Leonīds Nazarenko: „Pieticīgais finansējums Latvijas futbolu nostāda uz izdzīvošanas robežas”

D-fakti.lv

Jau mēnesi kā nomainījies futbola komandas SK „Daugava” galvenais treneris, un tagad sportistu darbaudzinātājs ir Leonīds Nazarenko. Daugavpilij viņš ir jauns cilvēks, un nonāca viņš pilsētā pēc paša vēlēšanās, pavisam nejauši. Sākot ar pirmajām darba dienām L.Nazarenko piedāvāja futbolistiem strauju sportiskās dzīves tempu, pie kura ir pats pieradis. Saspringtas dienas kārtības vidū slavenais treneris atrada laiku, lai atbildētu uz ziņu portāla D-fakti.lv jautājumiem.

- Leonīd, vai gadījumu, kas atveda Jūs uz Daugavpili, var nosaukt par laimīgu?

- Visdrīzāk, jā.Pie Jums ir simpātiski cilvēki, omulīga pilsēta, man ir interesanti strādāt ar Jūsu futbolistiem.Atbraukt uz Daugavpili, palīdzēt vietējai komandai mani palūdza seni draugi un kolēģi sportā.Man kā reiz radās iespēja atsaukties uz viņu lūgumu.Finansiālie un citi nosacījumi nebija noteicošie.

- Pastāstiet, lūdzu, kā veidojās Jūsu sporta karjera?

- Esmu dzimis Krasnodaras reģionā.Pabeidzu sporta skolu Rostovā pie Donas un mani kā spēlētāju pieņēma komandas SKA (Rostova) sastāvā, bet pēc kāda laika mani uzņēma CSKA.PSRS futbola komandas sastāvā es 1976.gadā piedalījos Olimpiskajās spēlēs, un mūsu komanda ieguva bronzas medaļu.Diemžēl mana futbolista karjera beidzās diezgan ātri – pēc nopietnas traumas 1979.gadā es vairs nespēju spēlēt kā agrāk.Pabeidzu treneru skolu, bet pēc tam fizkultūras institūtu Maskavā.Ambīciju bija daudz, un gribējās trenera darbā arī sasniegt augstus rezultātus.Tāpēc pēc institūta es aizbraucu ļoti tālu no Maskavas – uz Habarovsku, lai 28 gadu vecumā sāktu visu no jauna savā dzīvē un sportā.Trenera darbs man iepatikās, tas atklāja daudz ko jaunu gan cilvēkos, gan futbolā, gan manī pašā.Galu galā mani atkal uzaicināja CSKA, bet jau kā treneri.Pēc tam es trenēju arī citas komandas dažādās Krievijas pilsētās.

- 2001.gadā Jums tika piešķirts goda tituls „Gada labākais treneris Āzijā”.

- Togad komanda „Irtiša” (Pavlodara), kuru es trenēju, uzvarēja Āzijas čempionāta kausa ceturtdaļfinālā Teherānā un iekļuva finālistos.

- Kas jāzina trenerim, kādām rakstura īpašībām jāpiemīt, lai viņa aizbildnībā esošie cīnītos par uzvaru, parādītu labu spēli?

- Pirmkārt, jābūt psihologam, lai veidotu spēlētājā pareizo motivāciju, lai atrastu vienīgo pareizo pieeju jaunajam cilvēkam.Piemēram, ir diezgan grūti strādāt ar leģionāriem – šiem jauniem cilvēkiem jau piemīt noteikts „zvaigznes” statuss, viņi saņem ļoti lielus honorārus.Attiecīgi, reizēm arī uzvedas kā „zvaigznes”.Bet futbols – tas ir 99% strādīguma, katorgas darba un tikai 1% - talanta.Turpretim, ja sportistam ir 99% talanta un tikai 1 % strādīguma – futbola un panākumu viņam nebūs.Futbolistam ļoti svarīga ir kvalifikācija, kas izstrādājas no bērnības sporta skolā, pēc tam jaunais cilvēks nonāk klubā, kur apgūst noteiktu sistēmu, var teikt, firmas stilu, kas tiek nodots no vienas spēlētu paaudzes nākošajā.Tāda sagatavotība ir, piemēram, „Barselonā”, „Ajaksā” un dažos citos klubos, kuru komandas daudzus gadus parāda labus rezultātus.Saprotams, ka trenerim jābūt profesionālim, jāpārzina futbols sīki jo sīki, jāredz viņā notiekošās izmaiņas, jāpiedāvā sportistiem jaunas idejas, jābūt ar savu viedokli par notiekošo.Katrai komandai jāprot izveidot noteiktu spēles shēmu.Ar gadiem futbols ir ļoti izmainījies.Pirms pāris desmitgadēm spēle bija bez kontakta, komandas spēlēja personisko futbolu.Mūsdienās tas ir kļuvis agresīvs, kontakta, kas noved pie daudzām spēlētāju traumām laukumā.Bet ir parādījušās jaunas tehnoloģijas, lai neitralizētu agresiju, lai mazinātu futbolistu traumatismu, kas trenerim ir jāpielieto savas komandas spēlē.

- Kādi uzdevumi stāv Jums priekšā darbā ar komandu „Daugava”?

- Man pagaidām ir grūti noteikt, kur virzās Latvijas futbols.Šeit ir daudz nenokārtotu lietu, komandām ir ārkārtīgi pieticīgs finansējums, kas nostāda tās uz izdzīvošanas robežas.Tomēr ir jāstrādā.  Pagaidām komandas „Daugava” galvenais uzdevums ir radīt konkurenci vadošajām komandām:„Metalurgs” (Liepāja), „Skonto” (Rīga), „Ventspils” (Ventspils) un pacīnīties par Latvijas čempionu statusu.

Albīna Davidenko, D-fakti.lv