Baltkrievu svētki Ventspilī sapulcēja tautu Kupalles rotaļdejā

BKC

2020.gada 3. – 4.jūlijā uz Ventspili, pēc vietējās baltkrievu biedrības “Spadčina” ielūguma, devās Daugavpils Baltkrievu kultūras centra (BKC) radošā delegācija. Brauciena un pieredzes apmaiņas galvenais mērķis bija ansambļu “Praļeski” un “Ļanok” piedalīšanās Kupalles vakarā, kurš veltīts XVI Baltkrievu kultūras dienu festivālam “No Līgo līdz Kupallei”.

No Līgo līdz Kupallei – laiks, kad ziedi un zāles ir piepildītas ar dziedniecisko spēku, garāko dienu un visīsāko nakšu laiku. Daudzas Kupalles paražas un rituāli atgādina, reizēm arī atkārto Līgo tradīcijas.
 Ventspilī Ivana Kupalas svinību slāvu tradīcijas atjauno baltkrievu biedrība “Spadčina”, kura jau sešpadsmit gadus pēc kārtas rīko svētkus “No Līgo līdz Kupallei”.

Baltkrievijas Republikas vēstnieks Latvijā Vasīlijs Markovičs savā runā atzīmēja tautas tradīciju un rituālu saglabāšanas nozīmīgumu baltkrievu tautas pašidentitātes saglabāšanā, apsveicot visus ar RB Neatkarības dienu. BKC vadītāja Žanna Romanovska pasniedza V.Markovičam svētku ziedu grozu un sveica tautiešus ar valsts svētkiem, kā arī pateicās organizatoriem par ielūgumu uz šo festivālu.

Šogad svinēt Kupalles svētkus kopā ar baltkrieviem no Latvijas un Lietuvas pirmo reizi devās arī BKC kolektīvi. “Ļanok” baltkrievu deju un rotaļdeju izpildījums, aizkustinošās “Praļesku” dziesmas, aizraujošās Kupalles spēļu meistarklases, prezentētas skatītājiem, nevienu neatstāja vienaldzīgu. Un tā nav nejaušība, jo Daugavpilī baltkrievu Kupalles norise jau ir kļuvusi par tradīciju un izpildmāksla ir uzkrāta gadiem.

Bez paša koncerta bija vēl arī daudz interesantu notikumu. Iepazīšanās ar Ventspili iespaidoja, īpaši – daudzi vienkārši iemīlējās šajā mazajā, mājīgajā Latvijas ostas pilsētā Venta upes ietekā, Baltijas jūras piekrastē. Un, lai gan ekskursija noritēja lietusgāžu laikā, tas nekādi nevarēja sabojāt ceļotāju noskaņojumu, bet pat otrādi. Vecpilsēta centrā ar Rātslaukumu un Tirgus lakumu, ieskautu ar bruģētām ieliņām ar XVII gadsimta noliktavu ēkām, Livonijas ordeņa pils XIII gadsimtā, mūsdienīga krastmala ar daudzām strūklakām un slavenām govju skulptūrām – viss izraisīja milzīgu interesi. Toties jūra sagaidīja ar starojošu sauli, vieglu vējiņu, augstiem viļņiem, siltām smilšu kāpām un, protams, jūras peldsezona bija atklāta.

Tāpēc mēs neatvadījāmies no pilsētas, bet devāmies projām ar cerību atgriezties šeit vēlreiz!
 

Baltkrievu kultūras centrs