Intervijas

1 marts

Vārda dienas:
Ilgvars, Ivars

Horoskopi

Jaunava
24. augusts
- 23. septembris

Panākumos lielu nozīmi spēlēs saskanīgas attiecības ar kolēģiem, priekšniecību. Tev var tikt uzticēti jauni pienākumi, kurus uztversi kā sava veida izaicinājumu. Pat, ja nonāksi saspringtākās situācijās, lieliski spēsi noorientēties un pieņemt pareizos lēmumus. Ģimenes lietās var valdīt neliels haoss, nenoteiktība. Lielākoties tas būs pamatojams ar tavu mainīgo garastāvokli un dažkārt pārlieku principiālo nostāju. Zvaigznes iesaka būt draudzīgākam, iejūtīgākam pret partneri.

Pirmdiena
Diena
7 .. 9 C
Vakars
4 .. 6 C
Vējš
3 .. 5 m/s
Otrdiena
Nakts
-1 .. 1 C
Rīts
-1 .. 1 C
Vējš
3 .. 5 m/s

Avots: gismeteo.ru

Aptauja

Par kādām tēmām jūs diskutējat ar mīļajiem?

 

Māra Nizinska Jaunumi Politika | 14. novembris 2012 | 21:11

Pārdomas novembra noskaņās

rv.lv

Biju komandējumā Rīgā — pēc Valsts prezidenta Andra Bērziņa ielūguma. Viņa kanceleja jau nedēļu iepriekš painteresējās, kādus jautājumus “Rēzeknes Vēstis” uzdos prezidentam. Kad uzzināja, ka pēc Stoļerovas sieviešu lūguma gribu atkal atgriezties pie jautājuma (vienreiz to jau uzdevu) par 1990. gadu naudas aizņēmumu (dažādu, tajos laikos deficītu mantu iegādei PSRS valdības izsludināts), prezidenta kancelejas darbinieks teica, ka “RV” un “RV” lasītāju nostāja saistībā ar šo aizņēmumu nav korekta.

Nestrīdējos ar Drēgera kungu, jo viņam, tās paaudzes pārstāvim, kas augusi, izglītojusies un karjeru veidojusi jaunajā, mežonīgā kapitālisma Latvijā, grūti izskaidrot, cik ļoti šī jaunā Latvija (vai, pareizāk sakot, jaunās Latvijas augstākā sabiedrība) nodarījusi pāri vecākajai paaudzei. Tiem, kuri sarūpēja mantu, ko pievāca veiksmīgie privatizatori; tiem, kuri smagā darbā tajā iekārtā zaudējuši veselību, bet šajā iekārtā — iespēju saņemt pilnvērtīgu medicīnisko palīdzību vai pensiju, kuras pietiktu gan siltumam, gan maizei, gan zālēm.

Sociologi, demogrāfi šodien daudz spriež par to, kāpēc jaunatne tik viegli izšķiras par Latvijas atstāšanu. Politiķi kaunina mūs par nepatriotismu. Politiķu kungiem un kundzēm vajadzētu paskatīties spogulī, varbūt ieraudzītu vainīgos — sevi un savus priekšgājējus, kuri lēma (un lemj vēl šodien) ne par labu ražošanas attīstībai te, Latvijā. Satikos šonedēļ ar zemnieku, kurš pūlas nodibināt augļu, ogu ražotāju un pārstrādātāju kooperatīvu. Tas ir ļoti grūts, birokrātiskiem kukuržņiem un akmeņiem piemētāts ceļš.

“Mums taču bija labas dārzeņu un augļu pārstrādes rūpnīcas,” viņš saka. Daudzas izputēja Godmaņa reformu pirmajā gadā. Savukārt 2004. gadā, kad stājāmies Eirosavienībā, Latvija ar vieglu sirdi piekrita slēgt 214 pārstrādes uzņēmumus. Lūk, kāpēc mūsējiem šodien jābrauc uz Angliju vai Īriju vākt šampinjonus, lasīt zemenes. Bet lielie mārketi, naski ienākuši atbrīvotajā tirgus placī, pārdod Polijas ābolus, Spānijas plūmes, Argentīnas ķirbju konservus.

Polijā vietējiem produktiem valsts samazinājusi PVN: zemniekiem ir interese tos ražot un realizēt. Viņi vietējos ābolus, kartupeļus utt. var uzpircējiem piedāvāt par lētāku cenu. Savukārt pircēji pērk pašmāju dārzeņus ne tikai aiz patriotisma jūtām, bet arī tāpēc, ka tie ir lētāki par Dānijā audzētajiem.

Vācijā valdība pieņēmusi lēmumu starptautiskajiem lieltirgotājiem piederošos lielveikalus ielikt kaut kādos rāmjos: vismaz vienu dienu nedēļā (piemēram, sestdien) tie ir slēgti. Cilvēki iepērkas mazajos veikaliņos, kur savu produkciju realizē mazie ražotāji. Mūsu valdība nekad neko tādu neatļausies: ja nu sasirdās Brisele! Pagaidām tikai Rīga uzdrošinājusies paspert solīti pretī vietējiem ražotājiem, atverot tā saukto nakts tirgu.

Mūsu zemnieciņus, kuri savus ķirbjus vai kartupeļus atved pārdot uz to pašu ziemeļu rajonu, trenkā Pašvaldības policija.

Starp citu, Rēzeknē trenkā ne jau tāpēc, ka domē sēdētu īpaši Briseles politikas piekritēji un ES direktīvu fani. Nē. Tikuši pie labumiem, ko dod vieta pašvaldībā, deputāti cenšas no kopējā pīrāga nolauzt sev kādu gabalu. Tāds gabals ir zeme, kur varētu municipālo tirgu ierīkot; tāds gabals ir iespēja bez konkursiem un publiskas apspriešanas bīdīt treknus projektus, pieņemt darbā savus cilvēkus.

Redakcijā ienākušas vairākas sūdzības par to, ka bez konkursa par “Zeimuļa” vadītāju pieņemtā kundze tāpat bez konkursa un vakanču publiskas izsludināšanas mainot nesavējos kadrus pret savējiem. Pārbaudīt, cik patiesa vai melīga šī informācija, “RV” nevar: nav tādu iespēju. Atgādināšu, ka pat domes sēdes nereti tiek “šifrētas”: sēdes vadītājs nolasa nevis apspriežamo tēmu, bet apspriežamā jautājuma kārtas numuru. Lai tie, kuri klausās, neuzzinātu neko lieku. Tā, lūk.

Likumsakarīgi, ka cilvēki brauc projām. Pagājušajā nedēļā darbā uz Zviedriju aizbrauca divas Rēzeknes mediķes. Lai nu Dievs dod, ka vietējie kultūras darbinieki tiešām var cerēt uz konkursu, kurā varētu piedalīties, pretendējot uz darba vietām, ko dome šajā druvā izbrīvējusi pagājušajā nedēļā.

Šī darba nedēļa beidzas ar Dvēseļu dienu. Aizgājējus piemin, par tiem lūdzas gan katoļi, gan luterāņi, gan pareizticīgie un vecticībnieki.

Savu nedēļas komentāru vēlos pabeigt ar citātu no vēstules, ko mūsu pastkastītē iemetusi Stepanida Vasiļjevna (tā viņa parakstījusies). Viņa aicina “RV” lasītājus šajā nedēļā savās lūgšanās neaizmirst pieminēt to nelaimīgo jauno cilvēku, kurš gāja bojā būvdarbos Dārzu un Baznīcas ielas krustojumā. Kā arī lūgties par tiem, kuru kaulus un pīšļus esam traucējuši, uzceļot “Zeimuli” senas kapsētas vietā. Šo Stepanidas Vasiļjevnas vēstulīti es nekomentēšu. Katra lasītāja ziņā atsaukties vai neatsaukties 80 gadu vecās ticīgās sievietes aicinājumam.

Varbūt mums visiem, ticīgiem un neticīgiem, sirsnīgāk jālūdzas par zemi, kurā dzīvojam. Laikam jau ar himnu “Dievs, svētī Latviju!”, ko drīz atkal dziedāsim valsts svētkos, ir par maz.

Māra Nizinska, Rēzeknes Vestis

Pievienot komentāru