Intervijas

30 marts

Vārda dienas:
Ilgmārs, Nanija

Horoskopi

Dvīņi
21. maijs
- 21. jūnijs

Interesanta un aizraujoša nedēļa. Vienīgais, kas var likt zināmus šķēršļus panākumiem, ir tavs slinkums un nevēlēšanās mainīt kaut ko savā ikdienā. Ja pārvarēsi minēto problēmu, tad ātri vien spēsi sasniegt pavisam citu dzīves kvalitāti. Zvaigznes iesaka mācīties ne tikai no savām, bet arī citu kļūdām, kā arī rūpīgāk ieklausīties dzīves pieredzējušāku tuvinieku padomos. Nedēļa nogalē var rasties iespēja iesaistīties kādā aizraujošā piedzīvojumā.

Svētdiena
Diena
1 .. 3 C
Vakars
.. 2 C
Vējš
6 .. 8 m/s
Pirmdiena
Nakts
-1 .. -3 C
Rīts
-1 .. -3 C
Vējš
4 .. 6 m/s

Avots: gismeteo.ru

Aptauja

At kādu garastāvokli Jūs satiekat pavasari?

 

Jaunumi Kultūra | 25. maijs 2009 | 10:09

“Чай Вдвоем”: mēs esam tā prece, kuru pērk

D-FAKTI

Pilsētas svētkos daugavpiliešiem tika uzdāvināts pazīstamās krievu popgrupas „Чай Вдвоем” koncerts. Tūkstošiem pilsētnieku, aizmirstot par skumjām un rūpēm, dziedāja līdzi grupas solistiem par mīlestību.

Un pat pēc koncerta, kad Denis Kļavers un Stas Kostjuškins aizgāja no skatuves, jaunieši pacietīgi gaidīja savus elkus, lai vienkārši kaut vēl vienu reizīti tos ieraudzīt. Tajā pat laikā duets, kurš atzīmēja 15-gadu jubileju, sarunājās ar žurnālistiem.

- Dzirdat, jūsu piekrītēji sauc „Чай Вдвоем”. Jūs iziesiet pie viņiem? Vai jūs kontaktējaties ar ar tiem?
Stas
: - Mēs kontaktējamies, bet ne jau tādos masveidīgos pasākumos. Vietējā vara mūs vienmēr lūdz nedarīt to, lai neprovocētu jucekli.
Denis: - Koncertu laikā mēs dodam autogrāfus. Pēc tādiem koncertiem paši dedzīgākie fani satiek mūs pie dienesta ieejas, mēs obligāti ar tiem fotogrāfējamies.

- Vai bija kādi neparedzētie gadījumi, saistīti ar piekritējiem?
Stas
: - Mēs braucām ārā no Kultūras nama un piekritēji apgrieza mūsu automašīnu – tādā veidā viņi izrādīja savas emocijas. Paldies Dievam, tā nebija mūsu automašīna. Tad uzstādīja viņu pareizā stāvoklī, un mēs varējām aizbraukt. Tā ir mūsu profesija – izsaukt emocijas. Ja sanāca izsaukt emocijas, labi nostrādājām.

- Cik daudz tējas divatā jūs izdzērāt 15 gadu laikā?
Denis:
- Var saskaitīt. Parasti aptuveni 10-12 koncerti mēnesī, gadā – līdz 150, par 15 gadiem notika aptuveni 2500 mūsu koncerti. Kā likums, koncerta laikā mēs varam izdzert 2 krūzītes tējas. Sanāk, 10 tūkstošus krūzīšu tējas mēs izdzērām kopā tikai koncertu laikā. Varat iedomāties citus aktierus, kuri nedzer tēju, bet citu (šņabi, konjaku utt.)?! Tos ir jāapbrīno, ja ņemt vērā, cik ilgi viņi ir uz skatuves un cik daudz viņi dzer, virnkārši reāli var lepoties ar tādu cilvēku, ka viņš vēl stāv uz skatuves.

- Kāda tēja jums patīk?
Stas
: - Tēja mums patīk dažāda: melnā, zaļā, kumelīšu. Divus gadus atpakaļ man piedzima jaunākais dēls, kurš, es zvēru jums, neizlaiž no rokām krūzīti. Visu laiku dzer tēju.

- Alkoholu necienat?
Deniss:
- Kaut kā nesanāca mums ar to. Stass vispār nedzer, bet es dažreiz varu iedzert, bet man nepatīk reibuma stāvoklis, kad tu nevari pats sevi kontrolēt.
Stas: - Man patīk saldais, bet rūgtais man nepatīk. Saldā alkohola ļoti maz, tikai medus dzēriens – Nižnija Novgoroda pašbrūvējums.

- Krievu estrādē jūs savācāt jau diezgan daudz apbalvojumu. Jūs plānojat iziet uz Eiropas estrādes tirgu?
Denis:
- Mums patīk dažāda mūzika, ne tikai popmūzika. „Чай Вдвоем” – tas ir savdabīgs mūsu ar skatītājiem kompromiss, jo mums patīk cilvēki, kuriem patīk mūsu mūzika – pozitīvi ielādētie, vieglie, patīkamie. Paralēli eksistē arī cits projekts – mums ir albūms angļu valodā smagā stilā. Droši vien, šogad brauksim ar to uz kādu rokmūzikas festivālu uz Eiropu, kur mūs nepazīst kā „Чай Вдвоем”, un mēs mierīgi varam uz skatuves nedomāt par stereotipiem, bet vienkārši iziet uz skatuves un baudīt uzstāšanos.

- Kāda ir jūsu attieksme pret „Eirovīzijas” konkursu?
Stas
: - Fantastiski. „Eirovīzija” veidota augstākā līmenī. Tas ir pats interesantākais konkurss un pats pirmais konkurss, kur uzvarēja cienīgs cilvēks.
Denis: - To pierāda arī balsu skaits, kurš bija vislielākais „Eirovīzijas” vēsturē. Ļoti labs bija Latvijas dalībnieks, bet viņam nepaveicās – viņš bija pirmais un, protams, ļoti grūti, jo priekšā bija daudz spilgtu numuru, bet man viņš patika. Un vispār, tas ir politiskais konkurss, un to ir jāapzinās. Laikam, tieši tāpēc mēs ar Stasu tajā nepiedalījāmies, jo mūzikas skatījums nesakrīt ar šo konkursu. Kad tu pats nejūti to mākslu, kuru nesi tautā, to nejūtīs neviens cits. Stas: - Īpatnējs konkurss. Šogad Krievija samaksāja vienu miljardu rubļu – 40 miljonus eiro. Bija dziedātāja no Maltas. Vai tad Malta ir spējīga maksāt tik pat daudz? Tas nozīmē, ka šī valsts iziet. Ja šim konkursam būtu liels fonds, būtu skaidrs. Kāpēc Krievija nevar uzvarēt vēl vienu reizi pēc kārtas? Tāpēc ka mēs neesam spējīgi atkal rīkot šo konkursu. Un Latvija nav spējīga. 40 miljonus varēja iztērēt citā jomā, bet vienalga neko labāku neesmu redzējis. Denis: - Pret šo konkursu jāizturās kā pret svētkiem ar pārejošo balvu – no vienas Eiropas valsts citai, pierādošs un vienojošs.

- Jūs mēģinat sevi arī kā producenti?
Denis
: - Producenti – tie nav tie cilvēki, kuri finansē, bet kuri ražo produktu. „Чай Вдвоем” pilnīgi ir izdomājuši divi cilvēki – es un Stas. Mēs paši rakstam mūziku un vārdus, paši veidojas savus numurus. Viennozīmīgi, aicinam arī citus cilvēkus, piemēram, oranžētājus. Bet galvenais smadzeņu centrs – mēs paši. Ļoti daudz jaunas, interesantas informācijas, kuru nevar saistīt ar mūsu grupu, jo pastāv žanrs, savdabīgs stereotips. Izveidojām pirmo producentu projektu „Mery club” – tas ir labs klubu projekts. Pastāv arī projekts angļu valodā, kurā mēs piedalāmies ar citu nosaukumu.
Stas: - Numuri, kurus jūs šodien redzējāt, veidoti pašu rokām. Starp citu, sniega mašīnītes piedalījās „Eirovīzijā”. Holandieši pat piedāvāja nopirkt no mums patentu. Sniega mašīnas izveidotas pie mums Sankt-Pēterburgā. Vietējam meistaram bija dots sarežģīts uzdevums, ar kuru viņš tika galā. Visu, ko redz skatītājs, - tās ir mūsu idejas, fantāzijas. To ir daudz mūsu grupai, tāpēc mēs nodibinājām producentu centru.

- No kā nāk iedvesma, lai 15 gadus priecēt skatītājus un piedāvāt viņiem kaut ko jauno?
Stas: - Iedvesma nāk ne tikai no labā, bet arī no sliktā. Sastrīdējies ar sievu – iedvesma, labu tekstu uzrakstīji.
Denis: - Pareizi saka, ka mākslinieks nedrīkst būt izsalcis.

- Un dusmīgs?
Denis
: - Dusmīgs nē. Grēks laikam teikt, krīze no vienas puses ir šausmīgs, bet no citas puses – savdabīgs meža sanitārs. Pēdējā laikā parādījās daudz nesaprotamu cilvēku ar naudu, kura virpuļo viņiem galvu. Nauda bija visiem, un viņiem tā arī parādījās. Bet nauda – tas ir nopietns pārbaudījums, vara, kuru jāprot izmantot, un dažiem viņa virpuļo galvu. Dotajā situācijā, neskatoties uz to, ka mums jau ir 15 gadi, neskatoties uz mūsu piekitēju daudzumu, uzrakstītodziesmu daudzumu, veidotiem šoviem, mēs sajūtām, ka ir nepieciešams cīnīties. Tā ir patīkama īpašība, cenšamies sarežģītajās situācijās rast pozitīvus momentus.

- Kā jūs varat atpūsties un atslābināties ar tik piesātināto turneju grafiku?
Stas
: - Es nedzeru, nesmēķēju. Sporta zāle – vienīgā vieta, kura palīdz atslābināties. Bokss – vispār lieliski. Atnācis dusmīgs, nelīdzsvarots, treneris iesita pa galvu, uzreiz miers un mīlestība tavā sirdī. Un uzreiz viss ir savādāk.

- Denis, kā veidojas jūsu attiecības ar slaveno tēvu?
Denis
: - Tēvs iemācīja visu uztvert viegli. Nekādā gadījumā neizdarīt globālus secinājumus, ka esi varens, pretējā gadījumā, ar to viss var arī beigties. Viņš un Jurijs pastāvīgi sasniedz kādu mērķi un tiecās pēc cita, tur arī slēpjas „Pilsētiņas” noslēpums. Šim projektam ir tik daudz gadu, bet viņš joprojām aktuāls. To pa īstam mīl. Tas ir labs šodienas atspoguļojums ar labu humoru. At tēvu tiekos bieži. Es domāju, ka viņš ir laimīgs kā jebkurš cits tēvs, kura dēls šajā dzīvē ir sasniedzis zināmus rezultātus. Mēs ar Stasu būsim laimīgi vecāki, kad mūsu dēli (nākotnē dzims arī meitenītes, iespējams) kaut ko sasniegs savā dzīvē, atradīs sevi tik sarežģītajā aktiera profesijā. Ja tu nespēsi sevi realizēt, tas spiedīs uz tevis visu dzīvi. Mēs esam pateicīgi saviem vecākiem, apstākļiem, ka spējām sevi realizēt kā aktieri. Tas ir ļoti vērtīgs priekš mums un darbs uz skatuves – lieko reizi to apstiprina. Neskatoties uz to, ka mums 15 gadi, mes cieši strādājam.

- Jūs izskatāties vīrišķīgi cilvēki. Vai jūsu dziesmas nav pārāk maigas priekš jūsu vecuma?
Stas: - Ziniet, mūsu laukos „Rolls Roisu” nepērk, atvainojos. Un Makdonaldā nepēr austrāliešu steikus – pārāk dārgi. Mēs – tā prece, kuru pērk. Mēs darīsim savādāk citos projektos, mēs varam izdarīt jebko, bet „Чай Вдвоем” – tā ir viegla popmūzika.
Denis: - Mēs esam popmūzika. Mēs cenšamies attīstīties, strādājam ar dzīviem mūziķiem. Cita runa, ka teksti un mūzika ir pietiekami viegli. Bet tamdēļ tie arī eksistē, lai cilvēkiem viss būtu skaidrs. Kad apkārt ir tik grūti, gribās kaut ko vieglu un vienkāršu, bet ja gribās kaut ko intelektuālo, var klausīties citu mūziku. Ir paralēlie projekti, kuros mēs varam realizēties kā aktieri. Izejot uz skatuves, paskatoties zālē, ieraugot skaistas meitenes, dziedāsi vēl vienkāršāk tikai tāpēc, lai viņu acis nekad nenovērstos no tevis un veinmēr būtu blakus.
Stas: - Es nezinu, kādā veidā jums atzinās mīlestībā, bet diezin vai „mūsu dvēseļu sublimācija sasniegusi augstumus”.

 

Žanna Romanovska

Pievienot komentāru