Deputāts Vladimirs Nikonovs: „Tauta ir saērcināta, vara atņem pēdējo”

D-fakti.lv

 Vladimirs Novikovs bija ieradies Daugavpilī, lai atklātu savu izstādi “Krāsainā Eiropa”. Ziņu portāls D-fakti.lv izmantoja šo iespēju, lai tiktos ar apvienības „Saskaņas Centrs” Saeimas deputātu no Latgales. Nikonova kungs uz Daugavpils Kultūras pili bija ieradies pa taisno no Rēzeknes, kur notika “Latgales benzīnpārvadātāju” otrais masu protests.

Mūsu viesis – Vladimirs Nikonovs, Rēzeknes Goda pilsonis, pagātnes pētnieks un vecticībnieku tradīciju glabātājs, monogrāfiju „Rēzekne”, „Latgales vecticībnieki”, fotoalbuma „Latgales vecticībnieki fotogrāfijās” autors, bijušais triju sasaukumu Rēzeknes pilsētas domes deputāts, 10. un 11. Saeimas deputāts.

-Jūs klātienē vērojāt automobiļu mītiņu Rēzeknē. Kādi iespaidi?

-Neesmu jurists, neņemos kvalificēt šo notikumu. Visdrīzāk tā ir nesankcionēta protesta akcija. Demokrātiskā valstī katrs var izpaust savu viedokli, tomēr vienmēr - likuma robežās. Šaubas izraisa izvēlētā akcijas vieta, jo likumus pieņem Saeima, nevis Rēzeknes dome. Šī iemesla dēļ akciju klātienē redzēju tikai es un vēl divi Saeimas deputāti no „SC” – Ivans Ribakovs un Jānis Tutins. Apmēram 300 automašīnas bija sabraukušas pie uzņēmuma „Rebir” un pa apvedceļu apbrauca pilsētai apkārt. Vēlāk mašīnas izkārtojās divās rindās un kolonnā ar ātrumu 5 km/h signalizējot izbrauca cauri pilsētas centram. Šī kustība cauri pilsētai notika minūtes četrdesmit. Kolonnu no gaisa vēroja robežsargu helikopters. Tā Rēzeknē notika protesta akcija, kuru rīkoja cilvēki, kam Krievijas robežas šķērsošana deva līdzekļus pastāvēšanai un izdzīvošanai.

- Eirokomisārs Piebalgs intervijā NRA decembra beigās atzīmēja, ka Latvijas pierobežas rajonos cilvēki dzīvo sliktāk nekā Ugandā. Neskatoties uz to, ar 1. janvāri spēkā stājās akcīzes likuma labojumi, kuri vēl vairāk apgrūtina situāciju pierobežas rajonos.

- Mēs, Latgales deputāti, lieliski zinām situāciju – „Saskaņas centrs” aktīvi uzstājās pret šiem labojumiem, mēs visi balsojām pret tiem.

- Par šiem labojumiem balsoja arī citu politisko partiju deputāti no Latgales – Lāčplēsis, Laizāne, Viļums un Igaunis.

- Tāds balsojums manī rada izbrīnu. Viņi lieliski zina, kas notiek Latgalē. Acīmredzot, viņi ievēro partijas disciplīnu. Spriežot pēc noskaņojuma, tauta ir saērcināta, vara atņem pēdējo, nepiedāvājot alternatīvas. Pacietībai var pienākt gals.

 
- 13. janvārī notika jau otrais mītiņš. Pirmā mītiņa laikā, 6. janvārī, tika uzrakstīta petīcija valdībai, premjerministram, valsts prezidentam. Vai tā ir sasniegusi adresātus?

- Nezinu. Tas ir jautājums organizatoriem, reakcijas pagaidām nav. Starp citu, pirmā akcija arī bija stihiska un nesankcionēta. Kas attiecas uz tagadējo, tā nepaliks bez uzmanības. Mūsu vēlētāju problēmas mums nav vienaldzīgas.

- Vēlētāji ne viennozīmīgi uztvēra 22. decembra Saeimas sēdi, kurā Jūsu frakcija izgāja no zāles un nebalsoja par labojumiem valsts valodas likumā.

- Katrs var traktēt notikušo pēc sava prāta, bet tā ir apzināta nepiedalīšanās procesā, kura rezultāts jau ir iepriekš zināms. Mūsu konstruktīvie piedāvājumi tika kategoriski noraidīti un 31 cilvēks izgāja no zāles, protestējot pret balsojumu.

- 18. februārī ir izsludināts referendums. Kāda ir Jūsu prognoze?

- Es nepiedalījos ne parakstu vākšanā, ne arī parakstījos. Bet dažāda veida valdošo politiķu pēdējās uzstāšanās uzskatāmi parāda, ka dialogs pagaidām nav iespējams. Tāpēc uz referendumu pats iešu un aicinu visus izmantot likumīgo iespēju izteikt savu viedokli attiecībā uz pastāvošo kārtību nacionālajā politikā.

- Kā „Saskaņas Centrs” vērtē iniciatīvu kustībā „Par vienādām tiesībām”, kura vāc notariāli apstiprinātus parakstus referendumam par nepilsoņu tiesībām.

- Es par to uzzināju tikai šodien. Manuprāt, ka tas ir provokatīvs nodoms un ir veikts ar nodomu novērst uzmanību no valodu referenduma. 

- Jūs strādājat divās parlamentārajās komisijās. Ko nozīmē darbs komisijā, kura paredz pilsonības likuma izpildi?

- Šajā komisijā es strādāju arī iepriekšējā Saeimā. Tās darbība vairs nebija aktuāla un šodien tā ir pārtapusi Sabiedrības saliedētības komisijā. Tā ir pārņēmusi visas iepriekšējās funkcijas un klāt ir nākušas arī jaunas. Komisijas biedru starpā notiek pienākumu sadale, piemēram, es ar deputātu A. Jakimovu esmu norīkots meklēt perspektīvas nevalstiskās organizācijas, kuras spētu palīdzēt saliedēt sabiedrību, svarīgi ir uzturēt sakarus ar šīm organizācijām.

- Kādus jautājumus izskata cita – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija?

- Komisijas aktīvā darbība paredz lielu izskatāmo jautājumu loku: sabiedrības integrācija, plašsaziņas līdzekļi, reliģiozu organizāciju darbība, pilsoņu tiesību ievērošanu, ieslodzīto uzturēšana ieslodzīto vietās utt. Viens no pēdējiem jautājumiem, kas pievērsa preses un sabiedrības uzmanību – nacionālās padomes ievēlēšana. Šī padome atbild par interneta un plašsaziņas līdzekļiem. Šoreiz kandidātu izvirzīšanā bija iespējams iesaistīties plašai sabiedrības daļai. Ir izvirzīts 41 kandidāts, no kuriem komisijas biedri izvēlēsies 5 tālākajai virzīšanai uz Saeimas sēdi.

- Vai Cilvēktiesību komisijas pienākums ir reaģēt arī ieslodzīto tiesību pārkāpumiem? Nesen izskanēja informācija, ka ieslodzītajiem nav pieejama stomatoloģiskā palīdzība vajadzīgajā līmenī. Tāda informācija bija publicēta pavisam nesen portālā D-fakti.lv.

- Domāju, ka ir. Jebkura organizācija, jebkurš pilsonis var vērsties komisijā ar savām problēmām un piedāvājumiem, kuri ir saistīti ar cilvēktiesību pārkāpumiem un citiem profilējošiem jautājumiem.

Gaļina Ivanova, D-fakti.lv