Intervijas

8 jūlijs

Vārda dienas:
Ada, Adele, Antra

Horoskopi

Strēlnieks
23. novembris
- 21. decembris

Rūpīgāk koncentrējies veicamajiem pienākumiem un netērē laiku otršķirīgām lietām! Komunikācijā ar sadarbības partneriem centies būt nopietnāks un konstruktīvāk pamatot savu skatu punktu, nodrošināties ar pārliecinošu argumentāciju. Ja tev kārtojami ar tieslietām saistīti jautājumi, zvaigznes iesaka pieaicināt zinošu speciālistu, atturēties no kārdinājuma ietaupīt. No darba brīvajā laikā ieteicamas sportiskas aktivitātes, jo tās vislabāk palīdzēs tev atbrīvoties no liekās spriedzes.

Otrdiena
Diena
18 .. 20 C
Vakars
15 .. 17 C
Vējš
3 .. 5 m/s
Trešdiena
Nakts
13 .. 15 C
Rīts
14 .. 16 C
Vējš
2 .. 4 m/s

Avots: gismeteo.ru

Aptauja

Par kādām tēmām jūs diskutējat ar mīļajiem?

 

Māra Nizinska Jaunumi Politika | 5. marts 2012 | 20:38

Māra Nizinska: Vienas revolūcijas mācības

rv.lv

Nu jau nedēļa pagājusi kopš bezprecedenta notikuma Latvijas vēsturē — referenduma par valodu. Bet sabiedrība vēl aizvien nav nomierinājusies, un diezin vai tas notiks tik drīz. Jo nekas jau nav mainījies ne ekonomikā, ne politikā. 20 gadus Latvijā valdošie spēki neko mainīt arī negrasās. Tāpēc, ka neprot, tāpēc, ka negrib atteikties pat no komata likumos un lēmumos, kas rakstīti Latvijas elites interesēs.

Kāpēc tad mūsu politiķi pieļāva visu šo ambrāžu, kāpēc mierīgi ļāva Lindermanam un Co buntot, mobilizēt tautu tādam bezprecedenta pasākumam? Varas rokās ir visas sviras, lai tādu “dumpi” iznīcinātu jau iedīglī. Latvijas drošības iestādes jebkuru var pasludināt par Latvijai naidīgu, ierakstīt melnajos sarakstos, savulaik ierakstīja Žirinovski, Lužkovu un daudzas citas necilas vaboles. Var vienkārši, bez visādām tiesām un izmeklēšanām izraidīt no valsts jebkuru personu, savulaik izraidīja Kazakovu par mītiņu organizēšanu pret skolu reformu.

Pret Lindermanu — nacionālboļševiku, nepilsoni, pat no Krievijas izraidītu personu Latvijas politiķi izrādīja un izrāda milzīgu iecietību. Vai ne tāpēc, ka Lindermans lēja un lej ūdeni uz valdošo dzirnavām?

Divdesmit gadus āboltiņas, kalnietes turas pie varas tāpēc, ka īsteno principu “skaldi un valdi”. Referenduma cirvis bija vajadzīgs, jo tauta (kas vēl nav aizbēgusi no Latvijas) sākusi pārāk skaļi ņurdēt, izteikt neapmierinātību ar bezdarbu, ar piespiedu brīvprātīgo emigrāciju, ar politiskās elites nekaunību. Lindermans nāca kā saukts. Viņš deva iespēju āboltiņām, zatleriem, dombrovskiem uzvilkt latvju tautas un valodas aizstāvju tērpus, uzsēsties baltajos zirgos. Re, kādi mēs vareni, nosargājām latviešu valodu!

Kādu laiku valdošie varēs šūmēties ap šo nosargāšanu, tēlot varoņus. Un, galvenais, pieņemt dažādus likumus un noteikumus savas varas nostiprināšanai. Viņiem atkal ir cerība arī nākamajās Saeimas vēlēšanās uz balta zirga iejāt Saeimā, paturēt valdības grožus. Domāju, tas bija tas īstais un galvenais iemesls, kāpēc valdošie bija tik labvēlīgi pret Lindermanu, kāpēc pieļāva referendumu, kāpēc šķieda naudu visāda veida tarkšķēšanai. Pasta kastes bija pilnas ar glancētām vēstulēm un uzsaukumiem. Lai cilvēki viņus, šos aģitētājus, ievērotu; lai arī nākamajās vēlēšanās atbalstītu; lai tūlīt pēc referenduma varētu stingrāk pievilkt grožus visādiem brīvdomātājiem un buntavniekiem...

Šis referendums valdošajiem bija izdevīgs no visiem aspektiem. Arī tāpēc, ka varēs vēl uz kādu laiku izmest no darba kārtības jautājumu par pilsoņu skaita vairošanu, automātiski piešķirot pilsonību nepilsoņu bērniem. Un tādējādi nepalielināt labējai elitei nelojālu vēlētāju skaitu. Tas bija izdevīgs, jo ažiotāžā (kas vietām pārauga histērijā) ap krievu valodu (bet patiesībā — pret krieviem) ļāva iesaistīt dažādas sabiedriskās organizācijas (piemēram, pensionārus, bezdarbniekus, arodbiedrības). Organizācijas, kurās rūgtin rūga neapmierinātība ar varas nespēju kārtot ekonomiskos jautājumus vismaz Igaunijas līmenī.

Āboltiņas kundze, galvenā leļļvede, apmierināta. Jautājums: cik ilgi. Jo referenduma karogam ir arī otra puse. Tas saliedēja tos, kurus varas elite kopš 1991. gada uzskata par otrās šķiras cilvēkiem. Nekad vēl vēlētāju aktivitāte, arī Latgalē, nav bijusi tik augsta. Cilvēki var apvienoties, ja grib. Lielākajai daļai no tiem, kuri nobalsoja par grozījumiem Satversmē, nebija ilūziju par uzvaru. Viņi balsoja pret bezdarbu, pret nabadzību, pret cilvēku naidošanu. Viņi balsoja pret nicināšanu, ar kādu tur augšā izturas pret Latgali, latgaliešiem un nelatviešiem principā.

“Vai tad tik briesmīga nelaime būtu, ja atļautu zālēm anotāciju uzrakstīt krievu valodā?” ne vienreiz vien teikuši tie, kam krievu valoda tuvāka par latviešu. Un tie nav tikai krievi, tie ir arī poļi, vecāka gadagājuma latgalieši.

Viņi nav sadzirdēti. Vai, pareizāk sakot, ir sadzirdēti un šī sadzirdēšana izmantota, lai ieriebtu. Kurš no mums nav redzējis, ka pat Krievijas zāļu vai Krievijas preču anotācijām Latvijas veikalos virsū vienmēr uzlīmē bļembuku ar cenu vai anotāciju latviešu valodā. Ne blakus, bet tieši virsū, lai tie, kam krievu valoda tuvāka, nevarētu izlasīt. Droši vien ir tāda instrukcija — līmēt. Lai ieriebtu krieviem, poļiem, baltkrieviem. Jā, arī latgaliešiem, kuri jau 20 gadus nevar izlūgties savai valodai reģionālās valodas statusu. Līvu valodai, ko zina labi ja desmit Latvijas iedzīvotāji, tāds statuss ir, latgaliešu — nav.

Latgalei ir prāvs rēķins, ko uzrādīt vienīgajai pareizajai Godmaņa — Šķēles — Dombrovska — Āboltiņas koalīcijai. Un referendums bija vien iespēja skaļi pateikt valdošajiem, ko Latgale par viņiem domā.

Simti tūkstoši balsu — nē, ne pret latviešu valodu, ne par Lindermanu, kurš visdrīzāk ir labi konspirēts valdošo sadarbības partneris. Simti tūkstoši iedzīvotāju, tostarp arī latgalieši, pateica, ka viņi ir atklātā opozīcijā pret valdošo eliti, pret viņu liekulību, rijību, neprasmi vadīt valsti. Viņu neprasmi vai nevēlēšanos saliedēt visus te dzīvojošos cilvēkus un glābt Latviju no iznīkšanas.

Māra Nizinska, Rēzeknes Vēstis

Komentāri:

6. marts 2012 14:53 - Александр

Какая точная, корректная и, в то же время, от сердца написанная статья! Низкий поклон Вам, г-жа Низинская!

Pievienot komentāru {1}