Intervijas

27 marts

Vārda dienas:
Gustavs, Gusts, Tālrīts

Horoskopi

Jaunava
24. augusts
- 23. septembris

Veiksmīgs laiks, padosies viss, kam ķersies klāt. Galvenais noticēt savām spējām un nepalikt otrā plānā, ja vari spēlēt galveno vijoli. Pastāv iespējas izcelties priekšniecības acīs, tai pat laikā nesabojājot attiecības ar kolēģiem. Tieši pretēji darba biedri tevi cienīs un ņems par piemēru. Ja nepieciešama nauda kāda projekta veikšanai, nekautrējies par to runāt. Tava laulības dzīve ir nedaudz ierūsējusi, tāpēc ārpus darba atrodi laiku kopīgiem pasākumiem ar mīļoto.

Svētdiena
Nakts
.. -2 C
Rīts
.. -2 C
Diena
3 .. 5 C
Vakars
5 .. 7 C
Vējš
1 .. 3 m/s

Avots: gismeteo.ru

Aptauja

Priekš jums Ziemas prieki tas ir

 

Juris Viļums Jaunumi Politika | 5. februāris 2016 | 08:21

“Separātisma rēgs” pār Latgali, jeb ko BBC neparādīja?

Publicitātes foto

Plašu sabiedrības rezonansi, sevišķi latgaliešu vidū ir izraisījusi ziņa, ka telekanāls BBC nācis klajā ar jaunu raidījumu WorldWarThree: InsideTheWarRoom, kurā „spēlējas” ar scenāriju modelēšanu Krievijas vai tai lojālo spēku iebrukuma gadījumā. Pamatā raidījumā tiek analizēta iespējamā Lielbritānijas reakcija (to pavadošās diskusijas, amatpersonu argumentācija gatavībai rīkoties atbilstoši NATO 5. pantam līdz pat atomieroču pielietošanai).

Lielāko sašutumu rada tas, šie potenciālie notikumu attīstības scenāriji tiek vizualizēti. Video redzami krieviski runājoši separātisti, kas sadedzina valsts karogu un kuriem rokās ielikts Latgales karogs, tādējādi gan Latvijā, gan Eiropas ietvaros radot iespaidu par latgaliešiem Kremļa politikas atbalstītājiem un Latvijas valstiskuma noliedzējiem. Viennozīmīgi, ka simbolikas parādīšanās šādā gaismā ir uzskatāma par aizvainojumu Latgales reģiona nacionālās identitātes aizstāvjiem. Šeit noteikti būtu kas sakāms gan karoga autoram Mārim Rumakam, gan latgaliešu nevalstiskajām organizācijām, iespējams, arī Latgales Partijai, kas savos reklāmas materiālos līdz šim ir diezgan aktīvi to izmantojusi.

Tomēr kopumā vēlos pateikties britu telesabiedrībai, ka pievērsusi uzmanību Latgalei (pirmkārt, tās drošībai, pastarpināti arī ekonomiskai situācijai un visām citām jomām, kas saistās ar sakārtotas reģionālās politikas trūkumu Latvijas valstī). Izveidotais raidījums atklāj vairākus būtiskus aspektus, kas ir jāatrisina gan NATO (ja tas vēl nav izdarīts), gan arī Latvijas valdības līmenī.

Jāsaka, ka Rīgā joprojām nav izprasta situācijas nopietnība uz Latvijas austrumu robežas un tas, cik svarīgi ir stiprināt ārējo robežu ne tikai tur dzīvojošo cilvēku dēļ, bet arī pārējās valsts un visas Eiropas interešu labā. Šajā kontekstā ir jāatgriežas pie jau daudzkārt skatītā jautājuma par NATO 5. panta īstenošanu ārēja iebrukuma gadījumā. Tas, ka sabiedroto spēki ieradīsies pāris stundu laikā, iedzīvotājiem Zilupē un visā pierobežas joslā nedod lielu mierinājumu, jo Krievijas militārie spēki šo „pāris” stundu laikā, iespējams, būs tikuši ne tikai līdz Daugavpilij, bet arī līdz Valmierai, Ogrei vai pat tālāk. Saistībā ar Krievijas īstenotajām ārpolitikas aktivitātēm, Latvija nevar runāt par savstarpējo attiecību normalizēšanos. Karš Gruzijā un notikumi Ukrainā ir tikai divi piemēri tam, ka retorikā, kas saistīta ar Krieviju, Latvijas valdības nostājai būtu jābūt ne tikai stingrai vārdos, bet arī jāveic reāli pasākumi, lai par separātismu Latgalē ( tas atspoguļots arī BBC) vispār nebūtu ne runas. Svarīga ne tikai sabiedroto spēku klātbūtne, militārās apmācības, kiberdrošība un cīņa pret Krievijas propagandu, bet arī ekonomiskā situācija Latvijas reģionos. Cilvēki, kas vistiešāk cieš no Latvijas valdību pieļautās nevienlīdzības valsts reģionālajā ekonomikā, ir sevišķi pakļauti ārējam spiedienam.

 Pārāk ilgi Latgales reģions ir bijis kā labs fons, uz kā veidot savu politisko kapitālu, apņemoties uzlabot Latgales demogrāfiskos rādītājus, veicināt uzņēmējdarbību, mazināt nevienlīdzību un veikt citus pasākumus, kas pirms vēlēšanām izklausās kā „piena upes ķīseļa krastos”. Jāuzsver, ka rīcībpolitika teju pilnībā nesakrīt ar šiem saldajiem solījumiem. Ja Latgales iedzīvotājiem netiek nodrošināti godīgi ekonomiskās konkurences apstākļi, ja viņu kultūra, valoda, identitāte netiek diez ko augstu valstiski vērtēta, tad, tīri teorētiski, kādēļ lai šie iedzīvotāji būtu lojāli tādai valstij? Pēc būtības šeit Latvijas valdībām varētu pārmest pat Kremlim izdevīgas politikas īstenošanu.

Jāsaprot, ka BBC kanālā parādītie inscenējumi, pat ja balstīti teorētiskā situāciju modelēšanā, kopumā neveicina Latvijas (sevišķi Latgales) pievilcību ārvalstu investoru acīs. Nav jābūt īpaši apdāvinātam, lai saprastu, ka ekonomiskās attīstības viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem ir drošība. Latgales karoga un separātisma sasaiste vienā no pasaules populārākajiem televīzijas kanāliem noteikti nerada iespaidu par valsts un konkrēti Latgales reģiona iekšējo stabilitāti, kas ļautu piesaistīt ārvalstu investīcijas. Neskatoties uz Saeimas atbalstītu plānu par Latgales speciālās ekonomiskās zonas izveidošanu un citiem valdības (pagaidām gan tikai atsevišķiem kampaņveidīgiem) pasākumiem, šādi BBC veidoti raidījumi nostāda Eiropas Savienības ārējās robežas pavisam nepievilcīgā gaismā. Jāuzsver, ka lielākais cietējs ir Latgales reģions un tā iedzīvotāji, jo, kā jau minēju, tad Eiropas Savienības perifērija noteikti nav uzskatāms par pievilcīgāko investīciju vietu, sevišķi, ja notiek paralēļu meklēšana starp Latgales reģionu un notikumiem Ukrainas austrumos.

Ja reiz Latgale ir parādīta negatīvā gaismā, tad gribētos aicināt, lai vismaz šī paša kanāla ietvaros tiktu atspoguļota arī reģiona pozitīvā puse, sākot ar latgaliešu viesmīlību un beidzot ar to, ka Latgales reģions, tomēr nav Dieva pamests nostūris un ka investīcijas šeit ir drošas, jo tām ir NATO apdrošināšana. No BBC puses tas būtu tikai korekti, jo demokrātiskā sabiedrībā neatkarīga un objektīva masu medija uzdevums saistībā ar notiekošo piedāvāt dažādus skatījumus un kopumā daudzpusīgu objektīvu informāciju.

Juris Viļums, LR 12.Saeimas deputāts, ievēlēts no Latgales vēlēšanu apgabala

Pievienot komentāru