Intervijas

3 jūlijs

Vārda dienas:
Benita, Everita, Verita

Horoskopi

Vērsis
21. aprīlis
- 20. maijs

VĒRSIS Nevajadzētu ļaut neuzmanībai vai paviršībai radīt liekus kavēkļus. Jo īpaši piesardzīgam vajadzētu būt finansiālajos jautājumos. Saskarsmē ar apkārtējiem būsi draudzīgs un dzīvespriecīgs, kas vairos iespējas gūt jaunus paziņas, domubiedrus. Kopumā nedēļa vairāk piemērota radošu ieceru īstenošanai, kontaktu dibināšanai, dažādu kursu, semināru apmeklēšanai. Brīvdienās alksi pēc otrās pusītes sabiedrības.

Piektdiena
Diena
22 .. 24 C
Vakars
19 .. 21 C
Vējš
1 .. 3 m/s
Sestdiena
Nakts
14 .. 16 C
Rīts
18 .. 20 C
Vējš
.. 2 m/s

Avots: gismeteo.ru

Aptauja

Par kādām tēmām jūs diskutējat ar mīļajiem?

 

Māra Nizinska Jaunumi Sabiedrība | 25. septembris 2013 | 11:59

Mucā auguši, pa spundi baroti?

Tas, kurš atveda un skaistā, zaļā meža norā izgāza šo mēslu kaudzi, nav ne mucā audzis, ne pa spundi barots. Gan jau ģimenē viņam, vēl mazam esot, skaidrots, ka jāmazgā rokas, ka atkritumi jāmet spainī un tad — konteinerā (lai tie nesmirdētu, netraucētu zālītei augt un puķītei ziedēt...). Iespējams, arī skolā viņam stāstīts, kas kaitē zemesmāmuļai, kura izaudzē mums garšīgo kartupeli, saldo burkānu, sārtvaidzi ābolu...

Tad kāpēc šī dabas mācība aizgājusi garām bērna ausīm? Kāpēc divi jauni, skaisti cilvēki, sakopuši, iztīrījuši savu ģimenes ligzdiņu, atkritumus, pudeles, papīrus, plastmasas maisiņus, sasistus traukus, izmet ezera niedrājā? Varbūt mucā auguši, pa spundi baroti arī tie jaunie monstri, kas Ančupānu atpūtas vietā piemēslojuši ūdenstilpni un krastu, bet šašlikus cepuši ugunskurā, kur samesti tepat blakus lauztie soli.

Rēzeknieši (normālie cilvēki) priecājas, ka “Latvijas valsts meži” uzdāvinājuši brīnišķo Ančupānu skatu torni. Prieks pašam uzkāpt un paskatīties uz Dieva zemīti, var teikt, no putna lidojuma augstumiem, var savus draugus, radus iepriecināt. Bet monstriem šis skaistums traucē dzīvot: viņi lauž ceļa norādes stabiņus, apskādē soliņus...

Gaigalavā kāda vietējā ģimenīte atvedusi uz Darvaskalnu veselu vezumu drazu, kas krātas gadiem. Tostarp arī ģimenes daktera izziņas. Tās tad arī meža sargiem pavēstīja vainīgo vārdus un adreses.

Sazīmētas dažas juridiskas un fiziskas personas, kas vezumiem vien ved savas eksistences atkritumus uz mežu, izgāž svešā tīrumā, grāvī, upes krastā vai ezerā... Diemžēl nav mums “zaļās” policijas, kas varētu operatīvi sodīt šos diversantus — dabas postītājus. Bet kur gan policija lai ņem laiku cīnīties ar dabas postītājiem, ja tai pēc dažāda līmeņa politisko bosu pasūtījuma jāizmeklē lietas par dzertuves loga izsišanu vai jāpilda vietējo “pahanu” pasūtījums politisko pretinieku piežmiegšanā...

Jā, kārtības sargiem ir ko pārmest, tomēr godīgi jāatzīst: uz katra meža celiņa, pie katra ezera policistu nenoliksi. Mūsu meži, liedagi, pludmales, apstādījumi būs piedrazoti, ja mēs saviem bērniem neiemācīsim dabu apbrīnot, cienīt, saudzēt. Tas ir vecāku, vecvecāku darbs. Diemžēl no mūsdienu skolu programmām jau sen izspiests viss dzīvais. Tajās nav īsti vietas ne dzīviem vērojumiem, ne pārdomām. Priedes ilgā mūža noslēpums, puķes ilgas pēc bites apciemojuma, uguns skartā mazā bērza sāpes, — tas viss mūsdienu jaunajiem cilvēkiem ir kaut kas irreāls. To nevar ne sadzirdēt, ne saskatīt, ne saprast.

Cita lieta — dators. Uzklikšķini, un tavā priekšā bilde ar skaistu Āfrikas baobabu...

Bet mūsu necilajam zaļajam bērzam var uzmest uz galvas vecu dīvānu vai tukšu konservu bundžu maisu.

Var vienkārši kociņu nolauzt, soliņu meža pavēnī salauzt. Kāpēc ne, ja to pašu dara varas vīri un sievas kaut vai tepat, mūsu pilsētā. Žigs — ozola nav, vēlreiz žigs — nav Zavoloko stādītās liepas, žigs, žigs, žigs — nav veselas alejas... Tāds paraugs un pamudinājums jaunajiem barbariem, — tiem, kuri nolauza pirms gada stādītās liepiņas Atbrīvošanas alejā; tiem, kuri ved savas saimniecības atkritumus uz Darvaskalnu vai Ančupāniem; tiem, kuri šašliku ugunskuram nevīžo salasīt žagarus, bet salauž un ugunī met cilvēka roku darinātus soliņus...

Māra Nizinska, Rēzeknes Vēstis

Pievienot komentāru