Dainis Īvāns: “Par Daugavpils HES būvniecību domā alkatīgi un tuvredzīgi cilvēki”

D-fakti.lv

Zinātniski pētnieciskās bāzes “Ilgas” atklāšanā piedalījās daudz zinātnieku un sabiedrisko censoņu. 6. Sēlijas kongresā, kurš notika renovētajās telpās, piedalījās arī Dainis Īvāns, viņš 1987. gadā bija iniciators sabiedriskajam protestam, kurš iestājās pret Daugavpils HES celtniecību.

 - Kādi ir Jūsu iespaidi par pili ar kolonnām pierobežas mežā, dabas lieguma zonā?

- Pēc Arvīda Barševska ielūguma es šīs vietas apmeklēju jau kopš deviņdesmitajiem gadiem. Toreiz es domāju, ka šai pilij nav nekādu izredžu tikt atjaunotai, jo tam vajadzīgi lieli ieguldījumi, un tāpēc neko nevarēs izdarīt – tā vienalga sabruks. Pēc savas būtības esmu optimists, bet pat es tam neticēju. Un tagad esmu pārsteigts par DU rektora uzņēmību, jo viņš ir paveicis praktiski neiespējamo.

Pils ir ļoti brīnišķīga, jo to kādreiz cēla kā mednieku pili. Saimnieks, muižnieks no Viļņas, šeit dzīvoja tikai pāris nedēļas vasarā. Tas taču ir brīnums: meži, cilvēku nav, pirmatnēja daba, un te pēkšņi parādās kas tāds – gandrīz renesanse, barokko. Tas ir kaut kas poētisks, neparastu izjūtu radošs. Un otrais, pētījumiem, mācību procesam tāda bāze meža vidū ir ideāla vieta. Pasaulē nav daudz tādu vietu, kur mēs atradīsim kaut ko līdzīgu, jo tā ir lieguma zona. Šiet mīt Bombina bombina, ļoti rets dzīvnieks. Mēs kopā ar Mihailu Pupiņu viņu un koka vardi meklējām vēl deviņdesmitajos gados. Tātad sava loma pētījumos šai pilij jau sen ir.

Daugavpils Universitāte pasaulē pazīstama ar kukaiņu pētīšanu. Tagad tai ir pils, brīnišķīga vieta starptautisko konferenču un kongresu rīkošanai. Lūk, arī šodien, “Ilgu” pirmajā darba dienā mēs redzam 6. Sēlijas kongresa dalībniekus.

-Vai pēc prezidenta izteikumiem un Latgales deputātu iniciatīvas Jūsu domas par Daugavpils HES būvniecību nav mainijušās ?

-Ideja par naudas plūsmu, no kuras var kaut ko nozagt, īpaši celtniecības laikā – laba augsne korupcijai. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc tādas idejas dažreiz rodas. 1987. gadā šiet bija Zinātniskā padome, kura skatīja bisfēras problēmas, un tad pasaulē pazīstamie zinātnieki pateica savu spriedumu. Kādas tur jaunās tehnoloģijas? Tagad viņi velk ārā vecos projektus. Bet pētījumi liecina, ka Daugavas resursi ir izsmelti līdz beidzamajam. Var tikai iznīcināt un nodarīt ļaunumu ne tikai dabai, bet arī cilvēkiem, kuri šeit dzīvo. Un no prezidenta puses, piedodiet, bet tā ir vieglprātība. No deputātu iniciatoru puses - krāpniecība un ņirgāšanās par uzņēmējiem, kuri Augšdaugavā attīsta savu tūrisma infrastruktūru.

Uzsaktu, ka šīs domas izteica alkatīgi un tuvredzīgi cilvēki. Runā par investīciju fondiem – es painteresējos, kas tas par fodu. Tajā ir cilvēki, kurus, maigi izsakoties, var nosaukt par plānā galdiņa urbējiem. Esmu aprēķinājis, ka tādas idejas – ņemt no dabas, apzagt to, rodas periodiski, apmēram reizi četros gados. Jāņem vērā hidrologu viedokli – Daugava tagad dzīvo tikai pateicoties Augšdaugavai, kur vēl ir atlicis ūdens. Upei nepieciešama pašattīrīšanās, bet, ja to iesprosto dambjos, pašattīrīšanās nenotiek, tikai astronomiski zaudējumi.

Gaļina Ivanova, D-fakti.lv