Intervijas

25 septembris

Vārda dienas:
Rauls, Rodrigo

Horoskopi

Strēlnieks
23. novembris
- 21. decembris

Rūpīgāk koncentrējies veicamajiem pienākumiem un netērē laiku otršķirīgām lietām! Komunikācijā ar sadarbības partneriem centies būt nopietnāks un konstruktīvāk pamatot savu skatu punktu, nodrošināties ar pārliecinošu argumentāciju. Ja tev kārtojami ar tieslietām saistīti jautājumi, zvaigznes iesaka pieaicināt zinošu speciālistu, atturēties no kārdinājuma ietaupīt. No darba brīvajā laikā ieteicamas sportiskas aktivitātes, jo tās vislabāk palīdzēs tev atbrīvoties no liekās spriedzes.

Piektdiena
Diena
20 .. 22 C
Vakars
16 .. 18 C
Vējš
3 .. 5 m/s
Sestdiena
Nakts
14 .. 16 C
Rīts
15 .. 17 C
Vējš
3 .. 5 m/s

Avots: gismeteo.ru

Aptauja

Par kādām tēmām jūs diskutējat ar mīļajiem?

 

Jaunumi Politika | 27. aprīlis 2020 | 19:34

Saeimā atzīmē Latgales kongresa dienu

LETA

Tas bija jāvārds straujākai saimnieciskai izaugsmei, kultūras un valodas attīstībai, bet pats svarīgākais – tas bija jāvārds vienotai Latvijai. Pirms 103 gadiem – 1917. gadā 26. un 27. aprīlī – notikušais Latgales latviešu kongress bija viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem, lai pēc gada varētu tikt proklamēta neatkarīga Latvijas valsts. Šodien tiek atzīmēta Latgales kongresa diena un Saeimā notika Latgales apakškomisijas svinīga sēde.

Nacionālā kustība 20. gadsimta sākumā, kas faktiski aizveda līdz Latvijas valstiskumam, attīstījās Kurzemē un Vidzemē – ar tur dzīvojošo latviešu entuziasmu. Katoliskā un poļu kultūras ietekmē dzīvojošā Latgale un tās latvieši bija ārpus nacionālās idejas veidošanās loka. Tomēr 1917. gada pavasarī nonāca dilemmas priekšā.

"1917. gadā pēc februāra revolūcijas bija šīs jautājums par Krievijas impērijas nomaļu politisko nākotni, bija šis jautājums, kas notiks ar Latgali, vai tā ies kopā ar pārējo Latvijas teritoriju, vai mēs – šīs trīs Latvijas daļas – viena otru atpazīsim un atzīsim kā vienas politiskās gribas nesējus.

Tas bija izšķirošs jautājums par to, kādas būs Latvijas valsts kontūras nākotnē," klāstīja vēsturnieks Toms Ķikuts.

Vidzemes un Kurzemes latvieši savās pagaidu zemju sapulcēs jeb kongresos jau bija definējuši, ka Latvijas nākotnes teritorijai jāsastāv no Kurzemes guberņas, Vidzemes guberņas latviskās daļas un Latgales apriņķiem. Taču savs jāvārds bija jāpasaka pašiem latgaliešiem.

"Protams, jau pirms 1917.gada, mēs varam teikt arī 20. gadsimta sākumā šī pakāpeniskā tuvināšanās bija aizsākusies, bet tā nebija pašsaprotama, tas jāvārds vienotai Latvijai bija jāpasaka šajā 1917.gada pavasara dažādos šajos lielajos kongresos, no kuriem viens no vissvarīgākajiem bez šaubām bija Latgales zemes sapulce jeb Latgales kongress," sacīja Ķikuts.

"Šo vēsturisko lēmumu ir pieņēmis tieši Latgales latviešu kongress, un tas ir pamatā mūsu valsts dibināšanai, kas notika vēlāk, tāpēc mums ir jāredz, ka

šis kongress un tieši latgaliešu sabiedriskie darbinieki, latgaliešu politiķu patriotisms bija tas, kas padarīja Latvijas valsti par iespējamu," uzrunā norādīja Valsts prezidents Egils Levits.

Pirms trim gadiem, kad Rēzeknē notika Latgales kongresa simtgades pasākums, tā dalībnieki aicināja latgaliešu valodu daudz vairāk izmantot valsts un pašvaldību iestāžu ikdienā visā Latvijā. Latgaliešu valodu kā latviešu valodas paveidu un bagātību uzsver gan valsts augstākās amatpersonas, gan tiesību zinātņu eksperti, taču kā to reāli stiprināt, vienotības nav.

LSM

Pievienot komentāru