Intervijas

3 jūlijs

Vārda dienas:
Benita, Everita, Verita

Horoskopi

Strēlnieks
23. novembris
- 21. decembris

Rūpīgāk koncentrējies veicamajiem pienākumiem un netērē laiku otršķirīgām lietām! Komunikācijā ar sadarbības partneriem centies būt nopietnāks un konstruktīvāk pamatot savu skatu punktu, nodrošināties ar pārliecinošu argumentāciju. Ja tev kārtojami ar tieslietām saistīti jautājumi, zvaigznes iesaka pieaicināt zinošu speciālistu, atturēties no kārdinājuma ietaupīt. No darba brīvajā laikā ieteicamas sportiskas aktivitātes, jo tās vislabāk palīdzēs tev atbrīvoties no liekās spriedzes.

Piektdiena
Diena
22 .. 24 C
Vakars
19 .. 21 C
Vējš
1 .. 3 m/s
Sestdiena
Nakts
14 .. 16 C
Rīts
18 .. 20 C
Vējš
.. 2 m/s

Avots: gismeteo.ru

Aptauja

Par kādām tēmām jūs diskutējat ar mīļajiem?

 

Māra Nizinska Jaunumi Politika | 27. jūnijs 2012 | 10:18

Šudiņ skaļi leigōsim, par reformom dzīdosim

rv.lv

Nu, lūk, pavisam neticami, ka gads, kas sākās ar naidošanos un dalīšanos (ar referendumu un skaļiem saukļiem no abām pusēm), ticis līdz viducim. Līdz Līgo svētkiem, kas cilvēkus vieno. Jo arī šogad, kā vienmēr, pie ugunskuriem priecāsies, ceps šašliku un dziedās gan latvieši, krievi, poļi, gan te dzīvojošie ukraiņi, baltkrievi, moldāvi...

Tiesa gan, ugunskuru būs mazāk. Daudz mazāk nekā pērn un daudz, daudz mazāk nekā pirms gadiem desmit. Simti, iespējams, tūkstoši mūsu tautiešu Jāņus ielīgos svešās zemēs, svešās malās. Ja vien līgos, jo emigrācija ne visiem ir veiksmes stāsts.

Rau, Anglijas valdība nupat pieņēmusi lēmumu iebraukušos laimes un darba meklētājus, kuri tur kļuvuši par bomžiem, ķert un deportēt atpakaļ uz izcelsmes valsti, tātad, arī uz Latviju: varas iestādēm un vietējiem iedzīvotājiem tie sagādājot lielas galvassāpes un nepatikšanas. Internetā izlasīju nelielu pētījumu, kurā teikts, ka no katriem trijiem, kuri svešā zemē nav varējuši adaptēties, diviem ir augstākā izglītība, pat jurista, ekonomista, sabiedrisko attiecību speciālista zināšanas un diploms. Valsts tērējusi naudu viņu mācīšanai, bet izglītotais cilvēks Latvijai nebija vajadzīgs. Viņi nespēj zināšanas likt lietā arī Anglijā vai Vācijā. Labākajā gadījumā mūsu inteliģentajiem jauniešiem tur piedāvā aukles darbu vai vecu cilvēku pieskatīšanu un aprūpēšanu.

Nu jau Latvijas politiķi arī atzīst, ka mūsu augstākās izglītības sistēma ir tikpat šķība kā Rēzeknes “Karandašs”. Katrs jaunais ministrs nāk ar skaļiem paziņojumiem par reformām. Bet neviens nav skaidri definējis, kādu tieši rezultātu viņš ar reformām grib sasniegt. Piemēram, politiķi pašreiz elsdami pūzdami reformē profesionālo izglītību.

Kā jau rakstījām, ir pat tapis ģeniāls plāns — apvienot trīs mūsu reģiona skolas, Zilupes, Lūznavas un Rēzeknes profesionālo skolu, viena direktora pārraudzībā (pārējās aizklapēt ciet). Pat nauda esot atrasta šo triju atlikušo skolu attīstībai — vairāki miljoni latu, ap kuriem jau notiek, var teikt, sīvs ķīviņš. Ķīviņš par tiesībām apgūt šos miljonus, kaut ko ceļot un rekonstruējot, jo celtniecība ir tā joma, kur savai kabatai var sataupīt pat miljonu.

Par reorganizācijai piešķirto naudu karo. Par to, ko un kā mācīs vienā rokā nonākušajā apvienotajā mācību iestādē, nerunā, jo naudas apguvējiem tas nav galvenais. Uzņēmēji un zemnieki visos līmeņos jau skaļi sūdzas, ka Latvijā trūkst izglītotu vadītāju, kas var strādāt ar datoriem aprīkotos traktoros, inženieru, celtniecības speciālistu. Bet praktiķu balsis tur, augšā, nav sadzirdētas. Nav jau kam sadzirdēt. Valsts ierēdņu un politiķu galvenā rūpe ir personīgie un savas partijas ieņēmumi. Jo augstāks ierēdnis, jo dziļāk Valsts kasē viņš var ielaist roku.

Vai tad tā ir tiesiska valsts, kur zagļus aiz rokas ķer žurnālisti? Žurnālisti, nevis it kā kontrolēšanai radītās, lielās organizācijas. Lielākoties tajās sēž un tieši par nekā nedarīšanu un neredzēšanu naudu saņem labi atalgoti ierēdņi. Vai nu bez viņu ziņas Latvijas biznesmeņi piegādā ieročus Āfrikas valstīm, kur plosās pilsoņu karš. Vai nu valsts iepirkumu biroji nezina, ka visādu “gaismas piļu” un koncertzāļu konkursos uzvar papīra firmas, piedāvājot nereālas cenas un reālus “otkatus”. Un tad tauta vēl brīnās, ka Rīgas Gaismas pils būvniecības izdevumi no sākotnēji plānotajiem 100 miljoniem izauguši gandrīz līdz 200; ka Rēzeknes gaismas pili, koncertzāli, nekādi nevar uzcelt par tādu summu, kādu piedāvāja mūsu domes konkursā atlasītais būvnieks (zāle vēl nav i pusgatava, bet dome jau vairākkārt piešķīrusi no budžeta apaļas summas). Trūkstošie miljoni būs jāņem Valsts kasē kā aizņēmums. Patiesībā nav jau garantijas, ka arī ar papildnaudu zāli uzcels. Tautā šo celtni jau sauc par Titāniku, jo vietējie celtnieki stāsta, ka ēka grimst, un mūsu celtniecības ģēnijiem grūti būs uzvarēt dabu.

Starp citu, tieši par šo tēmu kāds koncertzāles būvētājs mums atsūtījis savu līgodziesmu. Diemžēl pantiņos ir daži uzvārdi, un tāpēc tos publicēt nevaram.

Savukārt kādas pilsētas skolas 3. klases vecāku grupiņa sacerējusi un par godu Līgo svētkiem atsūtījusi šādu pantu:

“Paļdis sokam prīkšnīkam
Par škoļnīku barōšonu
Ar Reigas rōcinim,
Ar Zvīdrijas tupenim.”

Izdomājāmies tā un šitā, par kādu priekšnieku runa. Nospriedām, ka par Izglītības pārvaldes vadītāju. Nezinām, vai tieši viņš, vai kāds cits pilsētas Izglītības pārvaldes darbinieks iestādes rīkotajā iepirkumā par kartupeļu piegādātāju Rēzeknes skolām izvēlējās Rīgas firmu. Kādam acīmredzot tas bija izdevīgi.

Savukārt Rēzeknes jāņabērniem vēl viena tēma aplīgošanas dziesmām...
 

Māra Nizinska, Rēzeknes Vēstis

Pievienot komentāru