Vitenbergi – baņķieri, māju īpašnieki, mecenāti

XIX gadsimta vidū Dinaburgā ieradās uz dzīvi Čerņigovas guberņas tirgotājs Movša Vitenbergs ar sievu Dinu Osipa meitu un dēlu Menahemu, dzimušu 1857. gadā.

Vitenbergs sāka nodarboties ar tirdzniecību, atvēra nelielus uzņēmumus, sāka pirkt lielas akmens mājas, kļuva bagāts.

Dinaburgā viņam piedzima divi dēli: 1859. gadā Mejers un 1874. gadā Jakovs, meita Emma piedzima 1884. gadā. Savas mājas pagalmā Aleksandra Ņevska ielā 57 (Teātra ielā 26a) 1878. gadā Movša Vitenbergs uzcēla sinagogu ar kupolu, kura saņēma nosaukumu „Vitenberga sinagoga”. Sinagoga eksistēja līdz II pasaules karam. Pēc kara sinagoga tika pārvērsta dzīvojamā mājā, kura kļuva veca un tādēļ, 60. gados tika nojaukta.

Aptuveni tajā laikā Movša Vitenbergs savā mājā Aleksandra Ņevska ielā 57 atvēra ebreju skolu 100-120 skolēniem, pārsvarā iebraucējiem no Lietuvas, kurus uzturēja par saviem līdzekļiem.

No 1884. līdz 1888. gadam Movša Vitenbergs bija pilsētas pārvaldes loceklis.

XIX gadsimta otrajā pusē Movša Vitenbergs nodibināja bankas kantori „M.Vitenberg i Ko”, savā mājā Rīgas ielā 78.

XIX gadsimta beigās Movša Vitenbergs nomira; diemžēl, viņa nāves datumu pagaidām noskaidrot neizdevās.

Viņa atraitne Dina Vitenberga nodibināja „Dvinskas labdarības krājaizdevumu kasi” M.B.Vitenberga piemiņai; līdzdibinātājs bija viņas vecākais dēls Menahems Vitenbergs, pirmās ģildes tirgotājs. Kase atradās mājā Aleksandra Ņevska ielā 57 aizvērtās ebreju skolas vietā.

XX gadsimta sākumā Dvinskā Vitenbergiem piederēja mājas:

1) Vladimira ielā 22 (pašreiz Ģimnāzijas), Zeļenaja ielas stūris (tagad Imantas) 31/33, kur atradās pilsētas sapulce.
2) Pēterburgas ielā (tagad Saules) 13, kur dzīvoja vecākā dēla Menahema ģimene.
3) Pēterburgas ielā Nr.15, Teatrālās ielas (tagad Teātra) stūris Nr.22/24, kur atradās dažādi kantori, bankas, iestādes.
4) Pēterburgas ielā Nr.14, Teatrālās ielas stūris Nr.20, kur atradās kinoteātris „Grand-Elektro”.
5) Šiļderavskas ielā (tagad Kr. Valdemāra) Nr.2/4, Teatrālās ielas stūris Nr.2/4, kur dzīvoja Vitenbergu ģimene.
6) Pridvinskas ielā (Daugavas) māja Nr.16a.
7) Oficieru ielā (Lāčplēša) Nr.12, Teatrālās stūris Nr.14-16, kur atradās „Lielā viesnīca”.
8) Rīgas ielā Nr.73, Podoļskas (tagad Stacijas) stūris Nr.71,73,75, kur atradās Vitenbergu bankas kantoris.
9) Aleksandra Ņevska ielā (Vienības) Nr.57, kur atradās „Vitenberga sinagoga” un Vitenbergu labdarības kase.
10) Moskovska ielā (Cietokšņa) Nr.44, Pēterburgas ielas stūris Nr35.
11) māja Pēterburgas un Karavānas ielu stūrī (tagad Muzeja).
12) Vitenbergu dārzs Majkos (tagad Parādes Nr13).
Vitenbergi bija vieni no nozīmīgākajiem Dvinskas māju īpašniekiem.

XX gadsimta sākumā Vitenbergu bankas kantori vadīja Menahems Vitenbergs, un bankas kantoris tika nodēvēts par „M.M.Vitenberga i Ko Bankas kantori”.

XX gadsimta sākumā Vitenbergu meita Emma apprecējās ar inženieri Jakovu Movšenzonu. 1904. gadā viņa brāļameita Jevgeņija, topošā rakstniece, atbrauca ar māti uz Dvinsku un ciemojās pie Movšenzoniem.

Jevgeņija Polonska (1890. – 1969.) savos memuāros „Pilsētas un tikšanās”, atceras iepazīšanos ar Emmas Movšezonas (Vitenbergas) brāļiem: „Tie bija ļoti bezkaunīgi, pašpārliecināti cilvēki – es to sapratu pēc tā, kāda tonī viņi runāja ar mammu un mani. Mums nācās pie viņiem ciemoties, lai neapvainotos tante Emma, un viņi mūsu priekšā dižojās ar savu greznību, kurā dzīvoja, un Vitenbergu vecenes briljantiem, un iekārtotās viesistabas greznību, kur mūs pieņēma, un ar savām parādes istabu zālēm, kuras bija redzamas no ēdamistabas, un klavierēm no baltā koka, un kristāla vāzēm. Man kļuva tik pretīgi skatīties uz šiem iedomīgajiem cilvēkiem, ka stāvot es klusi palūdzu mammai: iesim!”

Pagāja I pasaules karš, virkne pilsoņu karu. Daugavpils iegāja Latvijas republikas sastāvā. Šo karu laikā Vitenbergu bankas aizvērās. Sadega viņu māja Pēterburgas un Karavānas ielu krustojumā, kuras atliekas tika nojauktas.

Sadega māja Pēterburgas ielā Nr.15, uzlika jumtu, bet sadegusi viņa nostāvēja līdz 50. gadiem.

Tika bojāta māja Vladimirskas ielā Nr.22, „Pilsētas sapulce” aizvērās, aizvērās arī „Lielā viesnīca” un kinoteātris „Grand-Elektro” Vitenbergu mājās. Bet jau 20. gados „Pilsētas sapulces” vietā atvērās „Pilsētas klubs”, „Lielās viesnīcas” vietā, atvērās ebreju ģimnāzija, kinoteātra „Grand-Elektro” vietā – kinoteātris „Kolizejs”.

Vitenbergu ģimene pakāpeniski zaudēja savu spožumu. 30. gadu sākumā nomira vecākais dēls Menahems, un mantinieki pārdeva mājas Saules ielā Nr.13 un Cietokšņa ielā Nr.44.

Tajos gados nomira arī Dina Vitenberga, palikušās mājas un dārzs pārgāja mantojumā dēliem Mejeram un Jakovam.

1940. gadā nāca „Padomes”, un šī paša gada novembrī nacionalizēja visu Vitenbergu nekustamo īpašumu.

1941. gadā atnāca vācu fašisti, un, acīmredzot, visi Vitenbergu pēcnācēji Daugavpilī gāja bojā holokausta laikā.

Tāda ir vienas Daugavpils ģimenes pacelšanās un kritums.
 

Hesels Maimins, D-fakti.lv