Intervijas

14 decembris

Vārda dienas:
Auseklis, Gaisma

Horoskopi

Ūdensvīrs
21. janvāris
- 18. februāris

Tevi interesēs ar dažādām novitātēm, inovācijām saistītais. Šī ir veiksmīga nedēļa, lai papildinātu savas zināšanas, veidotu saikni ar līdzīgi domājošajiem. Ja tev kārtojami, kādi juridiskie jautājumi, esi uzmanīgs, labāk ļauj, lai tev palīdz šīs jomas profesionālis. Kur tev palīdzība pavisam noteikti nebūs vajadzīga, tas ir sabiedriskajās aktivitātēs. Tu lieliski pratīsi rast saikni ar apkārtējiem, ģenerēsi jaunas idejas, būsi kā iedvesmotājs citiem.

Piektdiena
Nakts
.. -2 C
Rīts
-2 .. -4 C
Diena
-1 .. -3 C
Vakars
-2 .. -4 C
Vējš
3 .. 5 m/s

Avots: gismeteo.ru

Aptauja

06.oktobrī notiks 13. Saeimas vēlēšanas. Vai Jūs plānojat doties balsot?

 

Jaunumi Politika | 27. decembris 2011 | 10:21

Deputāts Ivans Ribakovs: “2012. gada budžets īpaši smags būs skolotājiem un mediķiem”

Bijušais fizikas skolotājs, skolas direktors, Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks un nu jau ceturto reizi Saeimas deputāts Ivans Ribakovs nav rets ciemiņš Daugavpilī. Pirmkārt, ka šeit, tāpat kā Rēzekni un citas Latgales pilsētas viņam viņam nākas apmeklēt kā tautas ievēlētam deputātam, otrkārt, uz Lietuvu ciemos pie mātes un citiem radiniekiem viņš pieradis braukāt caur mūsu pilsētu. Vienā no tādiem braucieniem I. Ribakovs pieturēja Daugavpilī, lai atbildētu uz ziņu portāla D-fakti .lv jautājumiem.

-Ribakova kungs, Jūs bijāt 8., 9., 10. Saemas sasaukuma deputāts, esat ievēlēts arī 11. Saeimā, tas liecina par to, ka vēlētāji Jūs pazīst un uzskata, ka Jūs spējat aizstāvēt viņu intereses valstiskā līmenī. Jums izdevās iegūt tādu uzticību, vēl jo vairāk tāpēc, ka esat dzimis Lietuvā, Zarasos?

-Daugavpilī es mācījos: Pabeidzu toreiz vēl dēvēto pedagoģisko institūtu, 1986. gadā tiku iecelts par skolas direktoru Rēzeknē. Atceraties, kas tas bija par laiku? Pārbūve. Protams, manas paaudzes cilvēkiem ļoti gribējās mainīt dzīvi uz labāku, padarīt to brīvāku, godīgāku. Vēlāk, kad Latvijā visi tika iedalīti dažādās kategorijās, kas, starp citu nenotika Lietuvā, es uztvēru to netaisnību un uzskatīju, ka ar līdzīgām pārmērībām jācīnās un jāietekmē valsts politiskā dzīve. Es iemācījos valodu, ieguvu LR pilsonību, draugiem un kolēģiem arī ieteicu to darīt. Pēc tam strādāju pilsētas domē priekšsēdētāja vietnieks integrācijas un nacionālo minoritāšu jautājumos. Darba vadmotīvs bija (un arī  ir) politiskā un pilsoniskā aktivitāte. Toreiz es kļuvu par Tautas saskaņas partijas biedru un mani uzreiz ievēlēja Saeimā. 8. Saeimā strādāju Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

-Ar ko , Jūsuprāt, atšķiras, un vai vispār atšķiras dažādu Saeimas sasaukumu darbs?

-Kardināli 8., 9., un 10. Saeimas darbs nemainījās, bet nianses, protams, bija. Piemēram, jo vairāk partiju ir valdošajā koalīcijā, jo lielāks ir ierēdņu skaits. Katra partija taču cenšas “izsist vietas savējiem”. Vēl jo vairāk, esot pie vadības pults, valdošie uzreiz aizmirst par pirmsvēlēšanu solījumiem un sāk virzīties pa “iebrauktām sliedēm”, kuras ir izveidojuši viņu priekšgājēji. Vispār jau arī priekšgājēji atrodas tajā pašā valdošajā koalīcijā. Tāpēc visi izvairās no asām kustībām, bet sabiedrība velti gaida dzīves uzlabojumu. Tiesa, dažas atšķirības bija saucamajos “treknajos gados”. Mūsu valsts valdība aktīvi tērēja naudu “zivij”, nevis “pirka tautai makšķeres” un “mācīja tās pielietot”. Budžetā valdīja deficīts, sabiedrībābezrūpība. Korupcija praktiski kļuva par normu.Tai pat laikā kaimiņi igauņi, izrādījās gudrāki un tālredzīgākiizveidoja uzkrājumu fondu un krīzei cauri izgāja mierīgāk. Bet pie mums viss bez atskatīšanās. Rezultātā iedzīvotāji savu attieksmi pret Latvijas varas pārstāvjiem izrādīja izbraucot no valsts. Un šis process turpinās ik dienu

-Lūk, mēs arī nonācām pie vissāpīgākās tēmas -valsts sociālā politika. “Saskaņas centrs” pirms vēlēšanām solīja aizstāvēt vienkāršu iedzīvotāju intereses. Un ko mēs redzamPensionēšanas vecuma palielināšanu jūs visi draudzīgi atbalstījāt. Attieksme pret krievu valodu otro valsts valodu Jums ir kaut kāda neskaidra. pārliecināsiet elektorātu par to, ka Jūs par to neaizmirsāt?

SC deputātu skaits katrā no Saeimām arvien palielinās. Tas tracina konkurentus. Tāpēc mūsu rīcība bieži tiek parādīta negatīvā gaismā tieši tamdēļ, lai maldinātu cilvēkus. , ar pensijas vecuma palielināšanu sanāca pārpratums, mēs atvainojāmies, bet šis jautājums šobrīd nav no būtiskajiem. Tika runāts par projektu 2016. gadam, un parlamentārieši pie šī jautājuma atgriezīsies vairākkārt. Bet nez kāpēc ļoti maz informācijas bija par to, ka mēs nebalsojām par mūsu karavīru misijas pagarināšanu Afganistānā. Maz tika runāts par to, ka mēs balsojām pret jaunā gada budžetu. Es atkal strādāju Finanšu un nodokļu komisijā un redzu, ka ārēji jaunais budžets nemaz neizskatās tik briesmīgs. Bet īstenībā, ar tādu valsts finansējumu īpaši grūti klāsies mediķiem un skolotājiem. Samazināts Ceļu finansējuma fonds -  domāju, ka nav jāskaidro, tas ietekmēs trnsporta infrastruktūras attīstību. Māmiņu pabalsti būs tikai 80% no pašreiz esošajiem. Tiem, kas Latvijā ieved akcīzes preces, būs atļauts šķērsot robežu tikai reizi nedēļā.

Nekustamā īpašuma sektorā tiks ieviests nodoklis arī uz saimniecības ēkām, kuras ir lielākas par 25 m2. Tāds budžets neveicina mūsu valsts attīstību. Pie tam „mūsu svētajai govij”ierēdņiemnav ne mazāko zaudējumu, bet, ja tikai par 25% samazinātu viņu atvaļinājuma pabalstu, tad valsts ieekonomētu 2,5 miljonus latu. Bet ja samazinātu vai ( to grūti pat iedomāties) vispār atceltu dažas finanšu privilēģijas, arī samazinātu ierēdņu skaitu, tad nevajadzētu pusbadā turēt ne skolotājus, ne ārstus, ne policijas darbiniekus.

Kas attiecas uz valodas jautājumu, tad mūsu partija nekad saviem vēlētājiem nav solījusi, ka cīnīsies par otrās valsts valodas ieviešanu, bet mēs esam par to, lai krievu valodai piešķirtu oficiālās valodas statusu un to varētu izmantot vietās, kur kompakti dzīvo cilvēki, kuri to uzskata par dzimto.

- Kādu uzdevumu 11. Saeimas laikā Jūs sev izvirzāt Latgales pārstāvis?

-Kā mums ziņo Latgales plānošanas reģiona kolēģi, tad līdzekļi no izlīdzināšanas fondiem (Kohēzijas fonds)  tiek dalīti netaisnīgi. Mēs jau esam tikušies ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem un piedāvājām garantēt kvotas reģionam un atbalstīt Latgales pašvaldības, kurās nereti nav speciālistu, kuri ir spējīgi uzrakstīt projektus un strādāt ar ES fondu līdzekļiem. Strādāsim arī pie dubultās pilsonības jautājuma, kas ir aktuāls Latgalei. Cīnīsimies par nepilsoņu tiesībām piedalīties municipāljās vēlēšanās. Atkal minēšu piemēruIgaunijā šī norma jau ir pieņemta. Un tas visai sabiedrībai nāk tikai par labu.


 

Albīna Davidenko, D-fakti.lv

Pievienot komentāru