Intervijas

5 aprīlis

Vārda dienas:
Aivija, Vidaga, Vija

Horoskopi

Vērsis
21. aprīlis
- 20. maijs

VĒRSIS Nevajadzētu ļaut neuzmanībai vai paviršībai radīt liekus kavēkļus. Jo īpaši piesardzīgam vajadzētu būt finansiālajos jautājumos. Saskarsmē ar apkārtējiem būsi draudzīgs un dzīvespriecīgs, kas vairos iespējas gūt jaunus paziņas, domubiedrus. Kopumā nedēļa vairāk piemērota radošu ieceru īstenošanai, kontaktu dibināšanai, dažādu kursu, semināru apmeklēšanai. Brīvdienās alksi pēc otrās pusītes sabiedrības.

Svētdiena
Diena
8 .. 10 C
Vakars
4 .. 6 C
Vējš
4 .. 6 m/s
Pirmdiena
Nakts
1 .. 3 C
Rīts
4 .. 6 C
Vējš
2 .. 4 m/s

Avots: gismeteo.ru

Aptauja

At kādu garastāvokli Jūs satiekat pavasari?

 

Jaunumi Kultūra | 25. maijs 2009 | 17:20

Māls apvienoja kaimiņvalstu meistarus

daugavpils.lv

Pilsētas svētku veltīto pasākumu ietvaros sestdienā, 23.maijā, pie Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Daugavpils brigādes ēkas notika Daugavpils māla festivāls. Tieši pirms atklāšanas uz mini-skatuves uzstājās nacionālo kultūras biedrību mākslas kolektīvi. Skanēja dziesmas dažādās valodās, vilinot pilsētniekus.

Pretī skatuvei solīto atklāšanu gaidīja krāsns, un kopā strādājošie podnieki labprāt atbildēja uz jautājumiem.

Kā pastāstīja meistari, uz ātro roku parkā pielāgotā krāsns – nav pats senākais apdedzināšanas veids. Par pirmo primitīvo veidu bija bedre zemē, kurā lika izžuvušus izstrādājumus un virsū lika salmus un žagarus, tad virsū malku un ogles. Viss tas tika aidedzināts no apakšas, un atlika tikai gaidīt, kamēr kurināmais izdegs un krāsns atdzesīs.

Bet tāda kurtuve, kaut gan samazināja ugunsgrēka iespējamību, bet pieprasīja krāsns esamību, lai izkaltēt izstrādājumus. Keramikas cepli parasti būvē kā divu ķieģeļu karkasu, lai ne tik stipri uzsilst no ārpuses, un iekšpusē – māls sienas. Kurina tādu cepli bez dūmvada. Sānos atrodas caurumi dūmu izvešanai. Kurina parasti 4-5 stundas, un visu šo laiku podnieks regulāri pieliek kurināmo.

Tādu krāsni keramikas apdedzināšanai Daugavpilī uzstādīja un iekurināja vēl piektdienas vakarā. Podnieki – Daugavpils tautas amatniecības studijas „Latgale” meistari, viņu kolēģi no Utenu keramikas un podniecības centra un Brāslas pilsētas (Baltkrievija) podnieki ielika šajā krāsnī savus izstrādājumus un atstāja uz nakti, mierīgi gaidot pārvērtības. Jo māls izstrādājumi pēc apdedzināšanas maina savas īpašības. Pateicoties siltuma koncentrācijai, temperatūra krāsnī var sasniegt 900 grādus. Māls daliņas salīp viena ar otru, un māls izstrādājumi kļūst cietāki par akmeni, nelaiž cauri ūdeni un vairs nebaidās no uguns.

Sestdienas pusdienlaikā krāsni atvēra, un podnieki viens otram sāka nodot izstrādājumus un likt uz paliktņa. Jebkurš skatītājs varēja piedalīties un paturēt rokās karsto keramiku. Savdabīgs skatlogs ātri aizpildījās ar melniem traukiem.
- Kāpēc tie ir tik melni? – es nenoturējos un, apstādinot meistaru no Baltkrievijas, palūdzu atbildēt uz jautājumu. Keramiku kluba „Лявозера” podnieks Ruslans Labuta, kārtīgi turot rokās vēl silto ogļu krāsā krūzi, atbildēja:
- Tā ir tradicionālā melnā keramika. Izņemot traukus, tādas mēdz būt arī spēlītes, figūriņas. Mana vecmamma arī nodarbojās ar podniecību.
- Kad jūsu ieinteresēja ģimenes lieta?
- Kad jau biju pieaudzis. Draugs atnesa no rūpnīcas ķieģeli, uzlika to uz vecā apļa, es sāku veidot...
- No ķieģeļa?
- Protams, ka nē (smaida). No ķieģeļu izejvielas. Vienkārši ļoti negaidīti bija just, ka māls tevi klausa, un rokas zin, ko tieši un kā tieši jādara. Mūsu klubā strādā desmit cilvēki un katram sava vēsture.

Daugavpils tautas amatniecības studijas „Latgale” meistarim Jānim Saikovskim arī savs stāsts. Kādreiz satika lielisku keramikas meistaru Staņislavu Vilcānu, ieraudzīja, kā māls gabals pārveidojas lietā, un „saslima” – podnieka aplis sāka vilināt. No tā laika pagāja gadi, un tagad, pēc Jāņa vārdiem, viņš sēžas pie podnieka darbgalda kā uz zirga. Galvenais ieņemt ierasto pozīciju, tad jau rokas un kājas pašas zin, kas ir jādara. Pat ja mainās garastāvoklis, rokas vienalga klausa meistaru.

Ieraudzīt paša acīm, kā māls gabals pārveidojas konkrētā lietā, varēja meistaru klasē. Vajadzēja redzēt, ar kādām brīnumu pilnām acīm meistaru darbu novēroja sapulcējušies bērni. Un ļoti iespējams, kāds no bērniem pilnīgi nopietni ieinteresēsies ar šo amatniecības veidu.
 

Gaļina Ivanova

Pievienot komentāru