Slimnīcas vadītājs: Ludzas slimnīcas lielākā problēma ir mazās kvotas

ludzasslimnica.lv

Ludzas slimnīcas lielākā problēma ir mazās tai piešķirtās pacientu kvotas, kas katru gadu tiek samazinātas, atzina slimnīcas vadītājs Juris Atstupens- informē kasjauns.lv.

"Mums ir pietiekama kapacitāte - labas telpas, aprīkojums un speciālisti, lai nodrošinātu pacientiem kvalitatīvu pakalpojumu. Neskatoties uz to, ka lielās un reģionālās slimnīcas, kurp neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes slimniekus ved "kā no frontes" un smagiem pacientiem rindās dažkārt nākas gaidīt pat vairākas stundas, tikai ar grūtībām spēj tikt galā ar pacientu plūsmu un ir pārpildītas, pacientu kvotas un finansējums daudzām mazajām, tai skaitā arī Ludzas, slimnīcai katru gadu tiek samazināts.

Tā, piemēram, šogad kopējais finansējums slimnīcai ir samazināts par 36 000 latu. Steidzamās medicīniskās palīdzības nodaļai finansējums ir samazināts no 117 000 līdz 102 000 latu, Aprūpes nodaļai - no 211 000 latu līdz 185 000 latu, bet Ambulatorajai nodaļai - no 357 000 latu līdz 342 000 latu. Par vairāk nekā 9000 latu nekā pērn līdzekļu saņemts vien aprūpei mājās. Eiropas Savienības (ES) finansētajā projektā slimnīca saņēmusi 8000 latu rehabilitācijai mājās," skaidroja Atstupens.

Saistībā ar lielo pacienu pieplūdumu un mazajām kvotām slimnīcā veidojas pārstrādes un rindas, kurās pacientam uz pakalpojumu jāgaida divi un vairāk mēneši. Ja Ludzas slimnīcai piešķirtās kvotas paredz mēnesī apkalpot vidēji 162 pacientus, tad reāli ārstniecības iestādē palīdzība tiek sniegta vairāk nekā 200 cilvēkiem. Pacientu slimības kļūst aizvien ielaistākas, jo lielās noslodzes dēļ lielās slimnīcas atsaka aizvien lielākam pacientu skaitam.

Neskatoties uz to, ka šogad ārstniecības iestādēm valstī jau divas reizes piešķirts papildu finansējums, Ludzas slimnīca no tā neko nav saņēmusi.

Saistībā ar finansiālās situācijas pasliktināšanos ārstniecības iestādes vadība pieļauj, ka, sākot no nākamā gada, Ludzas slimnīca vairs nespēs nodrošināt savu līdzfinansējuma daļu savulaik ar valsts piekrišanu iestādes jaunās ēkas būvniecības darbu pabeigšanai paņemtā kredīta atmaksā. No 200 000 latu, kas ik gadu jānomaksā par paņemto kredītu, patlaban slimnīca maksā 30 000 latu.

Situācija nebūtu tāda, ja līdzekļi slimnīcām tiktu dalīti pēc puslīdz līdzīgiem spēles noteikumiem, nevis bieži vien subjektīvi - administratīvā kārtībā, kuras kritēriji nereti ir visai strīdīgi. Rezultātā lielās slimnīcas nebūtu pārslogotas, bet mazajām slimnīcām, kur viens un tas pats pakalpojums bieži vien maksā lētāk, būtu vieglāka izdzīvošana, uzsver Atstupens.

Patlaban Ludzas slimnīcā strādā 188 cilvēki.

Četru miljonu latu kredīts Ludzas slimnīcas jaunās ēkas būvdarbu pabeigšanai tika paņemts 2006.gada beigās. Pirmos divus gadus tika maksāti tikai procenti, pēc tam sākās arī pamatsummas atmaksa. Pašlaik, norēķinoties par paņemto kredītu, slimnīca ir samaksājusi 270 500 latus, valsts - 585 000 latu. Atmaksāt palicis vēl 3 709 000 latu.

kasjauns.lv