Aktuāli!

DLRR akcionāru uzmanībai!

Ar šo akciju sabiedrība "Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca" informē, k ... {20}

Aktuāli!

Festivāls “Baltkrievu gadatirgus Daugavpilī” aicina!

24. novembrī plkst. 18.00 Vienības nama koncertzālē notiks VII Starptautisk ...

Latviju sveic!

Apsveicam Latvijas Republikas proklamēšanas 99. gadadienā!

No ticības dzimst visas mūsu idejas. Arī Latvija 1918. gadā sākās no ticība ...

Intervijas

25 novembris

Vārda dienas:
Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne

Horoskopi

Vēzis
22. jūnijs
- 22. jūlijs

Ik pa brīdim tevi var pārņemt neliela depresija, apātija. Vislabākais veids, kā tikt no tās vaļā, iegrimt dziļāk ikdienas darbos. Mīļotais cilvēks var būt neizpratnē par tavām garastāvokļa svārstībām, dīvaino uzvedību. Otrās pusītes klātbūtne tevi nomierinās, sniegs piepildījumu, tāpēc ieteicams vairāk laika pavadīt kopā, no sirds izrunāties vienam ar otru. Šonedēļ būtu labi atturēties no juridisku jautājumu kārtošanas. Turpretim radošās lietas tev ies no rokas.

Sestdiena
Nakts
3 .. 5 C
Rīts
5 .. 7 C
Diena
5 .. 7 C
Vakars
4 .. 6 C
Vējš
4 .. 6 m/s

Avots: gismeteo.ru

Aptauja

Kāda būs Daugavpils pilsētas domes jaunā sasaukuma koalīcija?

 

Māra Nizinska Jaunumi Politika | 29. februāris 2016 | 18:01

Ir valdība, ir deklarācija...

rv.lv

Pēc vētrām Latvijas Saeimas un valdības namos tauta nu var atgūties un nomierināties. Mums atkal ir valdība. Neteiksim, ka jauna: tie paši vēži no tās pašas kules. Arī valdības deklarācija (labo apņemšanos un darāmo darbu saraksts) maz atšķiras no iepriekšējās valdības deklarācijas. Ja nu vienīgi ar apjomu — Kučinska deklarācija ir drusciņ īsāka par to, ko bija sarakstījis Laimdotas Ministru kabinets. Tomēr pietiekami apjomīga.

sastāv no 135 punktiem, kas līdzinās vēsturē aizgājušo Brežņeva laiku PSKP kongresu programmām: izstrādāsim attīstības stratēģiju; efektīvi un racionāli izmantosim zemi, mežu un citu resursu produktivitāti; radīsim darbinieku motivācijas instrumentu; stiprināsim stratēģisko partnerību ar ASV; veidosim ilgtspējīgu skolu tīklu; attīstīsim Rīgas un vietējās (!) lidostas; izstrādāsim vietējos dabas resursos bāzētus produktus; palielināsim iekasēto nodokļu apjomu utt.

Gari teikumi, daudz svešvārdu Briseles stilā, maz konkrētības. Tikai pavisam naivi cilvēciņi var domāt, ka tuvāko divu gadu laikā tik tiešām tiks izveidots deklarācijā solītais ilgstspējīgais skolu tīkls. Visi taču redz, ka noris gluži cits process: skolas tiek slēgtas cita pēc citas, ne tikai laukos, bet arī pilsētās;

ka solītā un jau iepriekšējās valdības uzsāktā tiesu reforma vienkāršam cilvēkam diezin vai dos cerību vēl savas dzīves laikā sagaidīt taisnīgu spriedumu, jo tiesas tiek apvienotas un apcirptas.

Diezin vai mēs, pavalstnieki, sapratīsim, ko nozīmē deklarācijā ierakstītais solījums par “valsts un pašvaldību darbinieku motivācijas instrumenta radīšanu”, un, pats galvenais, diezin vai noticēsim, ka šis jaunās valdības izstrādātais instruments augsto un ne tik augsto iestāžu ierēdņus padarīs cilvēcīgākus, laipnākus, pretimnākošākus tautai, t. i., māmiņām, vecmāmiņām pensionārēm, ierindas dakteriem, skolotājiem, invalīdiem.

Par punktu, kas paredz Latvijas zemes labāku, racionālāku izmantošanu, nemaz nerunāsim. Pirmkārt, Latvijas zemes un mežu ievērojamākās platības jau pieder dāņiem, vāciešiem un zviedriem (Cēsīs pat skvērs pilsētas centrā ir zviedru īpašums). Tos īpaši nepakomandēsi, kaut vai tāpēc, ka mūsu politiķi ir ārzemnieku kalpi.

Otrkārt, Latvijas un it sevišķi Latgales lauku ciemati jau ir tukši (pat karš pagājušā gadsimta vidū tos tā neiztukšoja), aizaug ar krūmiem un latvāņiem. Tie, kuri te varētu dzīvot un zemīti kopt, banku un valdību piekoptās politikas dēļ devušies uz ārzemēm.

Ne jau miglaini solījumi, kuru papilnam gan Kučinska, gan Dombrovska, gan citu premjeru deklarācijās, spēs atdzīvināt Latgales un Latvijas ciemus un laukus. Valdības mainās, katra no tām raksta deklarāciju un solījumus, ko, jau rakstot, zina, ka nepildīs. Nopietni ekonomisti pārliecināti: no purva, kurā grimst Latvijas un it sevišķi no centra attālās Latgales ekonomika, var izvilkt tikai īpaši reģioniem domāti pasākumi un īpašs attālo novadu finansējums. Bet tāda nav. Nu kā var salīdzināt Zemgales vai Kurzemes zemnieku — graudu audzētāju ar Latgales zemkopi? Kurzemniekam līdz ostai, kur nogādā graudus, 20 — 70 kilometru, Latgales zemniekam — 500 km…

Lai gan Kučinskis nāk no zemnieku partijas, viņam, tāpat kā viņa priekštečiem, pat prātā neienāca kaut ko mainīt ierastajā, pirms 25 gadiem Latvijā liberāļu ieviestajā kārtībā: sak, mīļie tautieši, kā mākat, tā mauniet, gan tirgus pats visu sakārtos.

Sakārtos gan, tikai kam par labu? It sevišķi, ja ņem vērā Latvijas politiskās elites attieksmi pret Austrumlatviju. Viņuprāt, te dzīvo Latvijas ienaidnieki, kuri jebkurā mirklī gatavi nodot Latgali lielajam austrumu kaimiņam, vārdu sakot, separātisti, nodevēji. Ja ne šis Latvijas valdošajās aprindās bāzētais uzskats, vai tad BBC izzīstu no pirksta ideju uzņemt filmu par mežonīgajiem latgaliešiem, kuri spārda, plēš un dedzina Latvijas karogu, kopā ar krievu armijas monstriem šauj uz godīgajiem un varonīgajiem NATO spēkiem, kuri te ieradušies atbrīvot Latgali… Mūsu politiskā elite ir šīs melīgās, Latgali pazemojošās filmas līdzautore. Laikam jau tāpēc šo BBC spļāvienu Latgales ļaužu sejās Latvijas varasvīri un viņu vēlmes pildošā, no mūsu nodokļiem šiki dzīvojošā NEPLP (televīzijas uzraudzības padome) atļāvusi iekļaut LTV programmā: skaties, Latvija, kādi nejauki ļautiņi — nodevēji dzīvo Latgalē!

Tāda, lūk, Latvijā izveidojusies situācija. Ir vienalga, kurš 25 gados veidotās politiskās elites pārstāvis — Dombrovskis, Straujuma, Kučinskis vai Āboltiņa — ir pie stūres: ko darīt, ko rādīt, ko runāt, nosaka nevis viņi, bet citu zemju lielie onkuļi, kurus mūsu politiķi pielūdz.

Māra Nizinska, Rēzeknes Vēstis

Pievienot komentāru