Intervijas

5 marts

Vārda dienas:
Aurora, Austra

Horoskopi

Strēlnieks
23. novembris
- 21. decembris

Rūpīgāk koncentrējies veicamajiem pienākumiem un netērē laiku otršķirīgām lietām! Komunikācijā ar sadarbības partneriem centies būt nopietnāks un konstruktīvāk pamatot savu skatu punktu, nodrošināties ar pārliecinošu argumentāciju. Ja tev kārtojami ar tieslietām saistīti jautājumi, zvaigznes iesaka pieaicināt zinošu speciālistu, atturēties no kārdinājuma ietaupīt. No darba brīvajā laikā ieteicamas sportiskas aktivitātes, jo tās vislabāk palīdzēs tev atbrīvoties no liekās spriedzes.

Ceturtdiena
Diena
3 .. 5 C
Vakars
-1 .. -3 C
Vējš
3 .. 5 m/s
Piektdiena
Nakts
-4 .. -6 C
Rīts
-3 .. -5 C
Vējš
1 .. 3 m/s

Avots: gismeteo.ru

Aptauja

Par kādām tēmām jūs diskutējat ar mīļajiem?

 

Māra Nizinska Jaunumi Politika | 11. janvāris 2013 | 15:11

Vai jaunajā gadā būsim patrioti?

rv.lv

Latvijas valstsvīru optimistisko runu sabužināti, esam iesoļojuši 2013. gadā. Protams, ar cerībām, jo ir tik cilvēcīgi cerēt, ka nākotne būs gaišāka. Īpaši priecīgi šie svētki bija tiem mazajiem, kurus apraudzīt no Anglijas vai Īrijas bija ieradies tētis vai māmiņa, vai abi divi. Vecmāmiņa ir laba un mīļa, taču bez māmiņas un tēta slikti, mazā sirsniņa sāp kā augonis. Jautāju Jānim, kurš Anglijā dzīvo un strādā jau četrus gadus, vai tomēr nedomā atgriezties mājās. “Ja es te varētu nopelnīt mēnesī 400 latu uz rokas, atgrieztos uzreiz...”

AR PATRIOTISMU — PAR MAZ

Četri simti uz rokas? Par tādām vidējām algām runā un raksta valdošo partiju angažētie un banku dāsni barotie politologi un statistiķi. Var jau būt, ka viņi īpaši nemelo. Ja saliek kopā Rēzeknes celtnieka 150 – 200 latu ar, teiksim, banku uzrauga vai “Krājbankas” likvidatora miljoniem lielo atalgojumu un valsts augstāko ierēdņu bonusus, vidējā alga Latvijā tiešām varētu būt... nu, kādi 250 – 300 lati pirms nodokļu nomaksas. Kas arī nav daudz, ja atņem 45 procentus, kas aiziet nodokļos... Bet cik tad Latgalē ir tādu, kuri saņem vairāk par minimālo algu? Pamēģini nu izdzīvot ar 140 latiem, kas paliek pēc nodokļu atskaitīšanas. Bez tam, arī tos 140 nopelnīt nav vienkārši pat tiem, kam paveicies kādu darbu atrast.

Avīzes un internetvietnes pirmajās jaungada dienās apceļojis žurnālistes Māras Lībekas raksts par necilvēciskajiem darba apstākļiem pat īpaši kulturālā iestādē — slavenā Rīgas grāmatu veikalā: 12 stundas dienā bez tiesībām apsēsties, bez tiesībām atveldzēties ar ūdens malku par algu 147 lati mēnesī. Tas Rīgā. Jo tālāk no Rīgas, jo vēl sliktāk.

Rēzeknē ne reizi vien, nostrādājuši mēnesi kādā būv-objektā, strādnieki tiek atlaisti. Bez algas. Un viņu vietā pieņem citus strādniekus, kurus tāpat pēc mēneša atlaiž, sak, neizturēja pārbaudi... Ne desmitos, bet simtos skaitāmi tie, kuru prieks par jaunceltnēs atrasto darbu beidzās ar sāpīgu zaudējumu jeb, prasti runājot, darba devēja pigu algas vietā...

Un šos nekaunīgi apkrāptos cilvēkus augsta amatpersona, finanšu ministrs, vēlot veiksmi Jaunajā gadā, tēvišķi pamācīja: Latvijas iedzīvotājiem vajadzētu mazāk domāt par personīgo labumu, bet vairāk par valsts labumu...

Nu, re, kā sanāk: labiem, visnotaļ patriotiskiem Latvijas valstsvīriem gadījusies nekur derīga, nepatriotiska tauta. Tik nepatriotiska, ka bēg prom un pat aicināta negrib atgriezties Dieva zemītē Latvijā. Tauta šos pārmetumus dzird un... klusējot turpina pakot ceļasomas, rūgti pasmejoties par politiķu aicinājumiem atgriezties, būt patriotiem un nebraukt prom.

Šo pārmetumu nepatriotismā Latvijas plašsaziņas līdzekļos ir tik daudz, ka citādi domājošam tur grūti iespraust savu taisnošanos vai pretargumentus. Tomēr tādi “antipatriotiski” izteicieni šur tur iesprūk (biežāk avīzēs, ne televīzijā).

Kā šerps pārmetums valdošajiem politiķiem bija arhibīskapa Jāņa Vanaga gada nogalē teiktais: “Patriotisms nenozīmē sevi uzskatīt labāku par citiem un savu tautu pārāku par citām tautām. Reāls patriotisms ir rūpēties par labklājīgu savas tautas un valsts nākotni.”

Vēl skarbāku un tiešāku vērtējumu Latvijas politiķiem un situācijai kopumā vecā gada nogalē sniedza profesors Jānis Stradiņš. Viņš oponē vilkiem un rungaiņiem, sakot, ka cilvēki aizbrauc “ne Latvijas nemīlēšanas dēļ. Tā ir atbildes reakcija uz to, ka šī valsts nemīl cilvēkus. Šis ir bagāto un šeptīgo cilvēku laiks”.

Patiešām, “mīlēt Latviju ir par maz, lai samaksātu siltuma rēķinu, izskolotu bērnus, samaksātu dakterim un nopirktu zāles”, no Vācijas raksta “Rēzeknes Vēstu” lasītājs Jānis Volkovs. Domāju, ka viņam pievienosies daudzi citi avīžu lasītāji un televīzijas skatītāji.

...UN PAKLAUSĪGA TELEVĪZIJA

Starp citu, nav pārliecības, ka jaunajā gadā Latvijas televīzija laidīs ēterā tādus brīvdomīgus izteicienus, kādus atļāvās Jānis Vanags, Zbigņevs Stankevičs vai žurnāliste Nagla.

Jaunajā Televīzijas un radio padomē Saeimas valdošā koalīcija iebīdījusi tikai “patriotiskus” ļautiņus un viņu darbībai piešķīrusi lielus līdzekļus! Jau sākumā, iepazīstoties ar padomi, varēja prognozēt: lielie mediji turpmāk rokas valdošajiem bučos ļoti sirsnīgi. Kā gan citādi, ja Latvijas radio un televīzijas apvienošanas plāna uzrakstīšanai vien valdība jaunajai padomei iedalīja desmitiem tūkstošu latu. Tādu naudiņu par skaistām acīm nedod, un padome rīkojas, izmēžot no LTV-1 profesionālākos vadītājus un žurnālistus. Jo, raugi, tas pats Krauze dažreiz mēdza pateikt ziņas, kuras labāk būtu noklusēt, vai izteikt puspozitīvu vērtējumu kādam opozīcijas spēku pārstāvim. Un vai prāta darbs bija visai Latvijai parādīt, kā hokeja fani izsvilpa viņas augstību Saeimas spīkeri? Vai prāta darbs bija aicināt uz pārraidi “Saskaņas centra” pārstāvi, kurš visas Latvijas priekšā aizbāza muti augstai “Vienotības” politiķei?

Droši vien nebrīvā LTV bija atļāvusies bez godbijīgas balss trīcēšanas izrunāties arī par citiem valdošās šķiras politiķiem. Politiķi pamanīja. Un žurnālistu savaldīšanai iebīdīja padomē pārbaudīti lojālus un lojāli centīgus cilvēkus. Savējos... Izrādās, tāda nu mums tā preses brīvība. Varai vajadzīgi glaimi. Un nesmukumu noklusēšana. Ja prese iedomājas, ka ir patiesi brīva un var paust savu, savu skatītāju un lasītāju viedokli, tad presei tiek uzlaists NEPLPs (padome). Un šis valdošo politiķu sargsuns strādā efektīvi. Efektīvāk par tiesu, kas Latvijā, paldies Dievam, ir vēl no politiskās varas neatkarīga institūcija. Vismaz pagaidām.

To varu apgalvot no “RV” pieredzes, jo avīzi regulāri kāds politiķis sūdz tiesā. Starp citu, uzreiz pēc Jaungada “RV” saņēma kārtējo tāda veida petīciju. Kāda pašvaldības organizācija brīdina, ka vērsīsies tiesā, ja vien mēs labprātīgi nesamaksāsim tūkstošus latu preses cirsto brūču iesmērēšanai.

Bet sīkāk par to — nākamreiz.

Māra Nizinska, Rēzeknes Vēstis

Pievienot komentāru