Intervijas

8 jūlijs

Vārda dienas:
Ada, Adele, Antra

Horoskopi

Vērsis
21. aprīlis
- 20. maijs

VĒRSIS Nevajadzētu ļaut neuzmanībai vai paviršībai radīt liekus kavēkļus. Jo īpaši piesardzīgam vajadzētu būt finansiālajos jautājumos. Saskarsmē ar apkārtējiem būsi draudzīgs un dzīvespriecīgs, kas vairos iespējas gūt jaunus paziņas, domubiedrus. Kopumā nedēļa vairāk piemērota radošu ieceru īstenošanai, kontaktu dibināšanai, dažādu kursu, semināru apmeklēšanai. Brīvdienās alksi pēc otrās pusītes sabiedrības.

Otrdiena
Diena
18 .. 20 C
Vakars
15 .. 17 C
Vējš
3 .. 5 m/s
Trešdiena
Nakts
13 .. 15 C
Rīts
14 .. 16 C
Vējš
2 .. 4 m/s

Avots: gismeteo.ru

Aptauja

Par kādām tēmām jūs diskutējat ar mīļajiem?

 

Māra Nizinska Jaunumi Politika | 14. marts 2012 | 19:26

Māra Nizinska: Būs jāziedo?

rv.lv

“Laikam Repšem nauda beigusies, grib atkal savākt miljonu,” tā ziņu par Eināra Repšes atgriešanos politikā šonedēļ uzņēma Jānis Bicāns, kā arī daudzi citi, kuri atceras Repšes pirmo atnākšanu. Kādas cerības sabiedrība toreiz saistīja ar šo eksaltēto jaunekli!

Man vēl aizvien žēl Bērzgales onkulīša, kurš toreiz bija ieradies redakcijā ar prasību ievietot avīzē viņa uzsaukumu un mudinājumu visiem rēzekniešiem ziedot Repšem. Viņš pats jaunajam politiķim ziedoja visus uzkrājumus un dikti apvainojās, kad teicu, ka Repšem neticu. Neticēju un neticu kaut vai tāpēc, ka tieši Repše 90. gadu sākumā ar savu naudas reformu atņēma darba cilvēkiem visu, ko viņi padomju gados bija iekrājuši. Tieši viņš kopā ar Godmani izveda no Latvijas uz Krieviju naudas vagonus un samainīja rubļus pret dolāriem, kas nogūla Repšes un līdzzinātāju kontos.

Lētticīgie Repšem tomēr atkal noticēja un ziedoja, dažs pat visu, kas bija palicis pēc naudas reformas un bankas “Baltija” nogrimšanas. Miljonu nesavāca, taču pietiekami lielu summu tauta toreiz saziedoja...

Nu Repšes kungs kopā ar uzticamajiem draugiem (Danu Titavu, Edgaru Jaunupu) nāk atkal. Lai savāktu naudiņu? Lai solītu lētticīgajiem, jo “kā gan var nesolīt pensionāriem un citiem nabagiem”?

Politologi gan pagaidām skeptiski noskaņoti. Bet... vieta, kur jaunai partijai uzstāties, Latvijā ir brīva. Pēc daudzu gadu uzticēšanās vēlētāji no politiskā olimpa aizslaucījuši gan liderīgo “Latvijas ceļu”, gan vareno prihvatizatoru kohortuTautas partiju; gan Šleseru, kurš Latvijā nodibinājis visvairāk politisko partiju un apvienību.

Mierīgākos saimnieciski naudīgos ūdeņos šodien peldas nu jau bijušie politikas smagsvari Aigars Kalvītis, Andris Bērziņš, Indulis Emsis, Briseles ielās un kabinetos skan Ivara Godmaņa, Alfrēda Rubika soļi. Kas tad mums te, Latvijā, vēl ir palicis? Zatlers? Viņam līdzi velkas vesela šleipe mantisku skandālu: aploksnes, dārgās iekārtas Jūrmalas rezidencē, dzīvoklis, ko nekādi nevar atrast...

Dombrovskis? Politologi lēš, ka 11. Saeima ir “Vienotības” pēdējais efektīgais uznāciens. “Vienotību” drupina iekšējā opozīcija. Pat bijušais ģenerālsekretārs (ja nemaldos) Jaunups pārmeties pie nežēlastībā kritušā Repšes. Brīva vieta, kur Latvijā jaunam politiskam spēkam izvērsties, ir, jo partiju saraksts galīgi sarucis...

Repšem un Co ir cerība parosīties un kaut ko savākt: gan naudu, gan balsis.

Tie, kuri tic pazīmēm, gan saka, ka atgriezties — tas esot uz neveiksmi. Bet “marsiešus” tas neskar.

CITI KREŅĶI

Starp citu, Repšes jaunais uznāciens plašākās tautas masās pagaidām ir maz pamanīts. Elektorātam citas nodarbes, citi kreņķi. Vecākai paaudzei neļauj gulēt drīzumā apsolītā pensionēšanās reforma. Daudziem miegu un mieru atņēmusi... nulles deklarācija. Jo vairāk ierēdņi un mediji skaidro, jo neskaidrāka bilde. Un klāt nāk aizvien jauni jautājumi. Izrādās, ka ganāmpulki arī jādeklarē. Nu žurnālisti meklē atbildi, kas īsti ir ganāmpulks — divas govis, piecas? Bet ja viena? Trīs cilvēki šonedēļ zvanīja uz redakciju, “Latvijas Avīzē” izlasījuši, ka arī meža zvēri (dzīvnieki) jādeklarē. Rušonas pusē dzīvojošais zemnieks lūdza noskaidrot, kā viņš var saskaitīt zaķus, stirnas un kazas, kas dzīvo viņa mežā, kāda tante interesējās, vai viņas pieradinātā ūdele arī būtu deklarējama?

Lai kā VID amatpersonas censtos, no viņu skaidrošanas īpaša skaidrība nerodas. Arī žurnālisti ne vienmēr var palīdzēt. Visi redzēja, kā pagājšnedēļ pati galvenā VID amatpersona telekameru priekšā kādu īpaši uzstājīgu žurnālistu nokristīja par svoloču.

Starp citu, uz Nelliju Jezdakovu par to sevišķi dusmoties nevajadzētu. Vismaz tieši un atklāti pateica, ko domā par tiem, kuri šaubās par augstāko amatpersonu kompetenci un godaprātu.

AH, TAČANKA...

Vecu veco padomju laiku dziesmu par ložmetējnieci Anku un tačanku (moderns Pirmā pasaules kara ierocis — ložmetējs uz zirgvilkmes ratiem) šonedēļ avīžu lasītājiem un televīzijas skatītājiem atgādināja iznesīgais Latvijas aizsardzības ministrs Pabriks. Viņš nodokļu maksātājiem darīja zināmu, ka pirks ložmetējus. Veselus 24 komplektus. Par 697 000 latu. No kaut kādas beļģu firmas.

Ka tā Latvijai pašreiz ir pirmās nepieciešamības prece, šaubu nav. Tāpat kā nebija šaubu, kad pirka vecos apsardzes kuģus, ko tā arī nevarēja iedarbināt (nebija instrukcijas). Tāpat kā pirka zābakus, kuru pietiktu trijām Latvijas armijām utt. Kara vajadzības atjaunotajā Latvijā vienmēr bijušas pirmajā vietā, tēriņi ieročiem, misijām — svēta lieta, pret kuru pat opozīcija neuzdrošinās iebilst. Jo mēs esam partneri. Pašai Amerikai! Un laiku pa laikam kāds lielā baltā brāļa uniformā tērpts pārstāvis atbrauc uz Rīgu draudzīgi uzsist uz pleca premjeram vai aizsardzības ministram: “O’kei! O’kei!”

Te nu man gribētos piekrist vienam jau virtuālās bērēs virtuāli apglabātam, bet, paldies Dievam, dzīvam un veselam oligarham. Viņš saka: Latvijas dalību Varšavas blokā Krievija dāsni atmaksāja, ceļot te rūpnīcas, būvējot ceļus, dzelzceļus, radot darba vietas. Kāpēc dalība NATO tiek atalgota ne ar atbalstu ražošanai, bet ar uzsišanu premjeram uz pleca? Un Latvija vai no ādas lien, tērējot naudu ložmetējiem, nolietotiem krasta apsardzes kuģiem utt...

Māra Nizinska, Rēzeknes Vēstis

Pievienot komentāru