Intervijas

16 jūlijs

Vārda dienas:
Estere, Hermīne

Horoskopi

Vērsis
21. aprīlis
- 20. maijs

VĒRSIS Nevajadzētu ļaut neuzmanībai vai paviršībai radīt liekus kavēkļus. Jo īpaši piesardzīgam vajadzētu būt finansiālajos jautājumos. Saskarsmē ar apkārtējiem būsi draudzīgs un dzīvespriecīgs, kas vairos iespējas gūt jaunus paziņas, domubiedrus. Kopumā nedēļa vairāk piemērota radošu ieceru īstenošanai, kontaktu dibināšanai, dažādu kursu, semināru apmeklēšanai. Brīvdienās alksi pēc otrās pusītes sabiedrības.

Otrdiena
Nakts
10 .. 12 C
Rīts
18 .. 20 C
Diena
20 .. 22 C
Vakars
14 .. 16 C
Vējš
1 .. 3 m/s

Avots: gismeteo.ru

Aptauja

Aktuālākā problēma šodien Daugavpilī

 

Jaunumi Vēsture | 17. jūnijs 2011 | 14:38

Padomju varas ienākšana Daugavpilī

yandex.ru

1940. gada vasara bija karsta un satraukumu pilna. 15. un 16. jūnijā atjaunotajā Stropu estrādē notika Latgales Dziesmu svētki. Tie sākās ar svinīgu dalībnieku gājienu. Cauri visai pilsētai viņi devās uz Stropu mežu.

16. jūnijā gaidīja ierodamies Valsts prezidentu Kārli Ulmani. Ap pusdienlaiku Rīgas stacijas laukumā pulcējās sagaidītāji ar ziediem. Pienāca vilciens, taču Ulmaņa kunga tur nebija. Vakarā pilsētu sasniedza baumas, ka Lietuvā ienākusi padomju armija.

17. jūnija rīts bija saulains, diena solījās būt karsta. Kopš agra rīta virs pilsētas riņķoja svešas lidmašīnas, bet pilsētā klīda runas, ka padomju karaspēks iegājis Latvijā.

Ap pulksten 10-11 dažādās pilsētas vietās sāka līmēt proklamācijas ar aicinājumu sagaidīt Sarkanās armijas daļas, kuru ienākšanu pilsētā paredzēja ap 2 dienā.

Ap 2 dienā  uz dambja parādījās pirmās padomju mašīnas, tās devās Stropu virzienā. Šajā pašā laikā no Jaunbūves, Grīvas tilta virzienā, gāja demonstrācija apmēram 100 cilvēku sastāvā. Rokās demonstranti turēja sarkanus karogus, viņi satika pilsētā ienākošo armiju.

Lai uzturētu kārtību, Daugavpilī ieveda arī Latvijas armijas daļas, policiju izvietoja kravas mašīnās.

Ap pulksten 3- 4 dienā padomju karaspēka tanku kolona bija izbraukusi cauri pilsētai, kājnieku kustība uz dambja Stropu virzienā bija novērojama līdz vēlai naktij.

Nākamajā dienā Kārlis Ulmanis pa radio uzrunāja iedzīvotājus. Viņš aicināja saglabāt mieru. Lielākā daļa demonstrantu tika apcietināti. Latvijas policisti un armijnieki patrulēja gar trasi, kur pārvietojās kaimiņvalsts karaspēks.

Pēc divām dienām no cietumiem atbrīvoja visus politiski ieslodzītos.
Sākās neziņas dienas, gaidīja pārmaiņas, tikai neviens nezināja - kādas?

Veikalos ātri izpirka preci. Šurp brauca padomju armijas daļu komandieru sievas. Viņas burtiski uzklupa veikalos tirgotajam. Bija daudz anekdotisku gadījumu: dažas iegādājās naktskreklus un, uzskatot tos par grezniem tērpiem, devās pastaigā pa pilsētas ielām.

Gandrīz katru svētdienu laukumā pie katedrāles (Jaunbūve) notika mītiņi, to motivācija bija dažāda. Mītiņos pulcējās arvien vairāk tautas.

22. jūnijā bija Latvijas Saeimas vēlēšanas, tika ievēlēta valdība profesora Kirhenšteina vadībā. Saeima pasludināja Latvijā padomju varu, kā arī vērsās Padomju Savienības Augstākajā Padomē ar lūgumu uzņemt Latviju kaimiņvalsts sastāvā.

5. augustā Latviju uzņēma Padomju Savienībā kā 15. republiku. Sākās lielas pārmaiņas.

Pilsētas pārvaldi pārdēvēja par izpildkomiteju. Tika likvidētas visas nacionālās, jauniešu, sporta, labdarības apvienības un organizācijas. Pārdēvētas daudzas pilsētas ielas. Atbrutas aizsargu vienības.

Notika arī skolu reorganizācija. Skolās, kurās mācības notika ivrita valodā, tagad apmācība bija jidišā. Daudzas apvienotās skolas slēdza. Ieviesa padomju skolu programmas.

Darbību brīvi uzsāka komunistiskā partija un tās vadītās arodbiedrības, komjaunatnes un pionieru organizācijas. Policijas vietā bija milicija, bet aizsargu vietā izveidoja strādnieku gvardiju.

Pakāpeniski ieviesa rubli. Oktobrī tika izdotas Latvijas PSR pastmarkas.
Novembrī sākās uzņēmumu, privāto un sabiedrisko ēku nacionalizācija.

12. janvārī Latvija vēlēja savus pārstāvjus Savienības Augstākajā Padomē un Nacionalitāšu Padomē.

Tika veidoti ražošanas kooperatīvi, privātīpašumu pakāpeniski likvidēja.
Latvijas armiju pārvērta par Padomju Savienības armijas „Teritoriālo korpusu”. Pavasarī sāka mainīt Latvijas pases pret padomju.

1941. gada 14. jūnijā daļu Latvijas, arī Daugavpils iedzīvotāju deportēja uz Sibīriju. Politiskie un sabiedriskie darbinieki bija arestēti.

22. jūnijā, bez kara pieteikšanas, fašistiskā Vācija uzbruka Padomju Savienībai. Kopš pirmās kara dienas vācieši bombardēja pilsētu, iedzīvotāji bija neziņā par notiekošo frontē.

1941. gada 26. jūnijā pulksten 2 naktī, nebrīdinot vietējos iedzīvotājus par vācu karaspēka tuvošanos Daugavpilij, „paķerot” līdzi pilsētas transportu, padomju varas pārstāvji kopā ar komunistiem, komjauniešiem, miličiem, strādnieku gvardiju un ugunsdzēsējiem metās bēgt. Vāciešu rokās nonāca tilti pāri Daugavai, dzelzceļš, cietoksnis, uzņēmumi u.c..

Tā beidzās PSRS vara Daugavpilī 20.gadsimta 40.gadu sākumā.


 

Gesels Maimins, D-fakti.lv

Pievienot komentāru