Viduspoguļankā varēja dzīvot tikai turīgi ļaudis

Foto no J.Beļikova grāmatas „Daugavpils 19. un 20. gadsimta mijā. Pasta atklātne”

19.gadsimta vidū uz ziemeļiem no Rīgas-Orlas dzelzceļa, Zirgu ezera apkārtnē, atradās neliela apdzīvota vieta, kura ieguva nosaukumu „Viduspoguļanka”.

1883.gadā grāfs Pēteris Plāters-Zībergs Rietumu Dvinas (Daugavas) krastā nodibina „Kumisa- ūdens ārtsniecības iestādi”, kura kļuva par „Poguļankas” kūrorta attīstības sākumu. Dzīvot un ārstēties te varēja tikai ļoti turīgi cilvēki.

Viduspoguļanka atradās netālu no „Poguļankas”. Kopš 19.gadsimta beigām tur sāka apmesties uz dzīvi ne īpaši turīgi vasarnieki, arī ebreji, kuriem līdz 1912.gadam dzīvot šeit bija aizliegts. Netālu no Viduspoguļankas bija vietas, kas paredzētas peldēšanai: Trikarta, Zirgu un Plotičku ezeri, ārstēties varēja iet uz Poguļanku. Nebija transporta, taču...

Apdzīvotā vieta pletās plašumā, vairāk uz Vecās Forštates pusi. Beidzās Pirmais pasaules karš, kā arī Pilsoņu kari. Poguļankas kūrorta dzīve uz neilgu laiku pieklusa.

20.gadsimta 20.gados uz rietumiem no apdzīvotās vietas izvietojās armijas vasaras pilsētiņa „Nometne”. Dzelzceļa līnijas Dvinska-Rīga 8.kilometrā tika atklāta stacija „Nometne” (blakus armijas telšu pilsētiņai).

30.gadu beigās šajā vietā uzbūvēja stacijas koka ēku. Tā ieguva nosaukumu „Mežciems”. Darbojās vēl 20.gadsimta otrajā pusē. Stacijas ēka saglabājusies līdz mūsdienām.

30.gados Viduspoguļankā no jauna sāka apmesties vasarnieki. Tagad no pilsētas uz apdzīvoto vietu varēja nokļūt ar vilcienu.

Sākās Otrais pasaules karš. 1941.gada novembrī „Nometnes” apkārtnē vācieši nogalināja tūkstošiem ebreju. Vēlāk te tika atklāts piemineklis holokaustā bojā gājušajiem.

Viduspoguļankā pēc kara sāka būvēt individuālās mājas: tika apbūvēts rajons starp „Nometni” un Plotičku ezeru, uz ziemeļiem līdz Šūņu ezeram un Vecajai Forštatei.

Šobrīd Viduspoguļanka izplešas arvien vairāk.
 

Gesels Maimins, D-fakti.lv