Intervijas

3 jūlijs

Vārda dienas:
Benita, Everita, Verita

Horoskopi

Strēlnieks
23. novembris
- 21. decembris

Rūpīgāk koncentrējies veicamajiem pienākumiem un netērē laiku otršķirīgām lietām! Komunikācijā ar sadarbības partneriem centies būt nopietnāks un konstruktīvāk pamatot savu skatu punktu, nodrošināties ar pārliecinošu argumentāciju. Ja tev kārtojami ar tieslietām saistīti jautājumi, zvaigznes iesaka pieaicināt zinošu speciālistu, atturēties no kārdinājuma ietaupīt. No darba brīvajā laikā ieteicamas sportiskas aktivitātes, jo tās vislabāk palīdzēs tev atbrīvoties no liekās spriedzes.

Piektdiena
Diena
22 .. 24 C
Vakars
19 .. 21 C
Vējš
1 .. 3 m/s
Sestdiena
Nakts
14 .. 16 C
Rīts
18 .. 20 C
Vējš
.. 2 m/s

Avots: gismeteo.ru

Aptauja

Par kādām tēmām jūs diskutējat ar mīļajiem?

 

Māra Nizinska Jaunumi Politika | 8. oktobris 2012 | 08:23

Par daudz piena, maizes...

rv.lv

Kamēr nav nosaukti nākamā gada budžeta skaitļi, ministri un citi amatos sēdošie politiķi gudri, bet ne visai konkrēti spriež par Latvijas attīstību nākamajā plānošanas periodā (tas sāksies 2014. gadā). Tas būšot izrāviens ekonomikā, demogrāfijā un visādā citādā attīstībā. Ar dažādiem “pīrāgiem” — konkursiem, balvām, īpašām subsīdijām — valdība sola saimniekošanai laukos pievērst jauno paaudzi.

Šo rozā rosīšanos vienā mirklī noplacināja kāds lielais Briseles tēvocis, padraudot ar pirkstu: ja nebeigsiet pienu ražot tādos apjomos pašreiz, piemērosim sodu (miljonos eiro mērāmu) un... vispār atņemsim piena kvotas!

Ka tie nav tukši draudi, liecina rūgtā pieredze, ko mūsu valdības (kādas tās līdz šim bijušas) diemžēl ne reizi nav nopietni apspriedušas. Kad dāņiem un citiem “vecajiem” cukura ražotājiem bija jāpaplašina noieta tirgus, viņi izvēlējās apēšanai vājāko, paklausīgāko un padevīgāko Eirosavienības locekliLatviju. Zināja taču, ka ar citiem ES “jaunuļiem”Poliju, Lietuvu, Ungārijutāds numurs cauri neies. Toties Latvija... Mūsu politiķi Briselē vienmēr pazemīgi paklausīgi ekonomikas jautājumos. Piekrita taču savulaik viszemākajai atbalsta likmei lauksaimniecībā!

Kad zviedru, norvēģu zvejniekiem bija jāpaplašina zivju noiets, atkal veiksmīgi nostrādāja šo valstu lobiji Eiroparlamentā. Ne jau aiz labestības vecā tante Eiropa bija gatava Latvijas zvejniekiem maksāt paprāvu naudiņu par zvejas kuģu sagriešanu un nodošanu metāllūžņos. Tos, kuri piespiedu brīvprātīgi to neizdarīja, iespundēja tādos kvotu rāmjos, ka, gribi vai negribi, jāsēž krastā. Toties latvju bāleliņi un māsiņas veikalos nu pērk zviedru un norvēģu nozvejotos, ledus kažokos ieaudzētos trešā svaiguma hekus. Ziemeļvalstu lobiji lieliski nostrādāja, aizsargājot savu zvejnieku intereses un naudas makus.
Un nu kārta pienākusi Latvijas lopkopības nozarei. Par daudz piena ražojam.

Piens nav vajadzīgs? Miljoni cilvēku uz planētas Zeme cieš badu. Bet... vai Āfrikas, Āzijas nabadzīgās valstis var maksāt to cenu, kādu grib rietumvalstu lieltirgotāji? Tāpēc... piena cenu noturēšanas dēļ jānotur noteikts šī produkta ražošanas līmenis. ka liesim “lieko” pienu grāvī, mīļie Latvijas zemnieki!

Un naivi cerēt, ka mūsu deputāti Briselē Latvijas zemniekus aizstāvēs. Pirmkārt, vai tāds Šadurskis, Vaidere, Kalniete maz ko jēdz no laukiem un lauksaimniecības. Otrkārt, viņiem tuvākas citas tēmas. Ja Eirosavienība pastāvētu 100 gadus un ja arī pēc 100 gadiem Latviju tur pārstāvētu tādi deputāti Kalniete, Vaidere, Šadurskis, viņi, tāpat šodien, visus spēkus veltītu eirovaidēšanai par to, cik Latvija savulaik cietusi no okupācijas, cik apdraudēta ir latviešu valoda un cik labi un žēlsirdīgi ir (bija) politiķi, piešķirot pilsonību krieviem, kaut arī viņi to nav pelnījuši vecvecvectēvu grēku dēļ.

Vismaz pagaidām mūsu deputātu lielākā daļa savu laiku un pūles Briselē velta šīm tēmām. Piens? Kaut kādas piena kvotas? Ar to lai nodarbojas Rubiks, kurš nesaprot latvju tautas vēsturisko sāpi...

Bet, saka mūsu pastāvīgais autors no Čornajas, ko tur žēloties: kādi mēs paši, tādi i mūsu deputāti. ka gatavosimies piena kvotu apcirpšanai un ganāmpulku samazināšanai. Tas nekas, ka tepat aiz Latvijas austrumu robežas ir milzīgs tirgus, kur, uzturot labākas attiecības (vismaz neaprejot turienes kārtībunekārtību, lai paši tiek galā ar savām ģimenes lietām), uz urrā aizietu pāri kvotas malām līstošais Latvijas piens, arī cita produkcija. Bet tas apdraudētu mūsu politiķu glauno eksistēšanu tepat Latvijā un Briselē.

ka turpināsim vien apbrīnot Dombrovska kungu, kurš Latviju tik skaisti izvedis no krīzes, kaaiz pārpilnības pienu lej grāvjos. Varbūt, labi zinot, kāda kvotaina ES pātaga sagatavota Latvijas zemniekiem, Viņķeles kundze savlaicīgi iestājās par pārcelšanās (izceļošanas?) pabalstu tiem, kuri vēlēsies (vai būs spiesti?) atstāt laukus.

Lai cik labi skan “Latvijas piena upes”, bet, ja tās pludo netīros grāvjos, par valsts un cilvēku labklājību tās neliecina.
 

Māra Nizinska

Pievienot komentāru