Zvaigžņu viesi

Daugavpils teātris uzsāk sadarbību ar J. Kupalas Nacionālo akadēmisko teātri (Minska)

Noslēdzot 2019. gadu, ir panākta savstarpēja vienošanās par turpmāku sadarb ...

Intervijas

20 janvāris

1991. gada barikāžu aizstāvju atceres diena

Vārda dienas:
Oļgerts, Aļģirds, Aļģis, Orests

Horoskopi

Svari
24. septembris
- 23. oktobris

Ik pa brīdi var pārņemt sajūta, ka tevī īsti neviens neieklausās vai pat apzināti ignorē. Taču šajā sakarā nevajadzētu pārāk pārdzīvot, tev gluži vienkārši būs tieksme visu nedaudz pārspīlēt, uztvert pārlieku saasināti. Zvaigznes iesaka rast uzticamu cilvēku, kuram izsūdzēt savas nebūšanas, no kura smelties morālu iedrošinājumu, uzmundrinājumu. Šonedēļ labākus rezultātus uzrādīs tie Svari, kuri nodarbojas ar starpniecības pakalpojumiem, nekustamo īpašumu.

Svētdiena
Diena
3 .. 5 C
Vakars
2 .. 4 C
Vējš
4 .. 6 m/s
Pirmdiena
Nakts
1 .. 3 C
Rīts
.. 2 C
Vējš
3 .. 5 m/s

Avots: gismeteo.ru

Aptauja

Aktuālākā problēma šodien Daugavpilī

 

Māra Nizinska Jaunumi Politika | 13. jūnijs 2013 | 20:26

Gribam kā labāk, iznāk kā vienmēr

rv.lv

Balsojam par pareizajiem, ievēlam ne tos, kurus gribējām, — tā tas notiek katrās vēlēšanās. Arī šoreiz daudzi mūsu lasītāji jau izteikuši neapmierinātību ar vēlēšanu rezultātiem gan Rēzeknē, gan novados.

Šī neapmierinātība visdrīzāk liecina par vēlēšanu kārtības nepilnībām. Par to, ka cilvēku vairākums spiests spēlēt pēc tādiem noteikumiem, kādi izdevīgi viņiem — varas pārstāvjiem. Mēs, vēlētāji, drīkstam pašiverēt tikai viena, jau izvēlēta saraksta aizgaldiņā, izsvītrojot nesimpātisko vai pieliekot krustiņu simpātiskākajam. Vai tam, kurš iedevis “piecīti”.

Jā, šoreiz ne tikai Rēzeknē “piecītis” bija cieņā. Latiņu papildus vēl varēja saņemt par “piecīša” devējam nesimpātiska saraksta biedra izsvītrošanu. Bez tam “piecītis” bija tā mazākā likme. Ar varas zīmogu “apzīmogotie” maksāja vairāk. Mašīnītes ar “krutu” puisīšu ekipāžām vismaz Rēzeknē varēja vērot pie daudziem iecirkņiem...

Nevar teikt, ka visi uzķērās uz “piecīša” mušpapīra. Daudzi apzinīgie pat instancēm zvanīja. Ne tikai Rēzeknē, visā Latvijā policija esot saņēmusi daudz signālu, bet, kā vēsta oficiālā informācija, ziņas neesot apstiprinājušās — policijai neko aizdomīgu neesot izdevies atklāt.

Un diezin vai varētu būt citādi. Tādā pseidodemokrātiskā valstī kā Latvija policejiskās struktūras sen jau vadās nevis no likuma punktiem, bet no varas vīru un sievu norādēm. Savukārt varas vīru un sievu intereses nesakrīt ar vienkāršā vēlētāja Ivana Ivanoviča vai Jāņa Liepiņa interesēm... Kā saka ekspolitiķis un vēl aizvien varas aizkulises pārzinošs cilvēks Andris Bērziņš (nejaukt ar prezidentu), varneši tur, augšā, sen jau sadalījuši visus reģionus. Katrā no tiem viņiem ir sava interese. Latgale valdošos var interesēt tikai kā pierobeža, kur darbojas valdošo partiju vasaļi — kontrabandas plūsmu regulētāji. No šo vasaļu naudas makiem noteikts labums tiek valdošo lielajiem tēriņiem. Un ja kādam Rēzeknē vai citviet Latgalē dzīvojošam “naudas makam” ir vēlme vietējā domē redzēt kādu konkrētu Jāni, Ivanu, Antonu vai Aleksandru, nav brīnums, ka policisti saņem no pašas augšas netiešas norādes nejaukties “vēlēšanu procesos”, neredzēt acīmredzamo. Vai ne tāpēc policija nesaskatīja nekādus vēlēšanu procesa pārkāpumus? Ne Rēzeknē, ne citviet Latvijā.

Par vēlētāju pasivitāti. Pirmo reizi šajos 20 gados vēlēt neatnāca vairāk nekā puse balsstiesīgo iedzīvotāju. Tas esot pārsteigums, un šo faktu rūpīgi analizēšot gan politiķi, gan politologi. Mīlīši, ko tur analizēt! Saskaņā ar oficiālo statistiku Latvijā pašreiz ir divi miljoni iedzīvotāju. Bet patiesībā ir jau krietni mazāk. Atskaitīsim 300 000 nepilsoņu, kuriem nav tiesību vēlēt pat pašvaldības. Nodokļus viņi maksā, no viņu nodokļiem arī Saeimas, valdības un pašvaldību vīri pērk lepnas mašīnas, nosaka sev algas, iekārto darbā domēs un struktūrās savus čomus un čomienes. Bet, lūk, balsot pat pašvaldību vēlēšanās nepilsoņi nedrīkst.

“Lai naturalizējas!” gudri pamāca Sandra Kalniete, Inese Vaidere un citas patriotiskas dāmas (kuras mēs esam ievēlējuši Eiroparlamentā). Nepilsoņi, kuri dzīvo Latgalē, ir vecāka gadagājuma cilvēki (jaunie sen aizbraukuši uz rīgām un anglijām). Un tā, lūk, mana kaimiņiene, bijusī daktere, kas 1944. gadā te dzimusi kādā no Krievijas vāciešu šurp izvestā ģimenē, visu mūžu strādājusi un godīgi maksājusi nodokļus, nevar pašvaldību vēlēt. Nav viņai tādu tiesību... Nav nopelnījusi, visu mūžu te pēc labākās sirdsapziņas ārstējot pilsoņus, viņu bērnus un mazbērnus.

Neatnāca vēlēt tie, kuri sen jau dzīvo un bērnus audzina Anglijā vai Īrijā. Un tādu ir daudz vairāk nekā atzīst lielā mele statistika. Netika līdz iecirknim laukos dzīvojošie vecīši: sestdienās nav pat tā vienīgā autobusa, kas darbdienās brauc garām Lazarevas, Skudnovkas vai Dundu ciemam. Vai tad ne valsts vara ir pie vainas, ka cilvēki aizbēguši ne tikai no bezdarbā nīkstošajām pilsētām, bet arī no laukiem. Kaut lauki varētu pabarot, uzturēt vismaz tos, kuri spēj strādāt uz zemes. Drīzumā pastāstīšu, kā ne bez vietējās varas atbalsta tiek represēti zemnieki, kuri traucē izlaupīt zemes dzīles, vienīgos Latvijas derīgos izrakteņus — smilti un granti. Kā lai zemnieks noturas pret tādu vietējās un valsts varas spiedienu? Jo aiz “biezajiem” karjeru izlaupītājiem, tos piesedzot, stāv gan vietējās, gan augstākās varas pārstāvji. Tie, kurus ievēlam, tie, kuri pēc ievēlēšanas sēž kabinetos, gvelž par Latvijas, Rēzeknes vai Ubogovas attīstību. Un liek sprunguļus riteņos katram, kurš naivi tic, ka šajā zemē var kaut ko sasniegt bez kukuļiem, bez naudas atmazgāšanas. Ka var kaut ko panākt, staigājot pa vietējām un valsts iestādēm, rakstot iesniegumus, lūgumus, saucot pēc dārgās vietējās varas palīdzības.

Vara šajos 22 neatkarības gados ir izkurtējusi. Vara mūs dzird un vēlas ar mums runāt tikai pirmsvēlēšanu periodā. Kāpēc pūlēties, izdabāt nabagiem, ja vēlēšanās viņu balsi var nopirkt par 5 latiem.

Māra Nizinska, Rēzeknes Vēstis

Pievienot komentāru