Intervijas

26 novembris

Vārda dienas:
Konrāds, Sebastians

Horoskopi

Skorpions
24. oktobris
- 22. novembris

Pie apvāršņa var parādīties, kāda ļoti simpātiska pretējā dzimuma būtne, kura tā vien piesaistīs tavu uzmanību. Precētajiem Skorpioniem vajadzētu būt godprātīgiem, nekrist kārdinājumā. Savukārt brīviem zīmes pārstāvji, pie vēlēšanās, spēs piedzīvot patiesi krāšņu romānu. Darba lietās viss ritēs savu gaitu, attiecīgi nekādi lielie uztraukumi, pavērsieni nav gaidāmi. Lai profesionālajā plānā viss būtu patiesi labvēlīgi, centies uzturēt harmoniskākas attiecības ar kolēģiem.

Ceturtdiena
Diena
2 .. 4 C
Vakars
1 .. 3 C
Vējš
3 .. 5 m/s
Piektdiena
Nakts
2 .. 4 C
Rīts
2 .. 4 C
Vējš
3 .. 5 m/s

Avots: gismeteo.ru

Aptauja

Par kādām tēmām jūs diskutējat ar mīļajiem?

 

Māra Nizinska Jaunumi Politika | 22. janvāris 2014 | 12:59

Kāpēc Barrozu noņēma cepuri

Raibs un nervozs sācies Latvijā 2014. gads. Pēc grūtām mokām, kas vilkās gandrīz mēnesi, “Vienotība” beidzot “dzemdējusi” jaunās valdības vadītāja vārdu. Atvieglojuma nopūta gan neesot dzirdama ne valdības namā, ne prezidenta pilī, ne Saeimā.

Gluži otrādi, saķīvējušies visi, un nominētā Laimdota nu nekādi nevar sadalīt ministru krēslus. Visi grib dabūt sev tās naudīgākās ministrijas, it sevišķibijušā Sprūdža bijušo VARAM. Tur liela Eiropas un pašvaldību nauda gaidāma. Droši, ka tieši šī iemesla dēļ VARAM savā pārziņā grib dabūt nacionālo jaunuļu frakcija. Un lielie gatavi bāzt jaunuļiem mutē šo trekno knupi: lai tik klusē, lai tik neskandalē un nerausta koalīciju, tas bija Dombrovska valdīšanas pēdējā posmā. Atceraties ultimātus: nedarīsiet , gribam, nebalsosim par budžetu; neklausīsiet mūs, aiziesim opozīcijā utt., utt. ka pašreiz LaimdotaiSolvitai izvēle maza, jo divējas vēlēšanas nāk virsū ar joni. Mīļā miera labad “Vienotība” ziedoja pat vienu no saviem ideologiem un runasvīriemsmuko Arti, nu to pašu, kurš savulaik uzmeta Šķēli.

Prognozēt, kad tieši jaunā valdība sāks strādāt, pašreiz grūti. Var sanākt , ka tai strādāšanai laika nemaz vairs neatliek. Labi, ja partijas pagūs vēlēšanām naudu sarūpēt, ministriju budžetos pašiverējot, — cik tad līdz vēlēšanām atlicis. Kaut arī teātra izrāde ar nosaukumu “jaunās valdības veidošana” var ieilgt, algas un piemaksas politiķiem no mazākas nekļūs. Arī strādāt tādā atmosfērā jau šodien neviens negrasās. Otrdien, piemēram, valdošie vistālākā skapī nobāza prezidenta neizsludināto un Saeimai atgriezto likumu par uzturēšanās atļaujām. Pastrīdējās mazliet un nosprieda, ka visprātīgāk to likumu atlikt uz rudeni.

Uz rudeni, bet, iespējams, arī uz vēlāku laiku atlikti daudzi citi darbi. Izskatās, ka nevienu īpaši neuztrauc ieilgušais Rīgas pils jumta remonts. Viens no brīvās Latvijas simboliem (tā pili nesen dēvēja politiķi, kuri pozicionē sevi kā Latvijas patriotus) mirkst lietū un sniegā. Un nekas... Nekādu satraukumu par to neizrāda superlatviskās dāmas un kungi — tie paši, kuri nepasen pieprasīja bargi sodīt dumju pusaudzi par to, ka Latvijas karodziņu bija iemetis atkritumu urnā. Salīdzināsim — karodziņš un Rīgas pils...

Uz vēlāku laiku, “pēc tam”, pēc vēlēšanām, acīmredzot atlikta arī Zolitūdes traģēdijas vainīgo meklēšana, kaut arī sabiedrība interesējas.

Naivā sabiedrība. Neies taču valdošie paši sevi aiz rokas ķert. Nedrīkst izmeklētājiem nosaukt vainīgo vārdus. Kur garantija, ka nosauktie klusēs? Gribēdami atmazgāties, ņems un palaidīs sabiedrībā informāciju par to, cik šī (tāpat kā citas) lielā kompānija ziedojusi valdošajām partijām. No līdzekļiem, kas netika ieguldīti sabrukušajā un daudzās citās lielajās celtnēs.

Tā ka izmeklēšanu nav ko gaidīt — ne Zolitūdē, ne Rēzeknē, ne kur citur. Jā, izmeklēšanas trūkums var novest pie tā, ka kaut kur megaceltne atkal var saspiest vēlētājus. Bet Zolitūdes traģēdijas izmeklēšana, ja valdošie tādu pieļautu, var saspiest viņus pašus. Vai tad “izmeklēšanas komisija”, kurā valdošie pa kluso bīdīja uzticamo Kažociņu, Rubesu, Voiku, nebija nekaunīgs mēģinājums noslēpt patiesību aiz traģēdijas it kā izpētes gara un dārga procesa?

Nav politiķiem vēlmes pārbaudīt arī citu Latvijas megaceltņu drošību. Un tikai tā sauktie projektu vadītāji un tā sauktie būv-uzraugi Rīgā, Rēzeknē un citur zina, kura sija ir šaubīga, zem kuras nedrīkst sēdēt un kuru sienu skaistajā celtnē apdraud pazemes ūdeņi...

Zina, bet klusē, jo par klusēšanu viņiem samaksāts. Tāpat kā par neizmeklēšanu. Tās milzu summas, ko no valsts budžeta gribēja saņemt Jāņa Kažociņa komisija, bija paredzētas politiski pareizas izmeklēšanas nodrošināšanai.

“Pareiza” politiskā stāja ir mūsu valdošo liberāļu un nacionālradikāļu stiprā puse. Viņi prot sacerēt skaistus saukļus par brīvu, pārtikušu un laimīgu Latviju. Īstenot dzīvē tādus saukļus viņi neprot un droši vien arī ne sevišķi grib. Jo personīgi viņiem tas nav materiāli izdevīgi. Viņi neprata (vai negribēja) noturēt pie dzīvības lielos ražojošos uzņēmumus, ko mūsu valstiņā bija sabūvējuši un aprīkojuši nejaukie okupanti. Šodien var priecāties gan Repše, gan Dombrovskis — ne bez viņu pūliņiem pa skuju taku aizlaists pēdējais Latvijas rūpniecības gigants — “Liepājas metalurgs”.

Viņi, skaisti par Latviju runājošie liberāļi, pieļāva Latvijas zemes, mežu, ūdeņu izpārdošanu zviedru, vācu, dāņu bagātniekiem; viņus žagas rausta aiz tā, ka vēl pagaidām nav pārdotas un Latvijai (daļēji) pieder miljonus pelnošās telefonsakaru kompānijas. Edz’, Straujuma saka, ka šo kompāniju apvienošana un pārdošana būšot viens no viņas valdības primārajiem uzdevumiem...

Nu jā, kālab Latvijai savi ražojoši un pelnoši uzņēmumi, kas varētu bagātākus darīt visus iedzīvotājus. Pārdodot tos ārzemniekiem, stāvus bagāti kļūs daži izredzētie.

Barrozu kungs, nupat viesodamies pie mums, teica, ka gatavs noņemt cepuri Latvijas priekšā. Viņš teica “Latvija”, bet domāja “Dombrovskis”. Dombrovskis un viņa neoliberāļu kompānija, kas Latviju, nabadzīgu, izprihvatizētu, no cilvēkiem atbrīvotu, uz paplātes pasniedza lielajām ES māsām: brauciet, celiet te cūku kūtis, izvietojiet bēgļus, tirgojiet tālāk mūsu zemi, realizējiet te savas preces, jo mēs jūsu konkurentus, vietējos ražotājus, esam šeit Latvijā veiksmīgi iznīcinājuši vai pie zemes piespieduši.

... Tāds, lūk, veiksmes stāsts. Pareizāk sakot, zila putra, no kuras krējumu un taukumu jau sen nosmēluši mūsu politiķi un tie, kuru priekšā viņi klanās bagātajā Eiropā.

Tad kāpēc gan Barrozu kungs un Eiropa Dombrovska Latvijas priekšā lai nenoņem cepuri...

Māra Nizinska, Rēzeknes Vēstis

Pievienot komentāru