Intervijas

3 jūlijs

Vārda dienas:
Benita, Everita, Verita

Horoskopi

Dvīņi
21. maijs
- 21. jūnijs

Interesanta un aizraujoša nedēļa. Vienīgais, kas var likt zināmus šķēršļus panākumiem, ir tavs slinkums un nevēlēšanās mainīt kaut ko savā ikdienā. Ja pārvarēsi minēto problēmu, tad ātri vien spēsi sasniegt pavisam citu dzīves kvalitāti. Zvaigznes iesaka mācīties ne tikai no savām, bet arī citu kļūdām, kā arī rūpīgāk ieklausīties dzīves pieredzējušāku tuvinieku padomos. Nedēļa nogalē var rasties iespēja iesaistīties kādā aizraujošā piedzīvojumā.

Piektdiena
Diena
22 .. 24 C
Vakars
19 .. 21 C
Vējš
1 .. 3 m/s
Sestdiena
Nakts
14 .. 16 C
Rīts
18 .. 20 C
Vējš
.. 2 m/s

Avots: gismeteo.ru

Aptauja

Par kādām tēmām jūs diskutējat ar mīļajiem?

 

Māra Nizinska Jaunumi Politika | 29. maijs 2012 | 22:21

Kas ir Latvijas prioritātes

Pie veikala “Maxima” sīciņa večiņa pārdod maijpuķītes, par 25 santīmiem pušķīti. Vai daudz pārdevusi, jautāju. “Tikai divus,” atbild sirmgalve un nopūšas: piena pudelei tomēr nepietikšot. “Drīz nodokli atcels,” sevi mierina sirmgalve, “tad arī piens kļūs lētāks.”

Negribu apbēdināt ne viņu, ne daudzus citus, kuri cer, ka piena pudele vai maizes klaipiņš (300 g — 47 santīmi) pēc 1. jūlija kļūs lētāks. Viss, ko vidējais Latvijas iedzīvotājs pērk iztikai, veikalā pašreiz maksā mazāk par latu. Un pēc PVN samazināšanas iepriekšējā cena paliks. Jo nevar taču piena pudeles cenu pazemināt par trim santīma daļām. Var pat gadīties, ka tā pati maize vai piens kļūs nedaudz dārgāks: tirgotājiem kaut kā taču jāatgūst tā nauda, ko tie iztērēs, mainot grāmatvedības programmas, pārprogrammējot kases aparātus, mainot cenrāžus.

Arī manis aptaujātie vietējie uzņēmēji īpašu sajūsmu par vienprocentīgo pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu neizrādīja.

Jānis Benislavskis: “Nodokļu samazināšana kā abstrakts fakts vērtējams pozitīvi: labāk ir samazināšana nekā nav. Bet patiesībā tas ir valdības žests cilvēku acu aizmālēšanai. Eiropa varbūt arī slavēs Dombrovski, bet... Vai nu Eiropa zina, kā dzīvo Latvijā. Tāpat kā Rīga nezina, kā cilvēki dzīvo Dekšārēs, Mōlnīkūs vai Kudnovā.”

Igors Lucijanovs: “Jā, valsts budžetam tas PVN viena procenta samazinājums izmaksās dažus neiekasētus miljonus gadā. Bet iedzīvotājiem no tā labāk nebūs. Ja kaut ko mazināt, tad nodokli pārtikai, kā tas ir Polijā, Vācijā. Bet Lielbritānijā pārtikai PVN vispār nepiemēro. Vai arī PVN vajadzēja noņemt elektrībai, gāzei. Bet uzņēmējiem, patiesību sakot, visvairāk vajadzīgs darbaspēka nodokļa samazinājums. Padomājiet tikai — 40% no algas aiziet nodokļos. Cik tad lielai jābūt algai, lai pēc tāda nodokļa cilvēkam vēl paliktu arī iztikai. Tāpēc jau daudzi izšķiras par aplokšņu algām.”

Bet ko tu darīsi... Rīgā par Latvijas dzīvi sava saprašana, savi priekšstati. Viens no “Vienotības” redzamākajiem vīriem, Saeimas deputāts Arvils Ašerādens nesen Rēzeknē pensionāru sanāksmē visā nopietnībā runāja par Latvijas vidējo algu, kas esot 500 latu mēnesī. Zālē daudzi rūgti pasmējās par šiem vārdiem. Rīgas kungs pat iedomāties nevar, ka te, provincē, strādājošie vidēji saņem 100 – 120 latu uz rokas. Tas ir labākajā gadījumā. Bet cik tad ir to labāko gadījumu? Rēzeknietis, augstākās kvalifikācijas celtnieks, kuram ir darbs vienā no slavenajām Rēzeknes jaunceltnēm, nesen man parādīja savu algas aprēķina grāmatiņu. Par mēneša darbu viņam darba devējs ieskaitījis... 50 latu.

Ko darīt? Aiziet? Bet uz kurieni? Rīdzinieki, kuriem ģenerāluzņēmējs tajā pašā būvē maksājot 3 – 4 reizes vairāk, tomēr, saņemot aprēķinu, esot bijuši neapmierināti. Sadauzījuši to, kas mēnesī izdarīts (flīžu sienu), un aizbraukuši, jo Rīgā pieklājīgu darbu atrast tomēr vieglāk. Vietējiem tikai viens ceļš — uz Angliju vai Īriju, kur praktiski arī vairs darba nav.

Bet ar 50 nopelnītajiem latiem mūsu veikalos daudz nenopirksi, vienalga, vai tas piens aplikts ar 21 vai 22% PVN.

Latvijas nelaime ir tā, ka valstī nav īsta saimnieka, mūsu valdības nav pratušas pulcināt ap sevi saimnieciski domājošus cilvēkus. Aprēķini un prātīgi, izsvērti lēmumi tiek aizstāti ar nemitīgām reformām. Tās mums pirms katrām vēlēšanām sola visi politiskie spēki. Un tikai aklais var neredzēt to, ka tā sauktās reformas ekonomiku novedušas līdz kolapsam. Piemēram, Latvijas medicīna ir tā izreformēta, ka vidusmēra iedzīvotājam vispār nav pieejama. Pēdējais starptautiskais pētījums, ko veikusi aģentūra EHCI, liecina: no 1000 iespējamiem punktiem Latvijas medicīna savākusi tikai 490 (Lietuva — 585, Igaunija — 653), toties tās pašas krīzes postītā Īslande — 799, Dānija — 822. Tur medicīnas nozare tiek saimnieciski attīstīta, nevis reformēta, kā ienāk prātā mūsu kārtējam ministram puskoka lēcējam.

Neveicas Latvijai. Bet daļēji paši vien esam vainīgi. Vai tad Latgale pagājušajās vēlēšanās pārliecinoši nenobalsoja par partiju, kurā uz ātru roku saskrēja visādi varas un naudas kāri cilvēciņi, nosaucot sevi par Reformu partiju? Reformas — tas Latvijas politiķu izpratnē ir pavisam vienkārši: izjaukt to, kas ir, un lai tad tiek galā nākamajās vēlēšanās ievēlētie.

Ievēlēto un viņu izraudzīto ministru un ierēdņu uzdevums mūsu valdību izpratnē ir kontrolēt nevis sevi, bet iedzīvotājus. Vai tas ir prāta darbs, ka, teiksim, saņemot subsīdiju naudu mežu atjaunošanai (vai citam līdzīgam pasākumam), cilvēkam savi plāni jāsaskaņo 18 instancēs? Ekonomikas ministrija esot iecerējusi šīm 18 pielikt klāt vēl divas kontrolējošās instances (interesanti, cik pārbaudītāju nākamie ministri vēl pieliks klāt, ja gadījumā Latvijas zemniekiem izdosies panākt ES platību maksājumu palielinājumu 2013. gadā).

Un mēs vēl brīnāmies, ka uzņēmīgākie cilvēki, kuri varētu strādāt te un radīt darbavietas citiem, bēg no birokrātu žņaugiem. Atmodas aktīviste Elita Veidemane (būtībā dedzīga “Vienotības” fane) nesen bija spiesta publiski atzīt: “No Latvijas aizbraukušo, labprātīgi deportēto skaits ir lielāks nekā visās padomju deportācijās kopumā. Un nav dzirdēts, ka Dombrovska kungs būtu nopietni domājis, kā vērst par labu šo tautas traģēdiju.”

Mēs gribam, lai būtu citādi? Diezin vai pa īstam gribam. Pēdējie sociologu pētījumi liecina, ka tautas atbalsts tieši šai Dombrovska valdībai ir neparasti liels — tai uzticas 25% iedzīvotāju. It kā tie, kuri izsaka uzticību un atbalstu šai valdībai, nekā nebūtu dzirdējuši par valdības nesaimnieciskumu, par apkaunojošo neveiksmi ar elektrovilcienu būves līgumu (Latvija var zaudēt 100 miljonus ES naudas); par nemākulīgo čammāšanos ar “AirBaltic” un Flika kungu, kuram gadiem ilgi maksāta fantastiska alga — 15 vai 18 tūkstoši latu mēnesī. Domāju, ka atbalsts pašreizējai valdībai var pieaugt arī pēc solījuma par vienu procentu samazināt PVN...

Gribam vairāk? Ko jūs! Trūkumcietēju skaita samazināšana diemžēl nav ilgtspējīgās Dombrovska valdības prioritāte, jo nauda vajadzīga svarīgākām lietām. Šīs nedēļas laikraksti ziņo, ar kādu entuziasmu Latvijas delegācija NATO samitā klausījās uzslavas vārdos, ko Latvijai veltīja NATO vadība un Baraks Obama. Slavēja par to, ka tikšot palielināts Latvijas aizsardzības budžets, par to, ka Latvija solās palikt Afganistānā tik ilgi, cik ilgi to gribēs aizokeāna draugi. Nabadzīgie angļi no Afganistānas aiziet, bagātā Latvija savus dēlus tur atstāj, jo NATO operācijas, arī tās visavantūristiskākās, kā, piemēram, Sīrijā vai Lībijā, ir bagātās Latvijas prioritāte...

Māra Nizinska, Rēzeknes Vēstis

Pievienot komentāru