Intervijas

23 jūlijs

Vārda dienas:
Magda, Magdalēna, Magone, Mērija

Horoskopi

Skorpions
24. oktobris
- 22. novembris

Darbā tevi gaida veiksmes stunda. Izdosies gan senu plānu ieviešana dzīvē, gan jaunu līgumu noslēgšana, uzlabosies arī attiecības kolektīvā. Tai pat laikā aktuāls kļūs nelabvēļu jautājums, jo kādam tavi panākumi būs kā dadzis acī. Varbūt atklāsi sevī līdz šim nepamanītas spējas, katrā ziņā izmēģini spēkus vēl nebijušos lauciņos. Nedēļas nogalē noteikti atrod laiku, lai pabūtu kopā ar bērniem. Aizejiet kopā uz kino!

Svētdiena
Nakts
11 .. 13 C
Rīts
16 .. 18 C
Diena
20 .. 22 C
Vakars
17 .. 19 C
Vējš
1 .. 3 m/s

Avots: gismeteo.ru

Aptauja

Kāda būs Daugavpils pilsētas domes jaunā sasaukuma koalīcija?

 

Māra Nizinska Jaunumi Politika | 16. aprīlis 2016 | 00:39

Māra Nizinska: "Par Glavlitu un preses brīvību"

rv.lv

Sen, sen, padomju laikos, redaktors, iedams atvaļinājumā, izņēma no seifa nelielu grāmatiņu un stingri piekodināja: ja par kaut ko šaubies, ņem un palasi, tur viss pateikts, ko nedrīkst rakstīt.

Diemžēl biju vieglprātīga un to grāmatiņu neizstudēju. Un tā arī neuzzināju, par kādiem valsts noslēpumiem toreiz rajona avīze rakstīt nedrīkstēja. Varbūt tie Glavlita (bija tāda cenzoru iestāde — Galvenā literatūras un izdevniecības lietu pārvalde) noteikumi nemaz tik stingri nebija?

Glavlita instrukciju grāmatiņu atcerējos, ieraudzījusi televizora ekrānā skrejošu rindu: saskaņā ar NEPLP lēmumu kanāls “Rossija RTR” tiek slēgts.

“Kas tas par “zvēru” — NEPLP?” jautā “RV” lasītāja no Mākoņkalna.

Atbilde vienkārša: tas ir Latvijas “demokrātiskās” valsts cenzoru iestādes nosaukums, tikai grūtāk izrunājams. Tā pati cenzūra, pret ko protestēja inteliģence Atmodas laikos. Cik kvēlu runu toreiz bija teikts: ar nosodījumu, nievām, sašutumu par visādu cenzūru, kas nav savienojama ar vārda brīvību!

Bet… Brīvās Latvijas partejiskajai virsotnei pietika 25 gadu, lai atgrieztos un ieviestu to, ko nosodīja Atmodas akciju dalībnieki. Lepnos Rīgas kabinetos sēdošie partiju kungi atkal, kā tajos nu jau pasenajos laikos, izlemj, ko nedrīkst dzirdēt un skatīties Pureņu, Zilupes, Silmalas, Indras tantes un onkuļi; kas var kaitēt… nē, ne Latvijai, bet viņiem — valdošo partiju funkcionāriem, viņu varai un labklājībai. Tāpēc arī tika radīts šis viņiem izdevīgās retorikas sargsuns — NEPLP (Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome), cenzors, kam piešķirtas tiesības ieslēgt “glušilku” (“slāpētāju”), kad tajā vai citā kanālā izskan kāds kritisks vārds par Latviju vai Eirosavienību, jo pašreizējā Latvijā nekā slikta nevar būt! Tāpēc, ka to jau daudzus gadus vada vienīgā pareizā partija, kuras līdere nupat atzinās, ka viņa visvairāk mīlot… Latvijas karogu.

Malacis! Tāda viegla, piepūli neprasoša mīlestība. Ne tam karogam pensija jāmaksā, ne no krievu propagandas jāsargā! Vispār Solvitas kundze pareizi izvēlējusies mīlestības objektu. Arī citiem mūsu valsts iedzīvotājiem būtu ieteicams sekot Solvitas paraugam — mīlēt karogu. Un vienīgo pareizo valdošo partiju, kā to mūs diendienā māca darīt valsts pārziņā esošie radio un televīzija un tos uzraugošā NEPL padome ar Aināru Dimantu, patlaban Duļevsku priekšgalā.

Par šo cenzoru padomi neatkarīgie Latvijas preses izdevumi un internetportāli saviem lasītājiem jau stāstījuši: padomes vadītājs Ainārs Dimants savas darbības — nedarbības laikā divkārt pratis izspiest sev un līdzbiedriem algas palielinājumu — ap tūkstoti eiro mēnesī viņam šķitis par maz. Alga ir tikai neliela šī birokrātiskā veidojuma tēriņu daļa. Latvijas prese ne visai sen rakstīja par visu NEPLP locekļu (kopā ar kasierēm un grāmatvežiem) “pieredzes apmaiņas” braucieniem uz eksotiskām zemēm. Pilnā sastāvā. Vai par NEPLP priekšsēža Aināra Dimanta iemīļoto hobiju — braukāt pa Rīgu ar taksometru, protams, uz padomes rēķina. Par visādām tādām “nerātnībām” Saeima bija Dimantu pat no darba atbrīvojusi. Taču viņš tiesājās, tika atjaunots darbā un ar jaunu sparu ķērās pie cenzora pienākumu pildīšanas (tagad gan kā NEPLP loceklis) — slēdza kanālu “Rossija RTR”. (Gan jau kāds Latvijas politiskās elites augsti godāts “raikoms” vai “obkoms” šo gājienu īpaši atlīdzinās.)

Tā sakot, demokrātija Latvijas gaumē, patīkama dāvana Latvijas valdošajiem “demokrātiem”, kuri tik daudz ko gribētu noslēpt no elektorāta…

Ja vien mūsu valstiņā atrastos pāris uzņēmīgu cilvēku, kuri vērstos tiesā, domāju, pozitīvs iznākums garantēts. Ja ne šeit, Latvijā, tad starptautiskajās institūcijās.

Kaut gan diezin vai ir iespējams tiesas ceļā uzvarēt sistēmu, valdošo ierēdņu varzu, kas sen jau necieš nekādu kritiku, apkarojot citādi domājošos gan drakoniskām, gan īpašām demokrātiskām metodēm, dibinot un veidojot aizvien jaunas uzraugošas un kontroles iestādes. Mums ir Satversmes aizsardzības birojs, kas atsijā pirmām kārtām tos, kuri nelojāli valdošajai partijai vai pat kādai “valdošai dāmai”; mums ir triju veidu policija (parastā, drošības un finanšu). Mums ir savs Glavlits, kas mēra un sver radio un televīzijas lojalitāti Latvijas demokrātijas vērtībām.

Ne visai sen Kultūras ministrijā nodibināta vēl viena uzraugoša institūcija — Mediju politikas nodaļa. Sakritība vai ne, bet šīs nodaļas vadītājs Roberts Putnis savā pirmajā darba vizītē devās tieši uz Rēzekni. Nē, nekādus vadošus norādījumus “Rēzeknes Vēstīm” viņš nedeva. Taču it kā starp citu ieminējās, ka tagad šī uzraugošā institūcija saņems un regulāri lasīs arī “Rēzeknes Vēstis”.

Demokrātiskās valsts modrā acs visu redz, visu ievēro, atbalstot lojālos un padevīgos… Starp citu, Putņa kungs ne ar pušplēstu vārdiņu nebilda, ka valsts mazās preses atbalstam piešķīrusi līdzekļus. Dažas Latgales avīzes atbalstu jau saņēmušas: viena desmit, cita — deviņus tūkstošus eiro… Par lojalitāti un valdošo partiju slavināšanu?

Nē, es neskaužu, jo “Rēzeknes Vēstis” ir un grib palikt tikai no saviem lasītājiem atkarīga. Kaut gan mūsu ļoti demokrātiskajā valstī viss kas var notikt. Ja jau var slēgt kungiem netīkamu televīzijas kanālu, kāpēc nevar aizklapēt avīzi, kas mēdz teikt to, ko par varasvīriem un sievām domā avīzes lasītāji? Kritiku, kas vērsta pret Āboltiņu, Rasnaču u. c., vienmēr var nosaukt par hibrīdkara sastāvdaļu un drīz vien, pēc jaunā likuma pieņemšanas varēs sodīt žurnālistu ar ieslodzījumu…

Bet atgriezīsimies pie tēmas par televīzijas kanāliem un raidījumiem. Būtu labi, ja pašreizējie cenzori, Dimants, Duļevska u.c., atbildētu tikai uz vienu jautājumu: kāpēc NEPLP nesaskatīja naida kurināšanu BBC filmā, kurā Latgale un latgalieši visai pasaulei tika rādīti kā separātisti, Latvijas ienaidnieki? Vai par šīs filmas rādīšanu kāds ir vismaz pakratījis ar pirkstu LTV bosa Beltes virzienā? Izrādās, ne Mediju politikas nodaļai, ne dāsni atalgotajai NEPLP kompānijai pret tādu naida kurināšanu, pret Latgales iedzīvotāju nekaunīgu apmelošanu iebildumu nav…

Māra Nizinska, "Rēzeknes Vēstis"

Pievienot komentāru