Intervijas

16 septembris

Vārda dienas:
Asja, Asnate, Dāgs

Horoskopi

Lauva
23. jūlijs
- 23. augusts

Zvaigznes iesaka nedaudz kritiskāk izvērtēt sadarbības partneru piedāvājumus, tā kā tie var izrādīties ne līdz galam pārdomāti, slēpt sevī zemūdens akmeņus. Pareizāk rīkosies tie Lauvas zīmes pārstāvji, kuri pieturēsies pie labi zināmām, pārbaudītām vērtībām un atturēsies no nevajadzīgiem eksperimentiem. Finansiālajā plānā nav izslēgti negaidīti pavērsieni, proti, vari saskarties gan ar pēkšņiem izdevumiem, gan tikt pat negaidītām iespējām papildus nopelnīt.

Pirmdiena
Nakts
11 .. 13 C
Rīts
12 .. 14 C
Diena
15 .. 17 C
Vakars
10 .. 12 C
Vējš
6 .. 8 m/s

Avots: gismeteo.ru

Aptauja

Aktuālākā problēma šodien Daugavpilī

 

Jaunumi Vēsture | 15. jūnijs 2011 | 13:32

Skolotāji pirmskara Daugavpilī

liveinternet.ru

Pirmais pasaules karš krasi samazināja pilsētas iedzīvotāju skaitu. 1913. gadā pilsētā dzīvoja 113 tūkstoši cilvēku: apmēram 50% - ebreji, 28% - krievi, 16% - poļi un pārējie – latvieši, baltkrievi, vācieši ...

1920. gadā, kad Daugavpils tika iekļauta Latvijas Republikas sastāvā, pilsētā dzīvoja tikai 29 tūkstoši cilvēku. Iedzīvotāju skaits pakāpeniski pieauga, mainījās nacionālais sastāvs. 1935. gadā te jau dzīvoja ap 45 tūkstošiem iedzīvotāju: latvieši – 33,6%, ebreji – 24,65%, poļi – 18,2%, krievi – 17,8%. Pilsētā kļuva vairāk nacionālo skolu. 1934. gadā Daugavpilī bija 4 latviešu, 6 krievu, 4 poļu, 5 ebreju. 1 vācu un baltkrievu pamatskola. Tās visas bija nelielas skolas.

Iedzīvotāji, lai nejauktu skolas, sauca tās direktoru vārdā, piemēram, Kajacka skola, Dobrinina skola u.t.t.

1935. gadā, lai sakārtotu skolu sistēmu Daugavpilī, skolas apvienoja. Mainījās mācību valoda, skolu numerācija. Ebreju skolas tagad bija Nr.14, Nr.15 un Nr.16. Mācību valoda šajās skolās – ivrits un jidišs, bet ebreju skola ar krievu mācību valodu tika likvidēta. Skolās ar ivrita mācību valodu bija divi nodalījumi – sieviešu un vīriešu.

Arī citu nacionalitāšu skolas piedzīvoja izmaiņas, tika slēgtas vācu un baltkrievu skolas, tika atvērtas apvienotās skolas ar latviešu mācību valodu un obligāto dzimtās valodas un reliģijas apmācību.

Bija pienācis laiks arī man apmeklēt skolu, taču pēc 1934. gada pavasarī pārciestā šarlaka drudža, māte baidījās laist mani uz skolu. Viņu pierunāja tante Vera, kuras dēls bija mans vienaudzis.

Decembra sākumā kopā ar māti devos uz Kajacka skolu. Tā izrādījās slēgta – karantīna. Mūs satika Moše Kajackis un paskaidroja, ka skola pārbrauc uz jaunām telpām. Viņš aprunājās ar mani, beigās teica, lai iemācos vienu vārdu ivritā „šalom” (labdien). Tāpēc Moši Kajacki (1878-1941) varu uzskatīt par savu pirmo skolotāju.
 

1935. gada janvārī sāku mācīties sagatavošanas klasē pilsētas 14. ebreju skolā. Mācījos ivritā. Skola atradās Kr. Valdemāra ielā 17 (pagalmā), divstāvu mājas pirmajā stāvā. Diemžēl neatceros skolotājas, kas mani mācīja, uzvārdu.1935. gadā par 14. skolas direktoru kļuva Benjamiņš Mindels (1905-1941). Mana klases audzinātāja - Roze (Rahele) Ļubocka (dzimusi 1906.g.).

Atkal pārmaiņas: sakarā ar jaunajām reliģiskajām vēsmām skolā, to 1936./1937. mācību gadā sadalīja divās nodaļās – meiteņu un zēnu. Visus puikas pārveda uz skolu Nr.16. Tās direktors bija Giršs Neišloss (1900-1941). Skolu izvietoja Saules ielā 5 un Teātra 19.

1. klasē mana klases audzinātāja bija Hanna Neišlose (1899-1941), 2. klasē (1937./1938.m.g.) – Debora Gelmane (1900-1941). Skolēni viņu iesauca par „Propelleri”. 3. klasē klases vadītājs bija pats skolas direktors Giršs Neišloss, bet 4. – Tulboviča kungs (1903-1941).

Matemātiku mums mācīja Moše Beršteins (1895-1941), ivritu - Haims Švalbe (1904-1941), fizkultūru - Simons Afremovičs (1897-1968), mājturību Anatolijs Rublevskis (1896-1942). Viņš tika deportēts, mira nometnē. Dziedāšanu mācīja Mozra Šteimans (1884-1941), latviešu valodu, Latvijas ģeogrāfiju u vēsturi – Antoņina Ozoliņa un Marija Pabērza.

1940. gadā pie varas nāca Padomju Savienība, skolas ar ivrita valodas apmācību tika likvidētas, ebreju skolās varēja mācīties tikai jidišā, meitenes uz nodarbībām no jauna gāja kopā ar zēniem. Tagad es mācījos 14. skolā. Par tās direktoru kļuva Galina kungs (1885-1941).

Šajā skolā dabaszinātnes mācīja Ickahs Viskinds (1905-1941), vēsturi – Broha Jahnins (1903-1941), ģeogrāfiju – Leka Rozenbergs (1904-1994), fizkultūru Šeina Vinokurs (1902-1941), krievu valodu – Minna Kruppa (1902-1992). Latviešu valodu – Haims Sluckins (1903-1941). Viņš gāja bojā frontē. Arī šajā skolā dziedāšanu mācīja Mozra Šteimans (1884-1941).

Lielākā manu skolotāju daļa gāja bojā Daugavpils geto 1941. gadā holokausta laikā, karā izdzīvoja tikai daži.

Gesels Maimins, D-fakti.lv

Pievienot komentāru