Viktors Geisiks: “Baltkrievija un Latgale paplašina sadarbību”

D-fakti.lv

3. jūlijā Baltkrievijas Republika atzīmē galvenos valsts svētkus – Neatkarības dienu. Tā tika sasniegta, pateicoties daudzu miljonu baltkrievu dzīvībām, kuras tika ziedotas baisajā karā pret fašistisko Vāciju. Nacionālajiem svētkiem par godu, BR Ģenerālais konsuls Daugavpilī rīkoja pieņemšanu. Par to, kā attīstās kaimiņu attiecības starp Baltkrieviju un Latviju – intervijā ar BR Ģenerālo konsulu Viktoru Geisiku.

 -Kādus sasniegumus gada garumā Baltkrievija var nosaukt par galvenajiem – no pērnajiem līdz šī gada Neatkarības svētkiem?

-Šajā periodā Baltkrievijai, Krievijai un Kazahstānai izdevās izveidot Eirāzijas ekonomisko telpu, kurai būs liela ietekme ne tikai uz Eiropas ekonomikas virzību. Savus centienus apvienoja trīs spēcīgākās bijušās PSRS valstis, kuras var strādāt kopā.

Notika arī Krievijas – Baltkrievijas attiecību pārstartēšana. Tika atrisināts daudz ekonomisko un politisko jautājumu, tai skaitā arī par savienības valsts izveidi, īpaši jaunievēlētā Krievijas prezidenta Vladimira Putina pirmās vizītes laikā.

Svarīga loma bija arī Kazahstānas prezidenta Norsultana Nazarbajeva vizītei uz Baltkrieviju.

Galīgi ir atrisināts jautājums par 2014. gada hokeja pasaules čempionāta rīkšanu Baltkrievijā. Mēs tam gatavojamies, un sacensības notiks augstajā līmenī.

-Kāds notikums Latvijas-Baltkrievijas attiecībās ir kļuvis par galveno?

-Kopš 2012. gada 50 km pierobežas zonas iedzīvotājiem ir spēkā vienkāršotā robežas šķērsošana. Latvija kļuva par pirmo valsti, ar kuru Baltkrievija noslēdza šādu vienošanos. Tā ir ļoti svarīga, jo veicina vēl ciešāku kontaktu veidošanos starp cilvēkiem, kuri dzīvo otrpus robežai. Iesniegumus iesniedza teju vai 6 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, jau ir izsniegtas ap 5 tūkstošiem atļauju, vēl 1 tūkstotis ir izskatīšanas stadijā. Ģimenēm kļuva vieglāk gan finasiāli, gan morāli risināt savstarpējo braucienu jautājumus.

Starp citu, ir palielinājies vīzu skaits, kuras ir izsniegtas braucieniem uz Baltkrieviju, - tūrisma, grupu, ciemošanās, lietišķo. Tas vēlreiz liecina par to, ka Latvijas iedzīvotāju interese par kaimiņu valsti tikai pieaug.

-Vai nmūsu valstu tirdzniecības un ekonomiskajos sakaros ir beidzies krīzes periods?

-Vissarežģītākais bija 2010. gads. 2011. gadā mūsu preču apgrozījums manāmi palielinājās un pārsniedza 3 miljardus dolāru. Baltkrievija uz Latviju eksportē naftas produktus, metalurģijas un mašīnbūves ražojumus, zāģmateriālus, patēriņa preces. Savukārt no Latvijas importējam zivis, audumus, dzinējus, tekstilu, metāla konstrukcijas, medicīnas preparātus.

Tirdzniecības un ekonomisko attiecību paplašināšanu veicināja starptautiskie forumi, kuri notika Minskā, Vitebskā, Brestā, Novopolockā, Grodņā.

Dinamiski attīstās arī sadarbība investīcijās. 2011. gadā Latvijas investīciju Baltkrievijā apjoms bija 119,5 miljoni dolāru. Bet 2012. gada janvārī – martā tiešās investīcijas tādās nozarēs kā medicīna, enerģētika, sabiedriskā ēdināšana pārsniedza 8,5 miljonus.

-Kā Jūs vērtējat Latgales un Vitebskas apgabala pirobežas pašvaldību sadarbību?

-Partnerattiecības pierobežas pašvaldību līmeni ne tikai paplašinās, bet jau ir pārkāpušas pāri Vitebskas apgabala robežai.

Novopolocka mēs organizējām sadraudzības pilsētu forumu, un pārliecinājāmies, ka ir svarīgi uzturēt tādus kontaktus. Līdz forumam jau darbojās 30 partnervienošanās, Novopolockā tika parakstītas vēl 12. Nupat tika parakstītas vienošanās starp Balviem un Dokšiciem, Zilupi un Toločiniem, Viļāniem un Šarkovščinu.

Priecē fakts, ka pašvaldību kontakti iziet ārpus Vitebskas apgabala. Daugavpils svētkos tika parakstīts protokols ar Bobrujsku. Mēs ceram uz Daugavpils un Bobrujskas plaša mēroga sadarbību, jo šajās pilsētās ir cietokšņi – brāļi. Mēs varēsim attīstīt divpusēju tūrismu, un tas tika apspriests delegāciju tikšanās laikā.

Latvijas pilsētām radās jauni partneri: Lida, Bresta, Logojska un Žodino.

-Daugavpils svētkos skatītāji redzēja brīnišķīgo “Славянскийбазаp” koncerta programmu, bet Slāvu kultūras dienās – nopelniem bagātā ansambļa “Вербица” uzstāšanos. Vai savstarpējā kultūras apmaiņa turpināsies?

-Patīkami atzīmēt, ka mūsu sadarbība kultūras jomā aktīvi attīstās.Daugavpils svētkos skatītāji iepazinās ar “Славянскийбазар” koncerta programmu, bet jau drīz uz festivālu Vitebskā dosies Latgales pilsētu delegācijas. Mūsu Latvijas draugi regulāri piedalās festivālos un kultūras pasākumos Baltkrievijā – Glubokajā, Braslavā, Postavos, Vitebskā, Oršā, Lidā, Grodņā. Savukārt baltkrievu delegācijas ciemojas Latgales pilsētās: Daugavpilī, Krāslavā, Preiļos, Rēzeknē, Ludzā.

Šogad, Grāmatas gadā, Ģenerālais konsulāts uzdāvināja grāmatas Daugavpils, Rēzeknes un Līvānu bibliotēkām. Līdz ar to lasītāji varēs tuvāk iepazīties ar Baltkrieviju, bet uzņēmēji – uzzināt par biznesa attīstību BR.

Šī gada maijā – jūnijā Latvijā notika svarīgs kultūras pasākums – Baltkrievu kultūras dienas – kuras bija veltītas baltkrievu literatūras klasiķu Jankas Kupala un Jakuba Kolosa 130 dzimšanas dienai. Literārie vakari, koncerti, tikšanās Latgales pilsētās ar vietējām baltkrievu biedrībām atvēra iedzīvotājiem jaunas baltkrievu kultūras lappuses.

Priecē, ka ir iezīmējusies laba sadrbība starp mūsu valstu jauniešiem, un jaunākā paaudze tiek iepazīstināta ar kaimiņu valstu kultūru. Parakstīta vienošanās starp Braslavas ģimnāziju un Daugavpils 10. vidusskolu. Jau ir notikuši skolēnu un skolotāju savstarpējie braucieni. Noslēgta vienošanās starp Daugavpils un Vitebskas rajona izglītības pārvaldēm par skolotāju delegāciju apmaiņu un piedalīšanos zinātniskajās konferencēs. Daugavpilī tika organizēta viktorīna par Baltkrievijas vēsturi, un konkursa uzvarētāji devās ekskursijā uz seno Baltkrievijas pilsētu Polocku.

Baltkrievijas un Latvijas tautas vieno likteņupe Dvina – Dauagava, tās ir tuvas gan tradīcijās, gan kultūrā, gan vēsturē. Mēs - kaimiņi, un mūsu labās kaimiņattiecības, kuras ir pārbaudījis laiks, abpusēji kļūst arvien izdevīgākas un stiprākas.

Žanna Romanovska, D-fakti.lv