecajām un laika pārbaudītajām vērtībām.

www.latgaleslaiks.lv

Pievienot komentāru