Intervijas

4 aprīlis

Vārda dienas:
Ārvalda, Ārvaldis, Ārvalda, Herta, Valda

Horoskopi

Auns
21. marts
- 20. aprīlis

Ja vēlies mierīgi sadzīvot ar apkārtējiem, tad noteikti atturies no vēlmes pamācīt līdzgaitniekus pareizai dzīvei. Vēlamāk pievērst uzmanību paša nebūšanām, izrādīt centienus sakārtot mīlas lauciņā notiekošo. Tev šonedēļ daudz labāk padosies individuālas aktivitātes nevis kolektīvs darbs. Sevišķi labi spēsi apliecināt tie Auni, kuri saistīti ar dzīves radošo pusi, strādā reklāmas, mārketinga lauciņā.

Piektdiena
Diena
6 .. 8 C
Vakars
3 .. 5 C
Vējš
9 .. 11 m/s
Sestdiena
Nakts
.. 2 C
Rīts
1 .. 3 C
Vējš
3 .. 5 m/s

Avots: gismeteo.ru

Aptauja

At kādu garastāvokli Jūs satiekat pavasari?

 

Māra Nizinska Jaunumi Politika | 20. jūnijs 2013 | 09:44

Par naudu un... rīkstēm

Naudas jautājumi diemžēl ir aktuāli vienmēr. Tajā vai citā aspektā. Pašreiz, piemēram, aktualizējies pensiju indeksācijas jautājums. Nodevuši medijiem aizvadīto vēlēšanu apskatus, redzamākie Latvijas žurnālisti un politologi šonedēļ pievērsās senioru saceltajam troksnim ap pensiju indeksāciju. Kam indeksēt, par cik indeksēt? “Viņi taču visu mūžu strādājuši citas valsts labā” (I. Viņķele).

Rīgas pensionāri pieprasa indeksēt pat 250 latu lielās pensijas. Viņi, galvaspilsētā dzīvojošie, spriež, ka varētu izdoties, ka labklājības ministres Viņķeles sirds pašreiz esot mīksta un labestīga. Jo, rau, Rīgas dāmu žurnāli atklājuši, ka Ilzei Viņķelei esot romantiskas attiecības ar Robertu Ķīli. Bet mīlestība arī tādā vecumā dara sirdis mīkstas... Pat tādiem neoliberāļiem Viņķele.

Šķiet gan, ka šis nav tas gadījums. Pensionāru un vispār pavalstnieku labsajūta valdības sievām un vīriem nekad nav bijusi prioritāte. Vienmēr atrodas “svarīgāki” tēriņi. Visi mediji jau nedēļu raksta, runā un rāda visādas lietas, kas saistītas ar Latvijas drīzo prezidēšanu Eiropas Savienībā. Tas prasīšot 100 miljonus no Valsts kases. Iespaidīga summa, vai ne? Un kur tad to tērēs, kādiem svarīgiem pasākumiem? Pēc Valda Dombrovska atzinuma, tā aizies dažādām konferencēm par ES un Latvijas turpmāko attīstību; semināriem, kas veltīti “Austrumu partnerības” novērtējumam; diskusijām par Latvijas prioritāšu precizēšanu... Vārdu sakot, 100 miljonus pievāks ierēdņi, savējie un aicinātie, izdzers kafijās un liķieros, iztērēs pieredzes apmaiņas braucienos un viesu uzņemšanā... Latvijas valdošā šķira nemāk strādāt, toties māk gudri spriest. Bet bērni, māmiņas, pensionāri ar savām prasībām tikai traucē.

Starp citu, Vidzemes puses māmiņas dzemdēt brauc uz Valgu Igaunijā. Esot lētāk un drošāk. Savukārt Latgales māmiņas un pensionāri taupa uz zālēm un slimnīcām: lielākajam vairumam nav iespējas nokļūt pie ārsta vai samaksāt par slimnīcu.

Kāda slimnīca, kādi ārsti, ja no Rēzeknes novada Kozulišķiem, Ubogovas, Svātovas nav ar ko atbraukt uz Rēzekni (vai arī pēc tam nokļūt mājās)! Kādi ārsti, ja pilsētā augtin aug cilvēku skaits, kurus dome jau iesūdzējusi vai grasās sūdzēt tiesā par siltuma vai īres maksas parādiem... Latvijā papilnam naudas tikai samitiem un semināriem, stikla pilīm un ierēd-ņu algām gan augšējās, gan apakšējās pārvaldes struktūrās. Ar interesi gaidām, ko savā darba stilā mainīs, ieviesīs jaunā (vecā) Rēzeknes dome, kas arī nav skopojusies ar līdzekļiem savējiem, paklausības audzināšanai. Paklausīgie uzrauga lielās celtnes; neiedziļinoties paraksta vajadzīgos dokumentus; konkursos piešķir “uzvaru” vajadzīgām firmām utt. Nu jā, nevar gaidīt, ka Rēzekne būtu izņēmums: Latvijas valsts jau sen ir korumpētu ierēdņu karaliste. Esam pieraduši un samierinājušies ar to, ka par “uzvaru” konkursos jāmaksā kukuļi; ka konkursā (par ceļu remontu, jumta maiņu, skolas ēkas siltināšanu utt.) “uzvarējušais” savējais var šo pasūtījumu pārdot tālāk kādai firmai, kas nav pratusi iegūt varas labvēlību... Tādu demokrātiju mēs esam izaudzinājuši 22 gados.

Šīs “demokrātijas” nostiprināšanai “Vienotība” pašlaik rosina sākt uzlabot Satversmi. Pašiem Satversmes pantiem klāt ķerties bīstami, to grozīšanai Saeimā var nepietikt balsu. Tāpēc nodibināta īpaša komisija, kas izstrādāšot preambulu, t. i., ievadu. Tas — tautas tiesību (rīkot referendumus, rosināt likumu grozījumus, tiesību pīkstēt par likumu nepilnībām vai varnešu patvaļībām) tālākai ierobežošanai.

Patvaļība pašreiz ir varas rīcības stils. Visos līmeņos. Rēzeknē sen jau atklāti runā par to, kas un kā nosaka uzvarētājus domes rīkotajos konkursos. Valstij sen būtu jāmaina tā sauktais iepirkumu likums, kas audzē korupciju. Saeimai nav laika — jāuzlabo Satversme, jāpūlas ap radio un televīzijas apvienošanu, jāgatavojas ES prezidēšanai. Tikmēr apakšējās varas struktūras tērē nekontrolēti lielas summas dienvidu tiltiem, gaismas pilīm, koncertzālēm, savējo treknai uzturēšanai.

Internetā var atrast “Zeimuļa” arhitektes Rasas Kalniņas sāpīgo stāstu par to, kā izķēmotas viņas idejas. Telefonsarunā arhitekte apstiprināja: jā, tā ir, kā rakstīts, bet viņai nav spēka cīnīties ar sistēmu, kas ļauj pasūtītājiem izrīkoties tā, kā tīk: taupīt uz celtnes kvalitātes un darba samaksas rēķina. No šādi “ietaupītās” naudas trekni barojas valsts un pašvaldību vīri un sievas. Kāds tur brīnums, ka par miljoniem būvētās jaunceltnes pēc gada sāk irt pa šuvēm, ka neīstie, lētie materiāli uzdāvina jauncelto piļu apmeklētājiem alerģiju vai citu slimību...

Bet citādi mūsu mīļajā Latvijā viss ir o’kei. Jo vairāk tāpēc, ka nāk visa gada lustīgākie svētki.

Tātad — “lai iedzeram, lai svinam šai svētku vakarā, jo rītā, skaidri zinām, būs sukas tā kā tā”, tā viedais Blaumanis.

Būs sukas. Kādreiz būs sukas arī tiem, kam vara ir vien iespēja zagt.

Vai sagaidīsim?

Māra Nizinska, Rēzeknes Vēstis

Pievienot komentāru