Intervijas

8 jūlijs

Vārda dienas:
Ada, Adele, Antra

Horoskopi

Lauva
23. jūlijs
- 23. augusts

Zvaigznes iesaka nedaudz kritiskāk izvērtēt sadarbības partneru piedāvājumus, tā kā tie var izrādīties ne līdz galam pārdomāti, slēpt sevī zemūdens akmeņus. Pareizāk rīkosies tie Lauvas zīmes pārstāvji, kuri pieturēsies pie labi zināmām, pārbaudītām vērtībām un atturēsies no nevajadzīgiem eksperimentiem. Finansiālajā plānā nav izslēgti negaidīti pavērsieni, proti, vari saskarties gan ar pēkšņiem izdevumiem, gan tikt pat negaidītām iespējām papildus nopelnīt.

Otrdiena
Diena
18 .. 20 C
Vakars
15 .. 17 C
Vējš
3 .. 5 m/s
Trešdiena
Nakts
13 .. 15 C
Rīts
14 .. 16 C
Vējš
2 .. 4 m/s

Avots: gismeteo.ru

Aptauja

Par kādām tēmām jūs diskutējat ar mīļajiem?

 

Māra Nizinska Jaunumi Politika | 9. marts 2012 | 09:00

Māra Nizinska: Svētki beigušies, savelciet jostas

rv.lv

Latvija stāv uz drakonisku reformu sliekšņa. Valdošie, 18. februārī saņēmuši nepārprotamu vēlētāju vairākuma atbalstu, steidzami grasās šo uzticības vilni izmantot, lai grozītu Pensiju likumu. Pavisam nesen praktiski tie paši deputāti balsoja par to, ka pensionēšanās vecumu sāks palielināt no 2016. gada. Tagad grib par diviem gadiem atkāpties.

Tie, kuriem šodien 59, 60 gadi, vēl varēja cerēt, ka pensiju sagaidīs. Nu šī cerība pārvēršas mirāžā, saules zaķītī, ko nevar ne panākt, ne noķert.

...Traģisks ir Latvijas vecākās paaudzes iedzīvotāju liktenis. Tieši šī paaudze ieguldīja savus gadus, spēkus un veselību sauktā attīstītā sociālisma celtniecībā. Viņu rokām būvētas mājas, kurās mīt lielākā daļa pilsētu un lauku ciematu iedzīvotāju. Viņi cēla Rīgas HES, Ventspils, Rīgas modernās ostas. Vēl šodien strādā jaunlatviešu neiznīcinātie lielie lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumi: piena, maizes kombināti. Vecākās paaudzes koptie meži, pārvēršoties baļķos, krīzes laikā palīdz Latvijai noturēties virs ūdens. Senioru rokām iekopta zeme, kas nu jau ārzemniekiem izpārdota. Viņi, smagi strādājot, audzināja bērnus un mazbērnuscienīgu maiņu sev, strādniekiem, zemkopjiem, intelektuālā darba veicējiem. Un nav vecākās paaudzes vaina, ka šodienas Latvijai nav vajadzīgi ne viņu bērni, ne mazbērni. Ne viņi paši. Bezdarbs visnežēlīgāk skāris tieši šo iedzīvotāju daļupiecdesmit, sešdesmitgadniekus....

Dombrovskis nepasen kādā intervijā vecākajai paaudzei deva “gudru” padomudibināt savus uzņēmumus. Mikro vai makro, kāds nu kuram labāk patīkot: vajadzīgie likumi esot pieņemti. Iemaksā vienu latu statūtkapitālā un dibini.

, likumi it ir. Bet ir arī brīvajā Latvijā izauklētā vienīgā priviliģētā kastaierēdņi. To skaits augtin aug, neskatoties uz dažādām optimizācijām. Un, jo vairāk ierēdņu, jo lēnāk un negribīgāk viņi strādā. Nesen kāda jauna sieviete man stāstīja, viņa reģistrējusi savu individuālo uzņēmumu: mēnešiem ilgi braukājusi pa vidiem, midiem, pidiem un nu vēl sauc tās daudzās iestādes, kam jāuzrauga godīgs uzņēmējs vai iesācējs. (Īpaši uzsverugodīgs uzņēmējs, tas, kurš nedod vidiem un pidiem kukuļus.) “Tā uzraudzība robežojas ar izspiešanu. Es taču redzu, ko no manis grib,” saka sieviete. “Tikai man nav ko viņiem dot, es to neprotu un nedarīšu.”

Jācer, ka šai vēl pajaunajai sievietei pietiks spēka un pacietības savu individuālo uzņēmumu tomēr reģistrēt. Bet cik daudzi viņas vienaudži atmetuši ar roku šai izspiešanai un aizlaidušies uz ārzemēm? Savukārt tiem, kam pāri 55, vistraģiskākā situācija. Viņiem Latvijā darba nav. Tāpēc dažam stāža pietrūkst, citam tas ir, un bija cerība nodzīvot līdz pensijai. Taču mirāža: jo tālāk ej, jo vairāk attālinās.

Pensiju reforma, par ko tikai nedēļu pēc valodas referenduma paziņoja “Vienotība” (labklājības ministre Viņķele), ir pirmā dāvana no reformu paketes, ko, veidojot koalīciju, solīja “Vienotības” Dombrovskis, Zatlera Reformu partijas Dombrovskis un Ķīlis. Viņu rosināts, nāk prihvatizācijas jaunais vilnis. Re, kāda kņada sacelta ap ostām, ko vajagot reformēt, piesaistot ārvalstu investorus. Un ne jau gaisa tricināšanas dēļ laiku pa laikam uzpeld Latvijas mežu privatizācijas jautājums. Tad noteikti pienāks kārta Latvijas dzelzceļam...

Pašreiz politiskajās aprindās visiem uz mēles Latgale: desantus te sēdināšot, reformēšot un glābšot. Nav jābūt gaišreģim, lai pareģotu, kas no tās glābšanas iznāks. Jau trīs gadus reformē arodizglītību, skolas dala, apvieno, slēdz. Pat tās arodskolas, kas pamanījās nenoslīkt 20 gadu ilgajos reformēšanas palos, nu ir uz slēgšanas robežas (Rēzeknes, Zilupes arodskola u.c.).

Nemitīgi tiek reformētas sociālās aprūpes iestādes. Pirms gada likvidēja tādu iestādi Ludzas pusē. Likvidēja darba vietas, vecos cilvēkus izšķīra, pārcēla vienu uz Jūrmalu, citu uz Talsiem — svešā vidē, cilvēkos, paradumos, kur Ciblas babiņa pat Rožukroni noskaitīt neslēpjoties nevar. Nu ministre ķērusies pie Latgales kaimiņienes Vidzemes pansionātiem: slēgšot tos Ošupē un Lubānā.

Reformu pieteikumi birst kā no pārpilnības raga. Šonedēļ Circene teikusi, ka līdzekļu nav un 21 slimnīcas vietā (kur pašlaik sniedz neatliekamo palīdzību) atstāšot tikai desmit...

Un ne gailis pakaļ nedzied tiem miljoniem, ko savulaik iedalīja... Daugavas krasta stiprināšanai. Esot pazuduši.

Kāpēc mūsu patriotiskā valdība steidzas ar visiem šiem jauninājumiem, ar griešanu, šķērēšanu, aizklapēšanu? Ļoti vienkārši: tauta, valodu aizstāvot, visu pulveri izšāvusi 18. februāra referenduma palos, diez vai varēs mobilizēties protestam pret pensijas vecuma palielināšanu, slimnīcu slēgšanu utt.

Un lai nu vēl kāds saka, ka tas valodas referendums nebija valdošo politiķu gudri izprovocēts pirms pensijas vecuma palielināšanas...
 

Māra Nizinska, "Rēzeknes Vēstis" galvenā redaktore

Pievienot komentāru