Intervijas

14 decembris

Vārda dienas:
Auseklis, Gaisma

Horoskopi

Vērsis
21. aprīlis
- 20. maijs

Būsi noskaņots celt savu profesionalitāti, paplašināt zināšanas. Kādam Vērša zīmes pārstāvim dzims idejas par privātā biznesa iespējām. Savukārt cits domās, kā esošo uzņēmumu padarīt vēl efektīvāku. Komunikācijā ar apkārtējiem diezgan viegli radīsi kopīgu valodu, iegūsi apkārtējo cieņu, uzticēšanos. Mājas dzīvei šī nedēļa nesīs patīkams pārmaiņas. Nav izslēgts, uzlabosies attiecības ar mīļoto.

Piektdiena
Nakts
.. -2 C
Rīts
-2 .. -4 C
Diena
-1 .. -3 C
Vakars
-2 .. -4 C
Vējš
3 .. 5 m/s

Avots: gismeteo.ru

Aptauja

06.oktobrī notiks 13. Saeimas vēlēšanas. Vai Jūs plānojat doties balsot?

 

Jaunumi Personības | 29. marts 2010 | 12:21

Egīls Viļumovs: „Man patīk telpas, kurā atrodas cilvēks, apzināšanās”

dteatris.lv

27.martā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā Teātra diena. Svētki visiem tiem, kam ir kāds sakars ar Melpomenu, un tiem, kam patīk un kas ciena skatuves mākslu. Sveicam Daugavpils skatuves māksliniekus šajos profesionālajos svētkus, jo viņi nenogurstoši dāvā prieku saviem skatītājiem!

Daugavpils teātra aktieris Egīls Viļumovs jau 10 gadus spēlē uz skatuves. Savu pirmo lomu izrādē „Pasaka par vērdiņu” viņš saņēma būdams vēl otrā kursa students. Kopš tā laika uz skatuves kāpis pirmizrādēs vairāk nekā 40 reizes, mācījies pie izciliem Krievijas skatuves meistariem, filmējies, strādāja par kostīmu mākslinieku un scenogrāfu. Par provinces teātra aktiera iespējām, D-fakti.lv palūdza Egīlu pastāstīt pēc izrādes „Kaķis zābakos” Aizkrauklē.

- Egīl, sakiet, no kurienes parastam zēnam, kas audzis vienkāršā, nevis ar teātri saistītā ģimenē, radās vēlme kļūt par aktieri?
- Patiesi uzaugu parastā ģimenē, taču manā 12. vidusskolā 90.gados valdīja māksliniecisks gars. Mūsu klase nepārtraukti piedalījās kādos konkursos, pop-iela, piemēram, tolaik bija ļoti populāra. Aktīvi strādāja skolas parlaments, bija daudz kas cits interesants. Man patika visur piedalīties. Kad uzzināju, ka DU Valentīns Maculevičs (viņš tolaik bija teātra galvenais režisors) vāc speciālu kursu, atnācu tur stāties un iestājos. Pabeidzu 2003.gadā, ieguvu specialitāti „aktieris un masu pasākumu organizators”.

- Pirmā loma kā pirmā mīlestība – to atceras visu dzīvi. Kāda bija jūsu pirmā loma?
- Tobrīd biju otrā kursa students, taču man piedāvāja Anša lomu lielā izrādē „Pasaka par vērdiņu”. Es tur spēlēju savu personāžu, kad viņš vēl bija pavisam jauns, bet pazīstamais Nacionālā teātra aktieris Rūdolfs Plēpis attēloja Ansi jau brieduma gados. Uzskatu, ka man ļoti palaimējās uzsākt savas skatuves gaitas blakus tik talantīgam aktierim. Tas bija ļoti atbildīgs uzdevums, protams, es baidījos, pārdzīvoju. Pēc izrādes sākās milzīgs dvēselisks tukšums. Šobrīd esmu nospēlējis ne mazums lomu, bet katru reizi atkārtojas – sasprindzinājums, kad strādā pie lomas, bet pēc tam absolūta tukšuma izjūta dvēselē.

- Saka, ka aktieri ir māņticīgi ļaudis, aiz aizkara mīt desmiti pareģojumu. Jūs esat māņticīgs, piemēram, sēžaties uz teksta lapiņām, ja tās ir nokritušas no galda?
- Nevarētu teikt, ka esmu ļoti māņticīgs, bet ja teksts nokrīt, tad sēžos. Pat arī ļoti neatbilstošā vietā. Kad sēdi, noteikti jāatceras deviņus plikpauraiņus, tad viss būs labi. Ir vēl kāds pareģojums: pirms darba sākšanas uz skatuves, nepieciešams domās parunāt ar to, sajust to enerģētiku, kas iepriekš uzstājās uz šīs skatuves; daži aktieri klanās, skūpsta grīdu, jo jebkuram aktierim skatuve ir svētums, teātris – Melpomenas templis. Šeit arī uzvesties vajag atbilstoši.

- No tā laika, kad Daugavpilī no jauna tika atvērts teātris, daži mūsu aktieri ir to pametuši un aizbraukuši no pilsētas, viņi lauž sev ceļu uz Maskavu, Pēterburgu. Vai ir iespēja neaizbraucot profesionāli pilnveidoties?
- Jā, mēs taču neatrodamies slēgtā telpā. Mūsu teātris brauc viesizrādēs ne tikai pa Latviju, bet, piemēram, latviešu trupa bija Briselē, Vācijā, krievu trupa uzstājās daudzās Krievijas pilsētās. 2007.gadā es ar kolēģi Karīnu Lučininu režisējām izrādi „Īsās vēstures” („Короткие истории”) un piedalījāmies ar to festivālā Kairā. Mēs spēlējām piecas mīlestības vēstures krievu, latviešu, franču, itāļu un angļu valodā.

- Jūs visas šīs valodas protat?
- Vislabāk angļu valodu. Spēju sarunāties tajā ar dažādiem akcentiem. Iemācīties lomu var praktiski jebkurā valodā. Man, piemēram, nācās spēlēt Uzbekijas teātra izrādē Maskavā uzbeku valodā. Tā sanāca, ka, pateicoties Krievijas Teātra darbinieku savienībai, četriem mūsu aktieriem palaimējās iekļūt programmā, kas atbalstīja krievu aktierus ārzemēs. Es biju viens no tiem. Mēs mācījāmies vasaras teātra skolā uz dažādām Maskavas skatuvēm. Meistarklases pasniedza tādi skatuves korifeji kā A.Kaļagins, AŠirvinds, Ščukina un Ščepkinska teātra skolas pasniedzēji. Bija iespēja izmēģināt savus spēkus dažādos teatrālos kolektīvos. Domāju, ka iespēja profesionāli pilnveidoties ir – mēs dzīvojam atvērtā pasaulē.

- Jums ir pieredze kino?
- Filmējos Astras Zoldneres īsfilmā „Paukotājs”. Šī filma tika iekļauta Kannu kinofestivāla programmā. Strādāt bija interesanti, jo filmēšanās ir pavisam kas cits, salīdzinājumā ar darbu uz skatuves.

- Esat izmēģinājis savus spēkus arī scenogrāfijā, kā kostīmu mākslinieks. Vai tas netraucē aktiera darbam?
- Zināmā mērā pat palīdz. Studēju arī dekoratora mākslu, studiju gados piestrādāju. Man patīk telpas, kurā atrodas cilvēks, apziņāšanās.

- Kā jūs uzskatāt, vai attīstoties augstajām tehnoloģijām, teātrim ir nākotne?
- Spriežot pēc tā, ka skatītāji piepilda daudzu pasaules valstu teātrus, arī mūsu teātrī skatītāju kļuvis vairāk, dramatiskā māksla būs pieprasīta. Iespējams, ka teātris mainīsies. Mana nākotnes teātra vīzija – tas ir teātris, kurā vairs nedominē vārds, bet viss ir skaidrs bez vārdiem. Esmu skatījies spāņu režisora Pedro Almadovara filmu „Runā ar viņu”, tajā viņš izmanto vācu dejotājas un horeogrāfes Pinas Baušas deju izrādes fragmentus. Man tas bija vienkārši atklājums. Tad es nodomāju, ka, iespējams, nākotnē izrādes būs režisētas tieši šādā garā – bez vārdiem, izsakot visu ar žestu un kustību palīdzību. Es arī gribētu piedalīties tādā izrādē.

 

Komentāri:

12. aprīlis 2010 14:15 - E.

Jauki,prieks redzet,ka sena pazina ir tomer atradusi sevi.Lai viss izdoadas!

30. marts 2010 13:36 - dolli

Spēlē,dzīvo,attīsties un sasniedz jaunus mērķus savā profesijā !

29. marts 2010 16:06 - qwerty

Эгил, расскажи лучше, что там у вас в театре изменилось с приходом нового директора, и чем теперь занимается прежняя директриса?

27. marts 2010 19:11 - елена

Желаю творческого роста!

27. marts 2010 12:57 - Коллега

Эгил, молодец, так держать!

Pievienot komentāru {5}