Gunārs Igaunis: ”Diez vai bērns lepojas ar to, ka viņa tētis strādā par kontrabandistu”

wikimedia.org

Talantīgs Latgales mūziķis un mūzikas instrumentu meistars no Gaigalavas pagasta ir pazīstams ne tikai Latvijā, bet arī aiz tās robežām. Savā profesionālajā darbībā ir plūcis ne mazums lauru un saņēmis klausītāju ovācijas un sajūsmu. Ko dara šis talantīgais mūziķis, kļūstot par „Zatlera Reformu partijas” deputātu 11. Saeimā? Kāda ir viņa ikdiena un kādi panākumi politiskajā lauciņā, par to intervijā ziņu portālam D-fakti.lv.

- Jūsu  dotais deputāta zvērests no tribīnes izskanēja latgaliski – vieni to vērtē kā uzmanības piesaistīšanas triku, citi - kā uzdrīkstēšanos. Ko teiksiet Jūs?

- Es vēlējos akcentēt to, ka latgaliešu valoda arī ir latviešu valoda. Šajā valodā jau izsenis runājuši mani un manu novadnieku senči. Neskatoties uz vairākkārtējiem aizliegumiem un neatzīšanu, tā joprojām ir dzīva. Esmu taču viņu pārstāvis, viņu sūtnis, un tas ir tikai dabiski, ka vēlos akcentēt to, ka manai valodai un tās lietotājiem pašlaik ir īpaši grūti laiki. Vēlos pievērst sabiedrības uzmanību tam, ka Latgale ir viens no Latvijas novadiem, kurš atstāts novārtā, tam vajadzīgs atbalsts un palīdzība.

Starp citu, pēc šī zvēresta esmu saņēmis daudz pateicības vārdu. It īpaši saviļņojoši tos bija dzirdēt no vīriem ar sirmām galvām, kuri bija gandarīti, ka beidzot, tieši tāpat kā pirmās republikas laikā, viņi to dzirdēja skanam no tribīnes Saeimā.

- Starp Daugavpili un Rēzekni nu jau ilgāku laiku jūtama neoficiāla cīņa par Latgales galvaspilsētas statusu. Ko šajā sakarā domājat Jūs?

- Katrai pilsētai ir savs stils, sava gaisotne, savs „trumpis”. Daugavpils iedzīvotāju skaita ziņā ir krietni lielāka par Rēzekni, tai šobrīd ir labāk attīstīta rūpniecība. Daugavpilī top Rotko centrs. Daugavpils lepojas ar savām daudznacionālajām tradīcijām, kultūru. Jums ir savs profesionālais teātris. Savukārt, Rēzeknē top koncertzāle, kura būs viena no modernākajām Baltijā. Arī mēs esam daudznacionāli, bet mūsu latviskā pašapziņa ir stiprāka. Par Daugavpili Latvijā ir izveidojušies stereotipi. Taču Daugavpilī daudz tiek darīts kultūras jomā, un tas, kas tiek darīts,  darīts patiešām augstā līmenī. Un vispār uzskatu, ka tagad gan Daugavpilij, gan Rēzeknei, gan visai Latgalei kopumā ir svarīgākas lietas darāmas. Galvaspilsētas statusa piešķiršana neatrisinās mūsu novada problēmas, tāpēc nav jāšķiež laiks un enerģija, lai pierādītu to, kas nav būtisks.

- Kopš esat ievēlēts Saeimā, no tribīnes esat uzstājies tikai divas reizes. Diez vai tas ceļ Jūsu reitingu vēlētāju acīs. Vai Jums nav ko teikt, vai neuzskatāt to par vajadzīgu?

- Nebiju iedomājies, ka tā vērtē deputāta darbu. Man mācīja, ka par cilvēku spriež pēc padarītā darba un nevis pēc tā, cik reizes viņš ir uzkāpis Saeimas tribīnē.

Mans darbs notiek Sociālo un darba lietu komisijā un Mandātu un ētikas komisijā. Šai laikā Sociālo un darba lietu komisijā esam pieņēmuši jaunu Nodarbinātības likumu, kas ar š.g. 1.janvāri stājies spēkā. Tāpat ar 1.janvāri stājies spēkā daļēji uzlabots Garantētā iztikas minimuma likums, Priekšlaicīgās pensionēšanās likums.

Savukārt darbs Mandātu un ētikas komisijā ir deputātu sūdzību, iesniegumu izskatīšana, deputātu uzvedības izvērtēšana. Sīkāk izklāstīt negribu ētisku apsvērumu dēļ.

Liela mana darba daļa ir tikšanās ar vēlētājiem Rīgā ,Latgalē. Aktīvi iestājos par mazajām lauku skolām, aktualizēju šo problēmu, jo labi saprotu, ka skola laukos ir dzīvības avots. Esam šo problēmu aktualizējuši arī Izglītības ministram Robertam Ķīlim. Ministra kungs piedāvā maksimāli katru skolu izvērtēt un rast papildus risinājumus skolu saglabāšanā.

Visiem ir skaidrs, ka mazais bērnu skaits ir laicīga problēma. Skolām ne tikai jāiztur šis laiks, bet arī maksimāli, atkarībā no katras skolas situācijas, jāmainās. Ir daudz piemēru, kur skolas atradušas daļēju risinājumu -  skolas, kurās ir izveidotas nevalstiskās organizācijas, var savos un apkārtējos ciematos organizēt bezdarbnieku apmācības kursus. Tas savukārt nozīmē, ka šo skolu budžeti ir nodrošināti ar papildus naudu par telpu īri, vietējiem ļaudīm ietaupās laiks un nauda transporta izdevumiem, aug skolas prestižs un vietējie skolotāji var saņemt papildus algu.

Lai mainītos un atdzimtu vajag zināšanas gan jaunam, gan vecam. Viss sākas galvā. Domāju, ka jebkurā ciematā atrastos daudz gribētāju papildus gūt zināšanas svešvalodās, datorzinībās, apgūt projektu un biznesa plānu rakstīšanas mākslu.

Kā jau teicu - viss sākās galvā un tikai no mums skolotājiem un bērnu vecākiem ir atkarīgs, ko mēs ģimenēs audzinām-kalpus vai saimniekus. Vai māca svešvalodu ar domu, ka Anglijā būsi labs strādnieks, vai ar domu - ja tev būs savs uzņēmums, tad varēsi labāk notirgot savu preci. Ir taču atšķirība... Tagad ir tik pretimnākoša vide savu uzņēmumu veidošanai kā nekad. Vajag tikai painteresēties Valsts Nodarbinātības Aģentūrā. Par ES līdzekļiem katram interesentam tiek piešķirts gan konsultants, gan biznesa plāna rakstītājs, gan savs grāmatvedis utt.

- Jūs esat lietas kursā, ko dara Kultūras ministrijas paspārnē izveidotā Latgales grupa?

- Es šajā grupā neesmu, bet vēlos uzteikt savas kolēģes Ineses Laizānes darbu, jo zinu, ka tieši pateicoties viņas aktivitātei šo trešdien notiks viņas, mana un Latgales reģiona plānošanas pārstāvju tikšanās ar Finanšu ministru Vilka k-u, par ES struktūrfondu izlietojumu un sadales kritēriju izvērtēšanu.

- Kā vērtējat „legālo kontrababandistu” pretošanās akciju Rēzeknē? Tie  taču ir Jūsu izmisušie novadnieki, kuri vēlas saglabāt sev kaut niecīgāko iztikas avotu.  Ko Jūs viņiem ieteiktu darīt?

- Šai lietai ir divi apstākļi. No vienas puses tīri cilvēcīgi žēl, jo arī tas bija darbs. No otras puses-jebkuram domājošam cilvēkam jau sen bija skaidrs, ka tā nevar vilkties mūžīgi un parādiet kaut vienu valsti, kur kontrabanda būtu atbalstāma, kur valsts neko nedarītu, lai apkārtējie pierobežas veikali neiznīktu un degvielas uzpildes stacijas pierobežā nebūtu slēgtas, jo nav noieta? Kur 30-40 gadīgi veči nevis paši ražo vai veido tūrisma objektus, vai ar lauksaimniecību nodarbojas, vai dara to, par ko viņa bērni būtu lepni skolā stāstīt, bet iet par bezdarbniekiem uz pagastu, plus saņem garantēto iztikas minimumu un ,,strādā par kontrabandistu”, faktiski apzogot valsti. Tai pat laikā skolās, slimnīcās gribam uzlabojumus, pagastā jaunus ceļus utt. No kurienes lai rodas nauda valsts struktūru uzturēšanai kaut vai turpat pierobežas pagastā? Šajā gadījumā es viņus nesaprotu. Tas ir tas pats, kas oficiāli vienu reizi nedēļā policistiem atļaut ņemt kukuļus, attaisnojoties ar to, ka viņu alga ir maza. Nesaprotu, kādēļ viņiem būtu jāatļauj tirgoties, nemaksājot nodokļus?

- Kā ir ar mūziku. Vai ir laiks muzicēt?

-Jāsaka, ka mūzikai laika atliek ļoti maz. Vairāk neesmu folkloras kopas „Dziga” vadītājs. Bet tomēr cenšos turēt roku uz „mūzikas pulsa”, būt lietas kursā par notiekošo. Dažreiz kopā ar ģimeni muzicēju. Mūzikas instrumentu darbnīcu pārņēma mana sieva, cik varu, tik viņai palīdzu.

Lidija Soldāne, D-fakti.lv