Intervijas

4 aprīlis

Vārda dienas:
Ārvalda, Ārvaldis, Ārvalda, Herta, Valda

Horoskopi

Jaunava
24. augusts
- 23. septembris

Panākumos lielu nozīmi spēlēs saskanīgas attiecības ar kolēģiem, priekšniecību. Tev var tikt uzticēti jauni pienākumi, kurus uztversi kā sava veida izaicinājumu. Pat, ja nonāksi saspringtākās situācijās, lieliski spēsi noorientēties un pieņemt pareizos lēmumus. Ģimenes lietās var valdīt neliels haoss, nenoteiktība. Lielākoties tas būs pamatojams ar tavu mainīgo garastāvokli un dažkārt pārlieku principiālo nostāju. Zvaigznes iesaka būt draudzīgākam, iejūtīgākam pret partneri.

Piektdiena
Diena
6 .. 8 C
Vakars
3 .. 5 C
Vējš
9 .. 11 m/s
Sestdiena
Nakts
.. 2 C
Rīts
1 .. 3 C
Vējš
3 .. 5 m/s

Avots: gismeteo.ru

Aptauja

At kādu garastāvokli Jūs satiekat pavasari?

 

Māra Nizinska Jaunumi Politika | 10. decembris 2012 | 07:02

Šis tas par pasaules galu

rv.lv

“Pasaules gals, pasaules gals,” ķērc vārnas aiz loga un diktori televīzijā. Planētas nostāšoties vienā rindā un aizsegšot sauli, “vrednajam” kaimiņam mežā kāja aiz ciņa aizķeršoties, un viņš dabūšot piecus punus, kā tas pirms trim tūkstošiem gadu pareģots maiju cilts kalendārā; “Latvijas balzama” noliktavās beigšoties degvīns, bet visas “Maximas”, cik to pasaulē ir, būs slēgtas...

Briesmīgo ziņu satrauktie Latvijas iedzīvotāji jau esot uzsākuši sevis glābšanu: pērkot gan sāli, gan cukuru. Arī žāvētas cūku ribiņas pērk, nemaz neprasot, vai veikalā tās nav nonākušas no pierobežas, kur mežos klīst ar mēri apsēstu cūku bari.

Lielpilsētā kāda skolas direktore saimniecības daļas vadītājam pavēlējusi nopirkt kabatas lukturīšus, vismaz vienu katrai klasei, lai audzinātājas pasaules gala dienā varētu bērneļus izvadīt ārā no skolas, sakot, tālāk no skolas direktora atbildības zonas...

Ja visādi pareģi, burves un zintnieki centīsies, kā līdz šim, pareģojumi var arī piepildīties. Līdz 21. decembrim, kad “paredzēts” pasaules gals, lielveikali tiešām būs pa tīro izpirkti un stāvēs bēdīgi tukši. Jo, lai cik kāds teiktu “prātiņ, nāc mājās”, viltus zintniekiem un pareģiem cilvēki tic vairāk nekā Bībelei vai zinātniekiem.

Bez tam cilvēku vieglprātība piepilda pragmatiķu un blēžu makus. Lētticīgs cilvēks ir arī katra politiķa ilgu tēls: izdomātu bubuļu apmāts, elektorāts domā par to, kā ielikt pagrabam izturīgākus griestus; kā ietaupīt naudiņu 10 kilogramiem sāls vai piecām validola plāksnītēm (ja nu “pasaules gala” brīdī uznāk sirds vājums). Apdullinātam elektorātam nav ne spēka, ne laika iet uz domi protestēt pret koku iznīcināšanu pilsētas ielās vai apdomāt, par cik dārgāka būs atkritumu izvešana, kad to savā pārziņā pārņems mūsu ļoti žēlsirdīgā pašvaldība.

Kad apkārt visi ļerkst par pasaules galu, arī Latvijas zemnieki neies sūkstīties par to, ka Brisele tiem tikko parādījusi pigu. Zemnieks brauca ar vecvecu traktoru protestēt, briseļainie kungi un dāmas tam uzgrieza muguru: sak, šodien mēs neko nespriedīsim, piebrauciet citreiz, janvārī vai vēlāk.

Dombrovskis un Kalniete (abi forši izskatījās uz “protestējošā” traktora fona) pat nenošķaudījās no tāda knipja, kas tad viņiem: viena atgriezās siltajā Briseles kabinetā, otrs — lidmašīnas mīkstajā krēslā. Tikai nabaga zemnieku puisim traktoristam bija to gaisa gabalu jākratās atpakaļ savā “Belarusā” ar apziņu, ka Latvijas politiķu izgudrotā protesta forma Eiropas kungiem bija vien tāda anekdote, par ko pat pasmieties nesanāk.

Un ko gan mūsējie tur šodien gribēja saglābt, ja līdz šim tieši viņi Latviju Briseles priekšā uz ceļiem nometinājuši? Jau toreiz, kad, iestājoties ES, bez kaulēšanās piekrita visiem pazemojošajiem noteikumiem. Polija protestē, nepiekrīt, kad Brisele pieprasa kaut ko zemniekiem nepieņemamu (protestē ar līgumu neparakstīšanu). Mūsējie akceptē visu, ko Briseles kungi paģērē. Maksāt sodu par lieko cukuru? Maksājam. Iznīcināt cukurfabrikas? Lūdzami! Iestāties eirozonā? (Un līdz ar Vāciju, Franciju maksāt Grieķijas, Spānijas, Itālijas parādus?) Lūgtum, mīļu prātu! Kaut, piebildīšu, ka Grieķijā pensijas arī šobrīd ir trīsreiz lielākas nekā Latvijā. Bet viņu parādus, tiklīdz būsim eirozonā, maksās arī nabadzīgie Latvijas pensionāri, maksās Latvijas zemnieki, kuri saņem piecreiz mazāku ES atbalstu nekā spāņi, francūži vai beļģi.

Kā jau tas pienākas klasiskajā kapitālismā, arī eirozonā un Eirosavienībā viss ir otrādi: tas tievais un vārgais ir apakšā un uz saviem kamiešiem tur to resno un smago. Varbūt tas arī ir pasaules gals? Jo cik tad novārdzinātais var turēt resno, uzblīdušo? Konkrētā pašvaldībā, konkrētā valstī, konkrētā savienībā?
 

Māra Nizinska, Rēzeknes Vēstis

Pievienot komentāru