Leonora Kokiņa: „Ledus hallē jāorganizē interesanti pasākumi”

D-fakti.lv

Pilsētas sporta struktūru optimizācijas kārta pienākusi Daugavpils Ledus hallei. Kā ziņu portālu D-Fakti.lv informēja Sporta pārvaldes vadītājs Aleksandrs Isakovs, tad Ledus halles mācību un treniņu procesu pārraudzīs Bērnu un jaunatnes sporta skolas direktors Imants Utināns, administratīvi saimniecisko darbību – direktore Leonora Kokiņa. Jauno vadību sagaida sarežģīts uzdevums: jāorganizē savu darbību tā, lai to nevajadzētu dotēt no pašvaldības budžeta, bet tieši pretēji. Iestādes darbībai jāvairo ienākumi pilsētas kasē.

Ledus halles vēsturē šāds laika posms pastāvēja, kaut arī neilgs. Skaidrs, ka ekonomiskais stāvoklis gan valstī, gan pilsētā šobrīd ir daudz sliktāks, tomēr acīmredzams, ka arī šādos apstākļos var intensīvi un radoši strādāt. Tāpēc galvenā prasība pretendentam uz vakanto amatu bija kreativitāte un menedžera pieredze. Šādas īpašības piemīt Leonorai Kokiņai.

- Kokiņas kundze, vietējos internetportālos sabiedrība pārmet Isakovam to, ka viņš šajā amatā pieņēmis cilvēku, kam nav saistības ar sportu. Kur strādājāt iepriekš?

- Ja ir tik liela ažiotāža ap manu personu, tad esmu gatava atbildēt uz šo jautājumu. Un tā: esmu daugavpiliete. Mani tēva senči ir ungāri. Latvijā uz dzīvi apmetās apmēram 17. gadsimtā. Mātes senčos sastopami gan latvieši, gan poļi. Mācījos vietējā skolā, tad absolvēju Rīgas Politehnisko institūtu. Ieguvu inženiera-mehāniķa specialitāti. Ilgu laiku un ar prieku strādāju Pievadķēžu rūpnīcā par inženieri-konstruktori, „izaugu” līdz tehnoloģiskās grupas vadītāja amatam.

90. gadu sākumā bija jāmeklē jauns pielietojums savām zināšanām un spējām. Vairākus gadus strādāju par menedžeri firmā „Antaris”. Kad biju atbildīga par avīzes „СМ- реклама в Латгалии” izdošanu, tad izdevniecības namā „Petit”, lasīju lekcijas menedžmentā un marketingā Valsts Nodarbinātības dienestā, 10 gadus vadīju vietējo apdrošināšanas kompānijas „Balta” nodaļu.

Jā, man nav speciālas izglītības sportā, bet menedžerim tā nav vajadzīga. Tomēr pēdējo trīs gadu laikā esmu tik bieži saskārusies ar sporta nozares problēmām, ka šobrīd varu teikt - esmu sporta cilvēks. Mūsu ģimenē aug divi bērni. Meita aizraujas ar mūziku, bet dēls – hokeju. Tieši šis apstāklis piesaistīja sportam. Kopā ar citiem hokejistu vecākiem esam līdzi jutuši mūsējiem daudzos čempionātos, nepārtraukti esam saistīti ar hokeja pasauli. Daudz redzēju, salīdzināju, lūkojos uz lietām no malas. No turienes vienmēr labāk redzams.

Kad radās iespēja strādāt, tad iesniedzu savu redzējumu uz lietām, praktiski sastādīju biznesa plānu. Sporta pārvaldes vadību tas spēja pārliecināt.

- Ko, jūsuprāt, jādara, lai Daugavpils Ledus hallē kūsātu dzīve?

- Jāatzīst, ka te tā kūsā diezgan aktīvi. Cita lieta, ko vēl varētu darīt, ieviest. Piemēram, paralēli mācību un treniņu procesam, organizēt masu kultūras pasākumus. Kaut vai treniņus šorttrekā (ātrslidošanas veids), kērlinga spēli, piedāvāt šovus uz ledus, oriģinālas izklaides. Tās varētu būt sacensības, spēlējot hokeju velteņos. Šādi jauninājumi gūtu atbalstu sabiedrībā. Protams, jāizstrādā jauna koncepcija čempionātu rīkošanai. Zinu, ka izdomāt var daudz ko, tikai nav jāsēž, rokas klēpī salikušiem.

- Vai mūsu Ledus halles iespējas var sekmēt ambiciozo plānu īstenošanu?

- Manuprāt, jā. Mums ir ļoti laba halle. Darbinieku kolektīvs cītīgs un atbildīgs. Protams, objektā ko jāpielabo, tāpēc šeit tiek veikti remontdarbi. Pēc to pabeigšanas Ledus halle kļūs vēl viesmīlīgāka un ērtāka.

Albīna Davidenko, D-fakti.lv