Intervijas

5 marts

Vārda dienas:
Aurora, Austra

Horoskopi

Ūdensvīrs
21. janvāris
- 18. februāris

Šī nedēļa nav pati piemērotākā, lai uzsāktu jaunus projektus vai dotos ārzemju braucienos. Daudz labāk padosies labi zināmi, ierasti darbi, visdažādāko formalitāšu kārtošana, birokrātiskās lietas. Ja nepieciešams, vari apmeklēt valsts iestādes, pievērsties ar grāmatvedību, dzīves organizatorisko pusi saistītajam. Attiecību jomā tieksies pēc lielākas brīvības, nelabprāt uzņemsies jaunas saistības.

Ceturtdiena
Diena
3 .. 5 C
Vakars
-1 .. -3 C
Vējš
3 .. 5 m/s
Piektdiena
Nakts
-4 .. -6 C
Rīts
-3 .. -5 C
Vējš
1 .. 3 m/s

Avots: gismeteo.ru

Aptauja

Par kādām tēmām jūs diskutējat ar mīļajiem?

 

Māra Nizinska Jaunumi Politika | 1. februāris 2013 | 22:41

Vai modīsimies?

rv.lv

Aukstais janvāris Latvijas politiķiem izvērties diezgan karsts. Pašu negausības un neuzmanības dēļ. Varēja kaut kā nemanāmi un klusi paveikt to algu pielikšanu sev un politiskajiem komisāriem valsts uzņēmumos. Protams, varēja, bet, vāroties savā sulā, politiķi no sirds noticējuši Valda Dombrovska mantrai, ka krīze Latvijā patiešām beigusies. Un tad jau likumsakarīgi, ka Latvijas veiksmes stāsta sacerētājiem pienākas bonusi.

GRŪSTĪŠANĀS ZEM DEĶA

Viss būtu okei, tauta nemaz nezinātu, ja mūsu politiķi uzvestos delikāti, teiksim, neskrāpētu cits citam ģīmi, karojot par ietekmi. Vajadzēja tā liktenīgi sagadīties, ka akurāt janvārī beidzās valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas laiks. Skaidrs, ka “Vienotība” šajā postenī gribēja redzēt savu kandidātu. Un... nedabūja. Kāju priekšā aizlika “reformisti”, apvienojoties ar opozīciju. Iznāca skandāls.
Vēl viens skandāls — bezpartejiskā satiksmes ministra Roņa atkāpšanās. Tas nu ir slikti visai pozīcijai, atkal jāplēšas savā starpā. Bezpartejisko ministru varēja “spaidīt” visa pozīcija kopumā un katra pozīcijas partija atsevišķi: pieprasīt, izspiest, paģērēt. Neizturēja ministrs, virtuāli pateica: ejiet jūs visi paši zināt kur...

Līdz 1. martam, kad Saeimai jāieceļ jauns ministrs, mēs vēl visādus kumēdiņus pieredzēsim, jo šo naudīgo vietu sev gribēs gan “Vienotība”, gan nacionāļi, gan Zatlera partija. Tātad atkal kautiņš?
Aizņemtas ar savas labklājības un ietekmes vairošanu šeit un tagad, valdošās partijas neaizmirst arī par savu biedru nākotnes nodrošināšanu. Piemēram, ar siltām vietiņām ESV (Eiropas Savienotās Valstis) struktūrās. Platu soli šajā virzienā premjers Valdis Dombrovskis jau spēris, sacerot Latvijas krīzes pārvarēšanas veiksmes stāstu. Tas nekas, ka veiksmes stāsta labad upurēti simti tūkstoši Latvijas ģimeņu likteņu. Nu atliek tikpat veiksmīgi tikt galā ar te palikušajiem bērniem un vecīšiem. Šis kontingents pārāk skaļi čīkst un pat Eiropai laiku pa laikam sūdzas. Ne jau aiz labas dzīves labklājības ministre Viņķele norāja večus, atgādinot, ka viņi te neko nav pelnījuši.

Nu jā, ministre caur zobiem pēc tam izspieda atvainošanos, toties ministres partija atvainošanos kompensēja, nogriežot solīto pensiju indeksēšanu: solīta bija
2013. gadā, atlikta uz 2014. Sak, ja izdzīvosiet, tad arī parunāsim par indeksēšanu.

Ar to izdzīvošanu gan pavisam švaki. Pēc siltuma rēķinu samaksas praktiski pat maizītei nepaliek. Opozīcijas nesen iesniegtais priekšlikums samazināt siltumam PVN par septiņiem procentiem (no 12 līdz pieciem) tika vienbalsīgi noraidīts. Ne tāpēc, ka tāds nodokļu samazinājums Valsts kasē cirstu lielu robu. Bet gan tāpēc, ka tas... sabojās nodokļu atskaites kopējo ainu un tādējādi liks šķēršļus iesoļošanai eirozonā.

GALVENAIS — KAUT KUR IESTĀTIES

Mums galvenais — iestāties eirozonā. Tauta balso pret, valdība — par. Uz tautu neatskatoties, tajā neieklausoties.

Kad svētku reizēs (kārtējā Latvijas gadadienā, barikāžu dienu atceres pasākumā) politiķi aicina mūs būt patriotiem, mēs nez kāpēc kautrējamies pajautāt: un jūs, cienījamie kungi, esat patrioti? Vai Dombrovska, Zaķa, Zatlera kungs sevi var uzskatīt par patriotu, tik atklāti demonstrējot savu alkatību (vienam vajadzīga silta vieta ES, citam limuzīns nakts krāsā un dzīvoklis par pasakainu cenu utt.)? Diemžēl tauta pat vēlēšanu reizēs tādus jautājumus neuzdod. Bet, ja arī uzdotu, vai tad mūs sadzirdētu? 20 valdīšanas gados mūsu Latvijas politiķiem izveidojies īpašs dzirdes aparāts. Viņi savējos nedzird, bet, piemēram, lieliski sadzirdēja lielā aizokeāna drauga čukstus un momentā ielika miljonus Irākas izpostīšanā, Irākas naftas upju novirzīšanai lielā drauga pārraudzībā.

Un ko Latvija meklē Afganistānā? Finanšu ministra Vilka sabalansētajā un Pasaules Bankai atrādītajā budžetā Afganistānai ieplānoti miljoni. Nupat valdošā koalīcija izperējusi ideju par Latvijas politiķu komandējumiem uz Afganistānu. Kā teica viens no “Vienotības” runasvīriem, jāuzmundrina latviešu puiši, kaut vai draudzīgi uzsitot uz pleca. Cik valstij izmaksās tādas deputātu rūpes par Afganistānā karojošajiem, pagaidām konkrētu ziņu nav. Bet skaitļi noteikti nebūs mazie: komandējuma nauda, attiecīgs ekipējums, īpaša apsardze, ciema kukuļi...

Un arī tas vēl nav viss. Latvija ir kareivīga valsts. Švītīgais aizsardzības ministrs Pabriks pieprasījis un Saeima grasās atbalstīt latviešu karavīru nosūtīšanu uz Mali (Āfrikā). Tur ragos sagājušas vietējās ciltis. Francija uz turieni jau nosūtījusi savus bruņotos spēkus. Vai nu bagātā Latvija var atpalikt no lielajiem draugiem? Tā ka drīzumā karosim arī Āfrikā. Un diez vai kāds te pret šādu lēmumu protestēs. Mūsu vidū diemžēl vēl pietiekami daudz apmāto, kuri, tāpat kā Atmodas laikos, vēl aizvien gatavi staigāt vīzēs, vēlēšanās balsot par tiem pašiem vienīgajiem pareizajiem politiķiem.

KO ESAM IZCĪNĪJUŠI

Kaut gan, šķiet, šis uz aklas ticības balstītais patriotisms sācis drupt. Domāju, ka daudziem, tāpat kā man, īstu šoku sagādāja atklātā vēstule, ar ko 20. janvārī pie sabiedrības vērsies tautas iemīļotais komponists, Atmodas karognesējs, īstens Latvijas patriots Imants Kalniņš. Tikai daži citāti no viņa atklātās vēstules.


“Valsts bez nākotnes — vai tas ir tas, ko mēs esam izcīnījuši, sadodoties rokās Baltijas ceļā un ceļot barikādes Rīgas ielās? Tas, uz kurieni mūs šodien kā aitu baru dzen, ir neliels aploks federālās Eiropas nomalē.

...Tā vērtību sistēma, ko propagandē Rietumu civilizācija, ir pilnīgi bankrotējusi, bet mēs tur spiežamies iekšā par katru cenu un par saviem padomdevējiem ņemam tos, kas apziņas degradāciju sauc par progresu un tūkstošgadīgu cilvēces orientieru noārdīšanu — par “rietumu vērtībām”.

Man ir nepieņemams un biedējošs tas, kas šodien notiek Latvijā. Es meklēju pasaulē pēc tiem, kas cenšas tam pretoties, un redzu, kā mūsu kaimiņvalsts Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko pūlas savu tautu un valsti nosargāt, lai kā nesmilkstētu bankrotējušās Rietumu “demokrātijas” šakāļi. Kā mūsu kaimiņvalsts Krievijas prezidents Vladimirs Putins neļauj savu valsti pārvērst par iebraucamo vietu, par krogu vai spēļu namu, kur katrs var nākt ar savu dziesmu grāmatu...

Es sapņoju par to, ka varbūt kādu dienu arī Latvijai būs tādi valstsvīri, kas visu nemērīs vienīgi ar sava izdevīguma olekti.”

Māra Nizinska, Rēzeknes Vēstis

Pievienot komentāru