Intervijas

7 jūlijs

Vārda dienas:
Alda, Maruta

Horoskopi

Vēzis
22. jūnijs
- 22. jūlijs

Nedēļas sākumā svarīgi pēc iespējas precīzāk ievērot augstākstāvošo norādes, neizrādīt neapmierinātību ar priekšniecības lēmumiem. Iespējams, tiksi mudināts apgūt jaunas iemaņas, lai varētu uzņemties atbildīgākus pienākumus. Sākot ar nedēļas vidu, var pieaugt interese par garīgajām lietām, reliģiju. Nav izslēgts, kāds Vēža zīmes pārstāvis nolems apmeklēt astrologu vai gaišreģi. Nedēļas izskaņā tavu prātu pilnībā nodarbinās mājas dzīvē notiekošais.

Otrdiena
Diena
18 .. 20 C
Vakars
15 .. 17 C
Vējš
3 .. 5 m/s
Trešdiena
Nakts
13 .. 15 C
Rīts
14 .. 16 C
Vējš
2 .. 4 m/s

Avots: gismeteo.ru

Aptauja

Par kādām tēmām jūs diskutējat ar mīļajiem?

 

Jaunumi Vēsture | 17. februāris 2010 | 12:54

Vitebskas – Baznīcas – Strādnieku ielas vēsture

19.gadsimta vidū, pēc Dvinskas dzelzceļa atklāšanas, sākās intensīva pilsētas izaugsme. Tika uzsākta zemes gabala, aiz Rīgas-Orlas dzezceļa, apbūve, kas nākotnē ieguva Jaunbūves nosaukumu. Jaunbūves ielām piešķīra Krievijas impērijas pilsētu nosaukumus. Viena no tādām ielām bija Vitebskas iela.

Iela sākās tagadējā Mazā Dārza ielā (Малая Садовая) un turpinājās ziemeļu virzienā, paralēli ceļam uz Pēterburgu. To nodēvēja par Šosejas ielu (tagad 18.Novembra iela) un apbūvēja ar vienstāvu dzīvojamām mājām.

20.gadsimta sākumā, uzkalnā, kur krustojās Vitebskas un Viļēnu iela (tagad Andreja Pumpura iela), sāka būvēt katoļu dievnamu. Baznīcu iesvētīja 1905.gada 21.novembrī un piešķīra Bezvainīgi Ieņemtās Jaunavas Marijas nosaukumu, bet tautā to dēvēja par „Jauno baznīcu”. Dievnams bija labi redzams gan Vitebskas, gan Viļēnu ielā.

Divstāvu akmens nams Nr.7 piederēja ārstam Gurevičam. 20.gadsimta sākumā te tika izvietota Dvinskas garnizona 99. Ivangorodas kājnieku pulka virsnieki. 1900.gadā kādu laiku te dzīvoja leģendārais latviešu strēlnieku komandieris Fricis Briedis. 1935.gadā viņam par godu uz ēkas uzstādīja piemiņas plāksni.

Pagājušā gadsimta sākumā pēc arhitekta Ivana Tālberga projekta 1903.gadā bija uzcelts divstāvu ķieģeļu nams un vienstāvu dzīvojamā māja no koka. Lielajā ēkā 1904.gada 1.jūnijā atvēra Amatnieku skolu. No 1917.-1935.gadam šeit atradās Daugavpils 2.Poļu pamatskola, kuras direktors bija M.Kello. Sākot no 1935.gada šeit atradās Daugavpils 1.Latviešu pamatskola, nosaukta pulkveža Brieža vārdā. Bet jau no 1944.gada te izvietoja Daugavpils Dzelzceļnieku tehnikuma nodaļu. 20.gadsimta 70.-80.gados ēka tika pārbūvēta, piebūvēts trešais stāvs. Šobrīd namā atrodas Latgales Transporta un sakaru tehniskā skola.

1924.gadā ielu pārdēvēja par Baznīcas ielu. 30.gados aizaugušā zemes gabalā starp Baznīcas – Jelgavas – Dobeles – Bauskas ielu, uzbūvēja stadionu Daugavpils 18.aizsargu pulkam. Pēc Otrā pasaules kara tas bija vienīgais stadions, kas kara laikā palika neskarts. Laika gaitā stadions nonāca sporta biedrības „Spartaks” pārraudzībā, 50.-60.gados – sporta biedrībai „Daugava”, vēlāk sporta biedrībai „Celtnieks”. 80.gados tika sākti un 90.gados pabeigti stadiona rekonstrukcijas darbi. To rezultātā izveidoja slēgtu sporta kompleksu, stadionu, viesnīcu.

1860.gadā Vitebskas ielā 61, uz Grodņas ielas stūra, uzbūvēja vienstāvu Ravdina lūgšanu namu (sinagogu), kura tur atradās līdz Otrajam Pasaules karam. 1940.gadā iela ieguva jaunu nosaukumu. Tā kļuva par Strādnieku ielu.
Kara laikā daudzas uz šīs ielas esošās mājas nodega, to vietā uzbūvēja vienstāvu dzīvojamās mājas.

No 1960. – 1970.gadam ielu pagarināja līdz Austrumu Elektrisko tīklu teritorijai. Sākās veco māju nojaukšana, to vietā uzcēla daudzstāvu dzīvojamās mājas, veikalus, skolas u.t.t.

Tāda bija pusgadsimtu garā pilsētas ielas vēsture.
 

Gesels Maimins,D-fakti.lv

Pievienot komentāru