Vanda Gurkovska: „Latgalē uzņēmēju darbība pakāpeniski atdzīvojas”

D-fakti.lv

Beidzās gads, iestādes un uzņēmumi atskatās uz paveikto, analizē savu darbību, izvirza sev jaunus mērķus, izstrādā budžetu. Valsts Ieņēmumu dienests arī ir izanalizējis savu darbību 2011.gadā. Ziņu portāls D-fakti.lv par nodokļu ieņēmumiem, jauniem un likvidētiem uzņēmumiem, par VID optimizāciju un nodokļu maksātāju svētkiem jautāja VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes Trešās piedziņas daļas vadītājai Vandai Gurkovskai.

- Gada beigās Jūs vēl bijāt VID Latgales reģiona vadītāja, tagad cits amata nosaukums. Kādas izmaiņas notika Valsts Ieņēmumu dienestā?

- VID pastāvīgi notiek funkciju izvērtēšana un optimizācija, un līdz ar to notiek personāla pārstrukturizācija ar mērķi nodrošināt kvalitatīvu uzdevumu izpildi apstiprinātā finansējuma ietvaros. Latvijā ar 1.janvāri sāka strādāt trīs nodokļu parādu piedziņas daļas. Es vadu Trešo nodokļu parādu piedziņas daļu, kuras teritorija ir Aizkraukle, Madona, Jēkabpils, Alūksne, Gulbene, Balvi, Ludza, Rēzekne, Preiļi, Krāslava un Daugavpils – 11 klientu apkalpošanas centri.

- VID krīzes laikā, 2009.gadā, piedzīvoja masveida štatu samazināšanas periodu. Kā šī optimizācija ietekmēja klientu apkalpošanas kvalitāti?

- VID darbinieku samazinājums un izdevumu samazinājums klientu apkalpošanu neietekmēja, jo pirmkārt bija centralizētas atbalsta funkcijas, ieviesta atsevišķu uzdevumu izpilde tālvadībā, piemēram, rīdziniekiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksas veic Daugavpils darbinieki. Līdz ar to Latgalē darbiniekiem tika saglabātas darba vietas. Klientu apkalpošanas centru skaits netika samazināts un klientu apkalpošana notiek visos centros neatkarīgi no dzīves vietas, konsultācijas var saņemt gan klātienē, gan elektroniski, kā arī telefoniski. Ieņēmumu dienestā ir izstrādātas vairākas elektroniskās informācijas analīzes programmas gan juridiskām, gan fiziskām personām, kas būtiski uzlabo nodokļu administrēšanas darbu.

- Kāds gads reģionam ir bijis nodokļu iekasēšanas ziņā (salīdzinot ar iepriekšējiem krīzes gadiem)?

- Krīzes periodā nodokļu parāds un nodokļu parādnieku skaits arī pieauga. Salīdzinot 2009. ar 2011. gadu nodokļu parādnieku skaits palielinājās par 1032 (gan juridiskās, gan fiziskās personas). Es esmu optimiste un analizējot parādnieku skaitu mūsu teritorijā ievēroju ļoti būtisku lietu – šajos trijos gados ir ievērojams skaits nodokļu maksātāju, kas ir reģistrējušies no jauna. Ja salīdzināt 2011. g. ar 2009. nodokļu maksātāju skaits palielinājās pār 149, bet likvidēti 137– tā ir pēdējo gadu bilance. Absolūti lielākā daļa nodokļu maksātāju ir pārdzīvojusi šo krīzes periodu un turpina savu darbību veiksmīgi.

Uzskaitītais nodokļu parāds nebūt neliecina par turpmāko krasu nodokļu maksātāju likvidāciju jeb bankrotu. Analīzes dati liecina, ka īslaicīgas grūtības veiksmīgi tiek kārtotas ar Valsts ieņēmumu dienestu – ļoti daudziem tiek pagarināti nodokļu parādu nomaksas termiņi. Nodokļu maksātāji ir kļuvuši daudz atbildīgāki, viņi loti nopietni izturas pret saviem pienākumiem un iespēju robežās pilda pagarināšanas grafikus. Tas nozīmē, ka viņi savu darbību veido pēc iespējas racionālāk un ar mērķi saglabāt uzņēmumu nevis likvidēt. Tam par apliecinājumu varētu minēt budžeta ieņēmumu plāna izpildi. Budžeta plāns ir izpildīts pa visiem nodokļu veidiem, tai skaitā arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Salīdzinot ar pagājušo gadu papildus budžeta mūsu reģionā iekasēti gandrīz 3 milj. latu IIN. Tas ir ļoti būtiski un apsveicami. Un tas ir tikai pateicoties tam, ka uzņēmēji atraduši savu darbības veidu un izturas pret biznesa veidošanu atbildīgi.

2010.g.bija uzskatāms par krīzes beigu punktu, un šie cipari tiešām liecina par to. Jo ieņēmumi ir auguši, līdz ar to ir jāsaka, ka uzņēmēju darbība pakāpeniski atdzīvojas.

- Par reģiona attīstību ir pieņemts spriest pēc jauno un bankrotējošo uzņēmumu daudzuma. Ko šajā jautājumā var teikt par Daugavpili un Latgali (cik daudz jaunu uzņēmumu un cik daudz likvidēto)?

- Daugavpili mēs skatām kopā ar Daugavpils un Ilūkstes novadu. Nodokļu maksātāju skaits ir pieaudzis par 357 uzņēmumiem. Pēdējos divos gados pieaug arī saimnieciskās darbības veicēju skaits, tas ir sīkie individuālie saimnieciskās darbības veicēji reģistrē savu darbību. 2011. gadā salīdzinot ar 2010.g. ir pieaudzis gandrīz par 300 vienībām. Likvidēti tikai 72 uzņēmumi.

Ja runā par Latgali, tad Balvu, Ludzas, Rēzeknes, Preiļu, Krāslavas un Daugavpils novados salīdzinot ar pagājušo gadu nodokļu maksātāju skaits ir pieaudzis par 674 un saimnieciskās darbības veicēju skaits – par 825. Likvidēto skaits ir bijis 137.

- VID agrāk ik gadu Latgalē rīkoja pasākumu, kurā godināja uzņēmumus – lielākos Latvijas nodokļu maksātājus. Kad tiks atjaunota šī tradīcija?

- Tas bija labs pasākums. Bet ekonomiskā situācija lika atteikties no tādu pasākumu rīkošanas. Es esmu optimiste un domāju, ka pie šādiem attīstības tempiem (kopumā valstī par 3% pārpildīts budžeta ieņēmumu plāns – tas ir liels sasniegums) varētu tradīciju atsākt.

- Paskaidrojiet, lūdzu, kas ir nulles deklarācija?

- Pirmkārt, tā ir iespēja deklarēt agrāk nedeklarētos ienākumus un īpašumus, un es aicinātu to izmantot un izpildīt.

Kritēriji mantiskā stāvokļa deklarācijas iesniegšanai:

• ir iegūts Latvijā nekustamais īpašums vai tā daļas, uz kurām nav nostiprinātas īpašuma tiesības zemesgrāmatā, un kuru kopējā iegādes vērtība pārsniedz Ls 10 000;
• īpašumā Latvijā ir kapitāla daļas (piemēram, kapitāla vērtspapīri, pamatkapitāla daļas, ieguldījuma daļas, pajas, akcijas), kuru kopējā iegādes vērtība pārsniedz Ls 10 000;
• personas naudas uzkrājumu (skaidrā un bezskaidrā naudā) kopējā summa pārsniedz Ls 10 000.

Irēna Jegorova, D-fakti.lv