ASV prezidenta vēlēšanās uzvarējis demokrāts Džo Baidens

AFP

Jau vairākas dienas visa pasaule sekoja līdzi balsu skaitīšanai ASV prezidenta vēlēšanās. Un sestdien, 7. novembrī, ASV dienas pirmajā pusē (vakarpusē pēc Latvijas laika) analītiķi un lielākie mediji pasludināja – vēlēšanās saskaņā ar to aplēsēm uzvarējis demokrātu prezidenta amata kandidāts Džo Baidens un viceprezidenta amata kandidāte Kamala Harisa.

Ja ASV prezidentu izraudzītos tiešās vēlēšanās, Baidens jau būtu kronēts par ASV prezidentu. Vēlēšanu provizoriskie rezultāti liecina, ka par viņu ir nobalsojuši gandrīz 74,5 miljoni amerikāņu. Savukārt par pašreizējo prezidentu republikāni Donaldu Trampu nobalsojuši vismaz 70,2 miljoni vēlētāju.

ASV vēlēšanu sistēma paredz, ka kandidātam ir jāiegūst vismaz 270 elektoru kolēģijas locekļu atbalsts, lai kļūtu par prezidentu. Elektoru kolēģijā ir pārstāvēti visi 50 ASV štati, kuri katrs deleģē noteiktu skaitu elektoru. 48 štatos uzvarētājs saņem visas elektoru balsis. Līdz šim Baidens ieguvis 253 elektoru balsis, bet Tramps – 214.

Balsu skaitīšana turpinās sešos štatos, taču visa uzmanība ir pievērsta piecām pavalstīm. Pensilvānijā, Džordžijā, Nevadā un Arizonā ar nelielu pārsvaru vadībā ir Baidens. Savukārt Ziemeļkarolīnā priekšā izvirzījies Tramps.

Baidenam pietiek uzvarēt Pensilvānijā un saņemt 20 elektoru balsis, lai nodrošinātu sev prezidenta krēslu.

Raidorganizācijas BBC, CNN un citu ārvalstu mediji aplēsuši, ka Baidens Pensilvānijā savācis pietiekamu balsu, lai saņemtu šīs 20 elektoru balsis un tādējādi kopumā iegūtu 273 elektoru balsu, kas nodrošina uzvaru.

Ja viņš Pensilvānijā zaudētu, tad Baidenam varu Baltajā namā varēja atnest uzvaras divos no atlikušajiem četriem štatiem. Trampam, lai paliktu amatā vēl uz četriem gadiem, obligāti bija jāuzvar Pensilvānijā un trijos no četriem atlikušajiem štatiem.

Pēdējo reizi, kad pašreizējais ASV prezidents, kandidējot netika pārvēlēts uz otru termiņu, bija Džordžs Bušs 1992. gadā.

Baidens ASV prezidenta amatā stāsies nākamā gada janvārī. 77 gadus vecais Demokrātu partijas pārstāvis būs vecākais prezidents ASV vēsturē. Savukārt ASV viceprezidente būs Kamala Harisa, kas tik augstā amatā ASV būs pirmā sieviete. Baidens jau 2020. gada vasarā solīja, ka viņa komandā viceprezidenta amatā būs sieviete, bet tobrīd vēl nebija izvēlējies.

Iepriekšējo vēlēšanu Demokrātu partijas kandidāte Hilarija Kilintone Baidena uzvaru vēlēšanās komentējusi kā vēsturisku notikumu un jaunu lappusi ASV.

Īsi pirms mediji izziņoja Baidena uzvaru, Tramps tvītoja, ka viņš ir uzvarējis šajās vēlēšanās. "Twitter" gan norādījis, ka tā vēl nav patiesība.

Tramps uzskata, ka vēlēšanās ir notikusi masveidīga balsu falsifikācija un pieprasījis pārtraukt balsu skaitīšanu. Viņš negrasās atzīt savu sakāvi un gatavojas tiesāties. Trampa rīcību kritizējuši ne tikai viņa politiskie oponenti, bet arī atsevišķi Republikāņu partijas pārstāvji.

KONTEKSTS:

ASV otrdien, 3. novembrī, notika prezidenta vēlēšanas. Joprojām nav zināms to uzvarētājs. Iespējams, ka būs nepieciešamas vairākas dienas vai pat nedēļas, lai uzzinātu, kurš no abiem galvenajiem kandidātiem – pašreizējais prezidents republikānis Tramps vai demokrāts Baidens – turpmākos četrus gadus saimniekos Baltajā namā.

Šogad vēlēšanu rezultāti jāgaida ilgāk nekā citkārt, jo pandēmijas laikā daudzi izvēlējās balsot pirms oficiālās vēlēšanu dienas un pa pastu. Lai pārbaudītu iesūtītās balsis, nepieciešams ilgāks laiks.

LSM