Intervijas

3 jūlijs

Vārda dienas:
Benita, Everita, Verita

Horoskopi

Ūdensvīrs
21. janvāris
- 18. februāris

Šī nedēļa nav pati piemērotākā, lai uzsāktu jaunus projektus vai dotos ārzemju braucienos. Daudz labāk padosies labi zināmi, ierasti darbi, visdažādāko formalitāšu kārtošana, birokrātiskās lietas. Ja nepieciešams, vari apmeklēt valsts iestādes, pievērsties ar grāmatvedību, dzīves organizatorisko pusi saistītajam. Attiecību jomā tieksies pēc lielākas brīvības, nelabprāt uzņemsies jaunas saistības.

Piektdiena
Diena
22 .. 24 C
Vakars
19 .. 21 C
Vējš
1 .. 3 m/s
Sestdiena
Nakts
14 .. 16 C
Rīts
18 .. 20 C
Vējš
.. 2 m/s

Avots: gismeteo.ru

Aptauja

Par kādām tēmām jūs diskutējat ar mīļajiem?

 

Māra Nizinska Jaunumi Politika | 17. maijs 2012 | 10:41

Mēs esam lustīga tauta...

rv.lv

Latvijas kalendāros pāršķirta vēl viena lapiņa ar sarkanu datumu: 4. maijs. Tieši pirms 22 gadiem Rīgā pie Saeimas nama pulcējusies tauta uzgavilēja saviem varoņiem — deputātiem, kuri nobalsoja par Latvijas Neatkarības deklarāciju.

Cilvēkus spārnoja cerība uz citādu, laimīgāku dzīviuz tādu, kāda bija saglabājusies tēvu un vectēvu nostalģiskajās atmiņās par savu zemīti; gudro un taisnīgo Ulmani, kurš sev atļāvās vien tādu greznību un privilēģiju salda kūka nedēļas nogalē...

Šodien, stāvot uz valsts neatkarības diezgan augstā, 22. pakāpiena, varam skatīties un vērtēt, cik tālu esam tikuši...

Braucam pa Latgali, braucam pa Vidzemi, skaistā Latvijas daba uzvēdī skumjas. Jo cita pēc citas beidz eksistēt viensētas. (Arī tās, kurām izdevies sveikā tikt cauri kolektivizācijas un lielās meliorācijas laikiem.) Pustukšas pilsētu ielas. Šis aizbraukšanas un izmiršanas process turpinās kopš tiem laikiem, kad pirmais neatkarīgās Latvijas premjers I. Godmanis valstī esošo industriju pasludināja par padomiski ekonomisku kļūdu...

Divdesmit divus gadus Latvijas ekonomika, spēcīgākā Padomju Savienībā, nīkuļo astmas slimnieks. Un nav mūsu vadoņiem ne ideju, ne priekšlikumu, ko darīt; apturēt valsts nonākšanu parādu atkarībā, bet Latvijas zemeszviedru, vācu un citu draudzīgu valstu pilsoņu īpašumā. Nav mūsu elitei saprašanas, radīt darba vietas tiem, kuri vēl nav aizbēguši uz ārzemēm...

Nesen presē izlasīju kāda lauku uzņēmēja grēksūdzi, kas nosaukta “Kāpēc es nepieņēmu darbā 100 cilvēkus”. Īsi un pārliecinoši viņš stāsta, valdības nepārdomātā un plēsīgā ekonomiskā politika piespieda uzņēmēju vispirms pāriet uz aplokšņu algām, tad samazināt ražošanas jaudas un beidzot slēgt kok-apstrādes darbnīcu, kur sev iztiku pelnīja 100 apkārtējo ciemu iedzīvotāji. Viņam, šim uzņēmējam, pašlaik izdevīgāk tādus koka darinājumus ievest no Polijas un šeit pārdot. Viņa ģimenei iztika ir, toties 100 apkārtējo ciemu iedzīvotāji devušies ekonomisko bēgļu gaitās...

Vai mūsu prezidentiem, premjeriem, spīkeriem, ministriem un partiju vadītājiem nav padomnieku, kuri varētu ieteikt, ko darīt un kā darīt, lai atbalstu saņemtu Latvijas darbīgie cilvēki?

Padomnieki ir. Diemžēl — īpaši atlasītie, no savējiem, kā saka, kauls no politiskās elites kaula. Ja šajos 20 gados viņi kaut ko mācījušies, tad tikai to, kā noturēties pie varas. Tieši šim mērķim kalpo 20 gadu ilgais jandāliņš ap pilsoņiem un nepilsoņiem, okupāciju un deokupāciju... Jo melnāku krāso pagātni, jo mazāk drūma te vēl palikušajiem šķitīs tagadne. Un tiešām daudzi Latvijas iedzīvotāji saka, ka esot laimīgi (vismaz tā apgalvo aptaujas veicēji).

Savukārt laimīgā tauta ar prieku ceļ uz pjedestāla savus mīļotos vadoņus. Un vadoņi pārliecināti, ka viņi to pelnījuši. Viņi uzskata, ka valsts pašcieņa jāmēra ar viņu, t. i., eksprezidentu, dzīvokļiem, limuzīniem, miesassargiem. Iedomājieties tik, Zatleram Saeimas namā visur pakaļ staigājot divi dūšīgi miesassargi. (Būs kādam jāpajautā, vai viņi Zatlera kungu pavada līdz pat tualetes durvīm?) Divi bijušie prezidenti Valsts svētku priekšvakarā skaidri un nepārprotami izteikušies par šo un citu privilēģiju saglabāšanu.

Klausījos eksprezidenti un iedomājos, kā kāda pazīstama pusmūža stoļeroviete katru dienu sešos no rīta brauc uz Rēzekni, priecājoties, ka viņai tomēr ir darbs. Lai gan kas tas par darbu, ja maksā par to vien 120 latu mēnesī. Un tomēr arī no šīs sievietes niecīgās algas vairāki lati aiziet eksprezidentu privilēģiju nodrošināšanai. Vēl pāris latu no katra pat visnabadzīgākā cilvēka algas tiek ieturēti Zatlera... dēla dzīvokļa apmaksai (dzīvoklī, kas valstij jeb nodokļu maksātājiem izmaksā 1200 latu mēnesī, Zatlers iemitinājis dēlu, jo pašam vajadzīgs ekskluzīvāks).

Pieļauju, ka arī eksprezidentes VVF 65 000 vērtais “Audi” pēkšņi “nolietojies” pēc tam, kad mūsu “nācijas māte” uzzināja: Zatleram auto nopirkts par 85 000 latu. Tādu savas pašcieņas apskādēšanu eksprezidente pārdzīvot nevarēja un pateica atklāti, ko viņa par mums visiem un, galvenais, par sevi domā.

Nevis emigrējušo atgriešana, nevis labi ceļi un apstrādāti lauki ir mūsu valsts pašcieņa, bet gan politiskās elites nodrošinājums ar ekskluzīvu autoparku, lepniem dzīvokļiem un pasakainu pensiju. Mēs neapstrīdam arī politiskās elites tiesības bīdīt siltās vietiņās radus, draugus un labus čomus. Latvija ar to īpaši izceļas. Ēlerte izkrita cauri vēlēšanās. Nu un tad? Viņu Dombrovskis par savu padomnieci iecēla. Ar algu, kas stoļerovietei pat sapņos nerādās.

Starp citu, par aizu, kas šķir Latvijas politisko eliti un tautu, arī žurnālisti runā nelabprāt. Inteliģence, tās lielākā daļa, smuki pielāgojusies apstākļiem un vaiga sviedros pūlas pārliecināt sevi un citus: pie mums, Latvijā, viss forši, viss lieliski. To mums stāsta radio un jo sevišķi valsts televīzija. Nedēļas nogalē, skatoties lielo mediju gatavotās ziņas un reportāžas, es uzzināju visādus rožainus jaunumus. Piemēram, LTV 1 centās skatītājus pārliecināt, ka darbaļaužu tiesības Latvijā sen izcīnītas un svinēt 1. maiju kā Darba svētkus ir novecojis paradums; ka latvietis ir pārāk stipri sapludinājis sevi ar kristietības dogmām (un tas ir slikti); ka kaut kur Vidzemē darbojas latviskās dzīvesziņas dievturu skola (un tas ir apsveicami).

Vēl, svētku nedēļu noslēdzot, TV mums rādīja, kā Vidrižos notiek kristības pēc senajiem rituāliem; pavēstīja par Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio apvienošanu, kas būšot drošs un svētīgs solis Latvijas labākas nākotnes vārdā (apvienošanas jautājuma izpētei vien esot pieprasīti 58 miljoni latu).

Un ne vārda par to, ko domā bezdarbnieks, kā valsts svētkos klājas bērniem, kuru vecāki pelna naudu Īrijā, kas šodien sāp zemniekam vai parādu nomāktajam pilsētas iedzīvotājam...

Mēs dejojam, ejam rotaļās, gatavojam te lielus, te mazākus svētkus. Un tas ir tas, kas vajadzīgs brīvās Latvijas politiskajiem vadoņiem. Dancotāji neies ielās ar rungām kā grieķi, necels traci kā spāņi (uzzinājuši, ka krīzes laikā karalis devās uz Āfriku medībās, viņi gatavi to gāzt no troņa).

Mēs esam lustīga tauta — dziedam pat tad, kad ūdens smeļas mutē...

Māra Nizinska, Rēzeknes Vēstis

Komentāri:

10. augusts 2012 16:11 - uh

Ar tukšu vēderu vieglāk dancot, tā domā mūsu valdība.

21. maijs 2012 23:37 - sawwa

Знаете что - это констатация фактов. Всего лишь литературное (?) описание того, что мы и сами знаем - посмотрите количество реплик на публикацию за прошедшие... 5 дней. Да мы танцуем и поем, когда мы тонем, такой уж мы народ. Но где же предложения?

Pievienot komentāru {2}