Intervijas

8 jūlijs

Vārda dienas:
Ada, Adele, Antra

Horoskopi

Auns
21. marts
- 20. aprīlis

Ja vēlies mierīgi sadzīvot ar apkārtējiem, tad noteikti atturies no vēlmes pamācīt līdzgaitniekus pareizai dzīvei. Vēlamāk pievērst uzmanību paša nebūšanām, izrādīt centienus sakārtot mīlas lauciņā notiekošo. Tev šonedēļ daudz labāk padosies individuālas aktivitātes nevis kolektīvs darbs. Sevišķi labi spēsi apliecināt tie Auni, kuri saistīti ar dzīves radošo pusi, strādā reklāmas, mārketinga lauciņā.

Otrdiena
Diena
18 .. 20 C
Vakars
15 .. 17 C
Vējš
3 .. 5 m/s
Trešdiena
Nakts
13 .. 15 C
Rīts
14 .. 16 C
Vējš
2 .. 4 m/s

Avots: gismeteo.ru

Aptauja

Par kādām tēmām jūs diskutējat ar mīļajiem?

 

Māra Nizinska Jaunumi Politika | 21. decembris 2011 | 10:29

Māra Nizinska: "Kad cilvēki netic"

Pagājusī nedēļa pārņēma no iepriekšējās sastrēgumus pie “Swedbank” un arī citu banku automātiem. Rindā stāvēja tantiņas, kuras tik tikko savu pensijiņu bija “pārvedušas” šurp no “Krājbankas”, stāvēja pat finanšu lietās izglītotas jaunas kundzes un kungi. Paldies Dievam, viss beidzās vien ar izbīli un uzticības sarukšanu bankām, valdībai un valstij.

Šodien politiķi meklē vainīgosbaumotājus un ažiotāžas cēlājus. Izrādās, ka pirmais, ko vajadzētu saukt pie atbildības, ir premjers Valdis Dombrovskis. Nedomāju, ka Jelgavas novada priekšnieks Caune melotu, informēdams plašsaziņas līdzekļus, ka glabāt naudu Valsts kasē mudinājis pats valdības vadītājs.

Otrs jautājums. Kāpēc Latvijā tik viegli noticēja interneta pakulās ielaistajai ugunsziņai? Vai ne tāpēc, ka cilvēki jau sen dzīvo uz panikas robežas? Televīzijas iemīļotā tēma jau sen — pasaules gals 2012. gadā, ko pareģojuši pirms cik tur tūkstošiem gadu Amerikā dzīvojušie inki. Diezin vai šī baidīšana kādam uzlabo garastāvokli. Drūmos mākoņos apvārsni ietinusi ekonomiskā krīze. iztukšojusi Latviju, aizdzenot cilvēkus uz svešām zemēm. Palikušie te dzīvo pastāvīgā satraukumā par saviem mīļajiem. Nospiež arī otrā krīzes viļņa prognozes, eirozonas iespējamais sabrukums. Viss tas tad arī liek cilvēkiem justies spēļmantiņām bangojošā jūrā. Pēdējo 10 – 20 gadu laikā uzkrātā negatīvā pieredze valsts saimnieciskajās lietās arī ir par iemeslu tam, ka mēs visi drīzāk noticam sliktajai, nevis labajai ziņai.

Starp citu, informācijas vai skaidrojuma par “Swedbanku” nebija ilgu laiku. Klusēja valdība, uz telestudijām nesteidza finanšu ministrs un banku uzraugi. Kaut gan tie, kuri devās uz “Swedbanku” izņemt savu pensiju vai iekrājumus, diezin vai būtu uzreiz noticējuši atbildīgo personu mierinošiem vārdiem. Domāju, ka ne. “Eurostat” veiktā izpēte liecina, ka Latvijā valdībai netic 90% iedzīvotāju. Paliek gan jautājums: kāpēc atkal un atkal balsojam par tiem, kam neticam? Varbūt aiz bailēm no jebkurām pārmaiņām?

Atceros kādu sarunu ar padzīvojušu rēzeknieti īsi pirms septembra ārkārtas vēlēšanām: “Es gan balsošu par Dombrovski, viņš dzīvo parastā dzīvoklī, saņem tikai algu.”

, , parastā dzīvoklī. To mums pirms vēlēšanām īpaši uzbāzīgi pasniedza “Vienotības” pīārmeistari. Kas notiek aiz partijas širmja, to cenšas slēpt. Šonedēļ žurnālisti pratuši uzrakt šokējošu versiju, ka “Krājbankas” aizklapēšana varēja būt tīši izprovocēta, jo kādam vai kādiem no valdošās elites tas bija izdevīgi; ka tieši valdošajai elitei šīs bankas sanācija nav izdevīga. nav sagadīšanās, ka “Vienotība” maksātnespējas administratora amatam virza savu cilvēku, jo par šo darbiņu administrators varot nopelnīt 10 un vairāk miljonus. Nav šaubu, ka ieliktenis šos miljonus dalīs ar saviem politiskajiem labvēļiemvienīgo pareizo, ļoti latvisko un patriotisko partiju. Nauda partijai ļoti drīz būs īpaši vajadzīga. Vēlētāju zombēšanai. Jau pēc pusotra gadapašvaldību vēlēšanas, vēl pēc laiciņa vēlēsim Saeimu... ka neticu tiem kungiem, kuri šodien radio vai teleēterā lej krokodila asaras, žēlojot banku krīzē cietušos. Kas nabagajam ciešanas, tas bagātajam iespēja papildināt savu kontu.

ŠIS TAS PAR LATGALIEŠIEM

Nesen kādā nelielā īstenu latgaliešu saietā cienījama vecuma kungi un kundzes sprieda, ka latgaliešu valodai valdīšana sen varēja piešķirt reģionālās valodas statusu. Šīs nelielās diskusijas dalībnieki lūdza “Rēzeknes Vēstis” šo viedokli darīt zinām valdībai. Es neapsolīju, tāpēc, ka zinu: nav vērts pat mēģināt. Mūs, latgaliešus, “stingrās” latvietes un patriotes Kalniete, Āboltiņa uzskata par neuzticamiem, šaubīgiem elementiem. Nē, tieši un atklāti tas netiek teikts, bet darbi ir daiļrunīgāki par vārdiem. Pašreiz Saeimā tiek cilāts jautājums par dubultpilsonības piešķiršanu. Kā vienmēr, runa ir tikai par tiem, kuri izceļojuši, dzīvo vai piedzimuši rietumu puses valstīs. Bet ir ar tiem daudzajiem, kuri krīzes apstākļos sev darbu, mitekli atraduši un pat bērnus pasaulē laiduši Maskavā vai citā vietā uz austrumiem no Latvijas? Uz tādiem jaunā likuma norma neattiekšoties. Pēc mūsu valdošo patriotu domām, viņi jau ir otrās vai trešās šķiras cilvēki.

Ikreiz, kad domāju par šo problēmu, atceros 85 gadus vecās Sibīrijas latvietes Teklas Golubevas (vīra uzvārds) pasi, kurā Krievijas varas iestādes ierakstījušas: tautība — “latgaļec”. Manuprāt, šim faktam nav vajadzīgi komentāri. Latvijas valdošā elite turpina pavalstniekus šķirot pareizajos un nepareizajos...

PAR ZUPU UN NE TIKAI

Tāds padrūms iznācis šis sestdienas komentārs. Bet ir taču Advents, Ziemassvētku gaidīšanas laiks. Par spīti krīzēm un citām nedienām, arī rēzeknieši cenšas iepriecināt citus cilvēkus ar labu vārdu, ziedojumu, kādu paša sarūpētu dāvaniņu. Un mēs par to ar prieku rakstām. Arī par to, ka Rēzeknes dome radusi iespēju piešķirt naudiņu labdarībai. Jau no 20. decembra trūcīgie rēzeknieši varēs saņemt siltu ēdienu centrā pie Nakts patversmes un ziemeļu rajonā, uz Maskavas un Blaumaņa ielas stūra.

Jā, jā, uz stūra, kur vējš rauj no rokas pavārnīcu un izpūš no katliņa zupu. Ir tik sāpīgi skatīties, ka te rindā, muguras pret vēju pagriezuši, stāv ne tikai bezpajumtnieki. Stāv māmiņas ar bērniem... Labi, lielajam priekšniekam nav laika iedziļināties trūcīgo pilsētnieku problēmās. Viņš ceļ pilis gaišās nākotnes rēzekniešiem. Bet deputāti? Vai kungiem grūti ar domes piešķirto mašīnu izmest mazu līkumu un paskatīties, kā aukstā vējā rindā pēc zupas stāv viņa vēlētāji? Pieļauju, ka arī Smirnova kungs, kurš atbild par sociālo jautājumu risināšanu, brauc garām, apciemojot vai pārbaudot ziemeļu rajonā kādu objektu... Ja šie un citi domes kungi kaut vienu reizīti būtu apraudzījuši tādu zupas izsniegšanas punktu, piemērotāka vieta jau sen būtu atrasta. Un diezin vai deputāti, ja tie kaut drusciņ domātu par cilvēkiem, tik draudzīgi būtu nobalsojuši, ka 31. decembrī un 1. janvārī trūcīgajiem zupas nebūs. Balsoja nedomājot, neiedziļinoties, jo līdz vēlēšanām vēl tālu? Vai vienkārši — paēdušais neēdušo nesaprot?

Māra Nizinska, "Rēzeknes Vēstnesis" galvenā redaktore

Pievienot komentāru