Daugavpilī piemen 1949. gada deportāciju upurus

Daugavpils.lv

Pieminot 1949. gada 25. marta traģiskos notikumus, Daugavpils pilsētas domes deputāti, Daugavpils Politiski represēto kluba biedri, Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja pārstāvji un pilsētas iedzīvotāji devās nolikt ziedus un iedegt sveces pie piemiņas akmens “Nevainīgajiem sarkanā terora upuriem”.

25. martu visā Latvijā atzīmē kā Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienu. Šajā laikā īpaši uzsverot traģiskos 1949. gada notikumus laika posmā no 25. līdz 29. martam, kad Padomju Savienības okupācijas iestādes veica masveidīgu Baltijas valstu iedzīvotāju izsūtīšanu uz attāliem PSRS reģioniem. Deportāciju laikā tika izsūtīti vairāk nekā 90 000 Baltijas valstu iedzīvotāji, to skaitā 42 000 Latvijas iedzīvotāju.

Slepenu lēmumu par atsevišķu Baltijas valstu iedzīvotāju kategoriju izsūtīšanu PSRS Ministru padome pieņēma jau 1929. gada janvārī. Izsūtāmo kategorijās iekļāva tā saucamos kulakus jeb turīgos zemniekus, partizānus un viņu ģimenes, kā arī partizānu atbalstītājus un viņu ģimenes locekļus. Lēmumā tika noteikts, ka nepilngadīgie un darba nespējīgie ģimenes locekļi netiks pakļauti izsūtīšanai, bet tie brīvprātīgi drīkst doties līdzi savām ģimenēm. Tomēr tika izsūtīti visi ģimenes locekļi, kas izsūtīšanas brīdī atradās mājās.

Izsūtāmo personu sarakstus Latvijā 1949. gada marta sākumā apstiprināja apriņķu izpildkomiteju priekšsēdētāji, bet 17. martā LPSR Ministru padome pieņēma lēmumu „Par kulaku ģimeņu izsūtīšanu no Latvijas PSR”. Veikt deportācijas tika uzdots Valsts drošības ministrijai, papildus no Krievijas Latvijā ievedot 4500 karavīru. Vairāk nekā 42 000 Latvijas iedzīvotāju tika aizturēti, iesēdināti lopu pārvadāšanai domātos vagonos un nosūtīti uz Sibīriju un citiem attāliem Padomju Savienības reģioniem. Latvijas iedzīvotājus izveda uz Amūras, Omskas un Tomskas apgabaliem. Izsūtīto reabilitēšana sākās pēc Staļina nāves. 1957. gadā PSRS vadība pieņēma lēmumu par administratīvi izsūtīto atbrīvošanu no speciālā nometinājuma vietām. Tomēr atgriezties dzimtenē izdevās vien daļai.

Sakarā ar ārkārtējās situācijas noteiktajiem ierobežojumiem, ceturtdien, 25. martā nenotika ikgadējais svinīgais piemiņas brīdis. Tomēr, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības, Daugavpils pilsētas domes, Daugavpils politiski represēto kluba un Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja pārstāvji devās nolikt ziedus un iedegt sveces pie piemiņas akmens “Nevainīgajiem sarkanā terora upuriem”, lai godinātu Komunistiskā genocīda upuru piemiņu.

Daugavpils.lv