Intervijas

16 septembris

Vārda dienas:
Asja, Asnate, Dāgs

Horoskopi

Svari
24. septembris
- 23. oktobris

Ik pa brīdi var pārņemt sajūta, ka tevī īsti neviens neieklausās vai pat apzināti ignorē. Taču šajā sakarā nevajadzētu pārāk pārdzīvot, tev gluži vienkārši būs tieksme visu nedaudz pārspīlēt, uztvert pārlieku saasināti. Zvaigznes iesaka rast uzticamu cilvēku, kuram izsūdzēt savas nebūšanas, no kura smelties morālu iedrošinājumu, uzmundrinājumu. Šonedēļ labākus rezultātus uzrādīs tie Svari, kuri nodarbojas ar starpniecības pakalpojumiem, nekustamo īpašumu.

Pirmdiena
Nakts
11 .. 13 C
Rīts
12 .. 14 C
Diena
15 .. 17 C
Vakars
10 .. 12 C
Vējš
6 .. 8 m/s

Avots: gismeteo.ru

Aptauja

Aktuālākā problēma šodien Daugavpilī

 

Jaunumi Personības | 8. marts 2012 | 08:12

Monika Zīle: „Latgales programma ir kā dekoratīva puķe pie politiķa žaketes”

travelnews.lv

Populāra un ražīga rakstniece, dramaturģe, žurnāliste, pavārgrāmatu autore, zīlēšanas noslēpumu tulkotāja, VII Saeimas deputāte latgaliete Monika Zīle par godu savas lugas pirmizrādei ciemojas Daugavpilī. Latgaliešu kultūras cienītājiem tie ir kārtējie svētki – Daugavpils teātrī iestudēta luga „Rūžys byudu golūs” latgaliešu valodā. Ziņu portālam D-fakti bija iespēja intervēt Zīles kundzi pirms pašas pirmizrādes sākuma.

 

- Tas vien, ka šo lugu uzrakstīja Monika Zīle, skatītājos jau raisīja intrigu. Pastāstiet, lūdzu, par lugas tapšanas vēsturi.

- Luga ir par latgaļu sievieti. Viņas vārdu esmu izvēlējusies apzinātitas ir veltījums mūsu dzimtas Monikām. Mūsu pusē tas bija populārs. Kādreiz bijām piecas. Arī es esmu nosaukta par godu mātes māsai. Pašlaik esam palikušas tikai divas. Zinām, ka latgaļu sievas ir uzņēmīgas, jestras, piešķiļas no pusapgrieziena. Bet es negribētu piekrist, ka tādas ir tikai latgalietestādas ir gan kurzemnieces, gan vidzemnieces. Vienkārši ir sievietes, kuras ļauj citiem lemt savu likteni, bet ir tādas, kuras lemj pašas. Manas lugas varone pieder pie otrajām. Gadās, ka lugas Monikai, tieši tāpat man, pasaules gals pienāk vairākas reizes pa dienu. Bet tādēļ jau neies visai pasaulei stāstīt! Nomierinies, padomā un saproti, ka jādzīvo vien tālāk. Tikai pati savas problēmas vari atrisināt. Nav ko tās uzkraut citiem, jo arī viņiem savu kreņķu pietiek.

- Turpinot iesākto tēmu – kāda ir Jūsu attieksme pret saucamo Sieviešu dienu?

- Mūsu nelaime ir „masovkas”. Neko sliktu šajos svētkos nesaskatu. Ja cilvēks grib svinēt, lai svin. Pati nekad īpaši tos izcēlusi neesmu, bet, ja rodas iespēja, tad kāpēc nesvinēt? Nevajag uzspiest, bet nevajag arī noliegt. Svētku un labas noskaņas nekad nevar būt par daudz.

- Jūs esat „plaša profila” rakstniecerakstāt presē,  esat daudzu daiļdarbu autore. Ko rakstīt vieglāk?

- Prese ir lietišķāka, sausāka, ierobežo ar zīmju skaitu, faktiem, vietu nosaukumiem utt. Ir rāmis. Bet arī daiļdarbs ir tikai šķietama brīvība. Ir sižets, bet pats grūtākaisjābūt ļoti disciplinētai. Kas ir iedvesma, nezinu, satikusi nebiju, varbūt tad, kad viņa mani apciemo, es daru kādas blēņas vai manis tajā brīdī mājās nav - smej autore. Tāpēc jāprot sevi piespiest. Manī dzīvo vesels bars „es”. Dažas no tām pamostas tikai kādu reizi gadā. Mans slinkais „es” bieži, lai nedarītu to, ko vajag, kūda mani, piemēram, sakārtot skapi. Trīs gadus tas tur stāvējis, nostāvētu vēl trīs, bet , kārtošu, lai nedarītu to, kas jādara. Tad pamostas mans drūmais ”es” – tam pārmetumi birst no pārpilnības raga – te nu tu esi, tagad streb putru, kad paspēsi uzrakstīt vajadzīgo? Un es cītīgi rakstu.

- Jūs veiksmīgi rakstāt ne tikai lugas un romānus, bet arī pavārgrāmatas!

- Tās jau nav nekādas profesionālās grāmatas, tas ir mans skatījums, teiksim uz ēdiena pagatavošanu. Es piederu pie tām sievietēm, kurām neviebjas gatavot, mani tas neapgrūtina, daru to ar prieku. Var teikt badā ar mani nenomirsi.

- Vienu laiku Jūs bijāt ne vien rakstniece, bet arī politiķe. Kas Jūs saistīja politikā?

- Nu . Tur es biju piedalījusies mazliet vairāk nekā žurnāliste. Neuzskatu es sevi par politiķi. Mana skatījumā politiķe ir, piemēram, Margarita Tečere, kura tos kuluārus ir izgājusi no pašas apakšassāka ar glāžu mazgāšanu parlamenta bufetē un nonāca līdz premjerministres amatam. Šobrīd tādi pamazām veidojas arī pie mums. Diemžēl pieredzi tagad uzskata par trūkumu. Tiek uzskatīts, ka tikai jaunais ir apsveicams, es tam nepiekrītu, jo balstoties uz pieredzi, var sasniegt vērā ņemamus rezultātus. Katrs lēmums, ko pieņem politiķis, piespiež būt vainīgam. Jo nekad neviens lēmums vienlīdz labs visiem nevar būt. Neko briesmīgu politika man nav nedz iedevusi, nedz atņēmusi. Esmu bijusi tur iekšā, un tas, kas no malas var šķist tūļāšanās un laika vilcināšana nebūt nav , pārzinot to sistēmu, saproti, ka tie ir zobrati, kuri savā starpā ir ciešā sasaistē, un ātrāk to likumu ratu griezt diez vai ir iespējams. Nekad nepiekritīšu, ka visi politiķi ir nelieši.

- Ko domājat par Latgali?

- ažiotāža, kas ap Latgali sacelta tagad, manā skatījumā ir etnogrāfiskais uzlidojums. Tagad pēkšņi ir atklājuši, ak, pasaulīt, tai Latgalē iet. Visi tie „desanti” ir muļķības. Visu laiku par to tika runāts. Arī tad, kad es biju Saeimā, par to tika runāts. Deputāti iestājās gan par Latgali kopumā, gan par savu pilsētu  – Kezika, Lāčplēsis un arī citi. Lai paceļ Saeimas arhīva dokumentus, tas, ko runā pašlaik, tur jau sen rakstīts. Tagad, kad lielākā daļa Daugavpils iedzīvotāju nobalsoja par krievu valodu, pamodās, atjēdzās. Nekad šos 85% neuzskatīšu par tautas nodevējiem. Paši vien esam vainīgi, ka esam tur, kur esam. Baidos, ka kārtējo reizi  Latgales programma dekoratīva puķe, kuru piespraust pie politiskās žaketes atloka. Latgalē nedzīvo neprašas, viņi māk saražot, tikai jāpalīdz ar produkcijas realizāciju. Tas būtu viens no pirmajiem uzdevumiem.

- Ko domājat par latgaļu valodu?

- Es latgaļu valodu uzskatu par latviešu valodas paveidu. Visus šos garos gadus to neviens nav atbalstījis, bet iznīkusi nav. Tāpēc domāju, ka šo valodu tās nēsātāji ir spējīgi saglabāt jebkuros apstākļos, jo viņiem ir nepieciešama. Būtu, protams, labi, ja tiem, kas grib, būtu iespēja mācīties latgaliski. Es, ja ir tāda izdevība, latgaliski runāju labprāt, bet mana meita nemāk.

- Jūs esat ne tikai izcila spalvas meistare, bet arī zīlējat?

- Tas ir kultūrvēstures fenomens, kas saistās ar nezinātniskām teorijām, tāpēc jau ir interesanti. Es neredzu viedus sapņus. Jebkura zīlēšana ir savdabīgs skatījums pašam uz sevi, ir dziļi humāna, jo jāattīsta sava garīgā kvalifikācija. Parasti jau klienti cenšas uzzināt, vai viņu pieņemtie lēmumi saskan ar to, ko kārtis rāda. Kāršu tulkam svarīgs ir sevis novērtējuma moments – ko es daru pareizi, ko? Vislielākais grēks ir augstprātība, nekad nedrīkst uzņemties likteņa lēmēja lomu, runāt par dzīves un nāves jautājumiem arī kategoriski nedrīkst. Vienmēr jābūt „manuprāt”. Es varu būt tikai sarunu biedrs, nevis likteņa lēmēja. Mistika iedarbina savu intuīciju, loģikuZīlēšana bieži ir impulss. Piemēram, meiteni pametis puisis. Raud, dzīvei pienācis gals. Izlieku kārtis un saku: „Bet, paklau, kārtis saka, ka viss tikai sāksies. Tu pavisam drīz satiksi savu īsto!” Skat, meitene sarosās, uzsmaida, aiziet safrišējas un dzīve var sākties no jauna! Jaunībā piepildās viss, ko zīlē, ja vien gribi!

Lidija Soldāne, D-fakti.lv

Komentāri:

9. marts 2012 10:21 - Zelda

Paldies par labo rakstu! Izlasīju ar interesi.

Pievienot komentāru {1}