Silvija Vanaga: "Patērētāju tiesību aizsardzībai jāizskata sūdzības arī par kanibāliem"

D-fakti.lv

Katram no mums kādreiz nācies iegādāties nekvalitatīvu preci vai saņemt pakalpojumu, kurš neatbilst mūsu prasībām. Bet vai mēs zinām savas tiesības un izmanotojam tās, lai nekvalitatīvo preci apmainītu vai atgūtu naudu? Lai atgādinātu D-fakti. lasītājiem par patērētāju tiesībām, pēc skadrojumiem vērsāmies pie Patērētāju tiesību aizsardzības centra Daugavpils reģionālās pārvaldes vadītājas Silvijas Vanagas.

Vanagas kundze, pastāstiet par savas iestādes darbību!

-Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir Ekonomikas ministrijas padotībā esoša valsts iestāde. Centrālā iestāde ir Rīgā, Daugavpilī ir reģionālā pārvalde. Kādreiz bijām sešas reģionālās pārvaldes, tagad, pēc optmizācijas, palikām republikā vienīgā. Mūsu pārvaldes pamatfunkcija ir telefoniski konsultēt visas valsts iedzīvotājus patērētāju tiesību jautājumos. Vienlaikus konsultē trīs operatori, kuri ļoti labi pārvalda latviešu, krievu un angļu valodu. Viņiem jāpārzina arī likumdošana, lai ieteiktu klientam, kā konkrēti rīkoties. Šī gada piecos mēnešos telefoniski ir sniegtas 12 973 konsultācijas.
Mēs izskatām arī rakstiskas sūdzības, kas saņemtas no Latgales reģiona patērētājiem. Šogad 5 mēnešu laikā esam izskatījuši 21 sūdzību. Četros gadījumos tām bija pozitīvs risinājums, trijos - esam pieņēmuši saistošu lēmumu, kurš uzliek pienākumu pakalpojuma sniedzējam veikt zināmas darbības. Deviņos gadījumos esam snieguši skaidrojumus, konsultācijas, kā rīkoties tālāk. 
Savukārt Centrālā iestāde izskata patērētāju kolektīvās interešu aizsardzības jautājumus, veic vispārējo tirgus uzraudzību (marķējumi, informācija, drošums), metroloģiskā uzraudzību, reklāmas un negodīgas komercprakses uzraudzību, bīstamo iekārtu uzraudzību.

-Par ko visvairāk sūdzas patērētāji?

-Visvairāk sūdzību saņemam par precēm – no 21sūdzības 13 ir par nekvalitatīvām precēm, trīs sūdzības ir par pakalpojumiem, viena par nepilnīgu informāciju, četras – citas. Visvairāk sūdzas par sadzīves tehniku. Divos gadījumos šogad sūdzējušies par apavu kvalitāti. Interesanti, bet Latgalē pavisam nesūdzas par apģērbu kvalitāti. Kādreiz bija daudz sūdzību par celtniecību un remontiem, tagad tādu praktiski nav. Nav sūdzību arī par tirgū nopirkatajām precēm. Vai nu tur pārdoto preču kvalitāte apmierina pircējus, vai tie jautājumi tiek risināti, savstarpēji vienojoties.

-Pēdējā laikā ir saasinājusies patērētāju neapmierinātība par patērētā ūdens apmaksu, jo mēs taču maksājam pēc skaitītāja, bet DzKSU liek mums maksāt mistiskas summas par pārtērēto ūdeni.

-...Šis jautājums nav mūsu centra kompetencē. Dzīvokļa īpašnieka un apsaimniekotāja tiesiskās attiecības regulē Dzīvokļu īpašuma likums un Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums. Tomēr arī dzīvokļu īpašnieki ir uzskatāmi par patērētājiem. Attiecībā uz apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu mūsu kompetencē ietilpst tādi jautājumi, kas saistīti ar patērētāju tiesībām saņemt vispusīgu un pilnīgu informāciju par pakalpojumu vai pakalpojuma cenu, patērētājiem piedāvāto namu apsaimniekošanas līgumu projektu un līgumu vienlīdzīgu un taisnīgu noteikumu izvērtēšanu. Līdz ar to, ja Jūs iesniedzāt pārvaldniekam iesniegumu un pārvaldnieks nesniedz Jums pieprasīto informāciju, Jums ir tiesības vērsties centrā ar iesniegumu, kurš tiks izskatīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. 
Vienlaikus varu paskaidrot: kārtību, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu regulē 09.12.2008. LR MK noteikumi Nr. 1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma
lietošanu” (Noteikumi nr.1013). Pārvaldnieks piemēro Noteikumos nr.1013 noteikto kārtību līdz dienai, kamēr dzīvokļu īpašnieki savstarpēji nav vienojušies par to, kā tiek noteikta katra īpašnieka apmaksājamā daļa par saņemto pakalpojumu un tā sniegšanas kārtība.
Piemēram, kādas mājas iemītnieki nolēma, ka ūdens starpību apmaksās tie iedzīvotāji, kuri līdz katra mēneša noteiktajam datumam neiesniegs ūdensskaitītāja rādījumus. 
Minētie noteikumi arī nosaka kārtību par maksas aprēķināšanu par ūdens patēriņa starpību. Iedzīvotājiem ir jāatceras, ka maksa par pārtērēto ūdeni nedrīkstētu pārsniegt 20% no kopējā ūdens patēriņa. Bet, ja rodas jautājumi par nepamatotu ūdens patēriņu, jāraksta iesniegums apsaimniekotājam, un tam sešu mēnešu laikā ir jānoskaidro ūdens patēriņa starpības rašanās iemesli.

-Vai pārtikas kvalitāte ir Jūsu izskatāmo jautājumu sarakstā?

-Nē, tā ir Pārtikas un veterinārā dienesta kompetence. Bet kas attiecas uz svaru un cenu atbilstību, tad to izskatām mēs.

-Vai Jūsu darbā ir arī kuriozi?

-Tie jau saistīti ar mūsu klientu atraktivitāti – piemēram, kāds kungs telefoniski skaidro, ka ir nopircis kanibālus, kuri apēda zeķes, izrādās, kanibāli ir kurpes. Vai atkal, ne pārāk uzmanīgi rakstot iesniegumu, kāds rīdzinieks, iztulkojot prasību par mobilā telefona defektu, izmantoja datoru, krievu vārdu “brak” dators iztulkoja kā laulības – prasībā sanāca mobilā tālruņa laulības.

-Daudzi iedzīvotāji nav apmierināti ar to, ka viņu pastkastes tiek pārstūķētas ar reklāmas lapiņām. Vai šajā jautājumā Jūs varat palīdzēt?

Ir jāinformē reklāmdevējs, ka jūs nevēlaties saņemt reklāmu savā pastkastē. Ja jūsu vairākkārtējiem lūgumiem rezultāta nav, un ja šādu patērētāju ir daudz, tad mēs to varam vērtēt kā negodīgu (agresīvu) komrerpraksi. 
Centrālā iestāde ikdienā izskata negodīgas komercprakses jautājumus. Atzīta par negodīgu ir dažu parādu piedziņas kompāniju komercprakse, kad patērētājiem tiek draudēts ar rīcību (uzsāks krimināllietu, arestēs kontus), kura nav paredzēta normatīvajos dokumentos. Parādu piedziņas uzņēmumu pakalpojumu samaksai jābūt pamatotai, un strīda gadījumā to var noteikt tikai tiesa. Tāpat par agresīvu komercpraksi tika uzskatīta arī automašīnu piespiedu bloķēšana Rīgā. 

-Ko Jūs ieteiktu mūsu patērātājiem?

-Pirmkārt, saglabāt darījumu apliecinošu dokumentu – čeku, jo tikai šis dokuments ir apliecinājums tam, ka jūs esat patērētājs. Ja nedot, pieprasīt, personīgi man nekad nav gadījies, ka čeku nedotu. Tāpat patērētājiem vēlētos atgādināt, ka 14 dienu laikā paredzētās atteikuma tiesības izmantojamas tikai tad, ja prece vai pakalpojums iegādāts, slēdzot distances līgumu (internets, katalogs, tālrunis) un ārpus tirdzniecības vietām (prezentācijās). Ja prece iegādāta veikalā, tad šādu tiesību nav. Līdz ar to pirms preces iegādes ir jāpārliecinās, ka tā ir tā prece, kuru patērētājs patiešām vēlas. Ārzemēs (Eiropas savienības dalībvalstīs) arī likumdošana neparedz preces atgriešanu veikalā, ja tā nepatīk vai neder, bet tur tiek realizēta savādāka komercprakse, un viņi pat bez zināma iemesla gatavi preci noteiktajā laikā apmainīt

Vispār, man ir aicinājums - pirms ejat ar savu pretenziju pie pārdevēja, pakalpojuma sniedzēja, piezvaniet mums pa tālr. 654 52554 darbdienās no plkst. 8.15 līdz 17.00, piektdienās līdz 15.45, un mēs sniegsim jums konsultāciju par Jūsu tiesībām un kā rīkoties, lai atrisinātu problēmu.

 

Lidija Soldāne, D-fakti.lv