Intervijas

25 septembris

Vārda dienas:
Rauls, Rodrigo

Horoskopi

Zivis
19. februāris
- 20. marts

Nedēļas sākumā tevi var nomākt slinkuma uzplūdi, kuri tik kārdinoši vilinās palīdzēt tiem, kuri nedara neko. Taču esi apzinīgs, iekavētie darbi var radīt lieku spriedzi, likt skaidroties priekšniecībai par neizdarīto. Esi vērīgāks, veicot visdažādākās atskaites, centies skrupulozi pārbaudīt paveikto, lai novērstu mazākās neuzmanības kļūdas. Patīkamu atspaidu darba lietās notiekošajam sniegs krāšņie notikumi mīlas jomā.

Otrdiena
Nakts
6 .. 8 C
Rīts
6 .. 8 C
Diena
10 .. 12 C
Vakars
6 .. 8 C
Vējš
4 .. 6 m/s

Avots: gismeteo.ru

Aptauja

06.oktobrī notiks 13. Saeimas vēlēšanas. Vai Jūs plānojat doties balsot?

 

Māra Nizinska Jaunumi Politika | 6. novembris 2015 | 22:06

Rudenīgi politiskas pārdomas

rv.lv

Aizvadītā nedēļa bija pavisam rudenīga, bet notikumiem pārbagāta — gan tepat Latgalē, gan Latvijā, gan pasaulē. Spēj tik līdzi sekot un ausīties. Jā, ausīties, jo kaut kā sanāk tā, ka viss, kas mums apkārt notiek, mazajam cilvēkam nav par labu. Piemēra pēc aplūkosim skolotāju algu epopeju. Strīdiņš starp valdību un izglītības darbiniekiem ieildzis un diez vai tik ātri tiks atrisināts. Kaut gan, kā saka viena Rēzeknes pedagoģe, “mana māsa Zviedrijas kafejnīcā, traukus sakopjot, pelna divreiz vairāk”.

Un tas ir spēcīgs stimuls, lai dotos prom no Latvijas. Skolotāji grib gan jaunu grāmatu nopirkt, gan savu bērnu izskolot kaut vai vietējā augstskolā, tepat blakus mājām…

Starp citu, prestižās augstskolās, piemēram, Kembridžā, mūsu vidusskolas beidzējus nemaz pretī neņems. Pat teicamniekus . Avīze “Neatkarīgā” raksta: “Mūsu diplomus Kembridža neatzīst. Ugandas, Kamerūnas, Namībijas vidusskolu diplomi derīgi, savukārt Kenijas, Sudānas, Etiopijas, Latvijas jaunieši ar mūsu diplomiem Kembridžā nav gaidīti.”

Vai Latvijas politiķi, izglītības jomas vadītāji, līdz šim to nezināja? Vai mūsu politiķiem un augstiem ierēdņiem sen nebija jāuztraucas par tādu Latvijas izglītības sistēmas noniecināšanu? Objektīvu vai neobjektīvu jau ir cita runa. Diemžēl politiķiem, kuri stūrē un uzrauga mūsu izglītības sistēmu, — citas prioritātes. Piemēram, vesela armija izglītības ministrijas ierēdņu vaiga sviedros strādā, lai skolēni dziedātu, dancotu, piedalītos dažādos pasākumos. Mācības pēdējā vietā. Tie paši ierēdņi, piemēram, rūpīgi seko, lai skolu bibliotēkās, nedod Dievs, neienāk kāda krievu rakstnieka grāmata. Visi vēl atceras, kādas nepatikšanas bija vienai no Rēzeknes vidusskolām, kad Rīgas ierēdņi uzzināja par Mihalkova, Buņina un citu krievu rakstnieku grāmatu dāvinājumu.

Latvijas politiķiem, kuri nosaka izglītības pamatnostādnes, diemžēl ir savs priekšstats par to, kas mūsu bērniem, mūsu skolēniem vajadzīgs. Mums nez kāpēc svarīgi pirmklasniekam pastāstīt un parādīt, kur tētim ir krāniņš un ar ko mamma no tēta atšķiras; svarīgi iestāstīt mazuļiem, ka Karlīne var būt Kārlis un otrādi. Bet izrādās, ka jauniešus ar tādām zināšanām un tādiem diplomiem prestižas ES augstskolas nemaz negaida…

Protams, šīs nedēļas jaunumu klāstā ir arī ziņas ar plus zīmi. Tā mediji raksta par prezidenta Vējoņa vizīti Kijevā. Piebildīšu, ka nez kāpēc ikviens augstākā ranga Latvijas politiķis kopš 2014. gada uzskata sevi par pilntiesīgu un pareizu tikai tad, kad ir atzīmējies Kijevā, apzvērot Petram Porošenko savu un latviešu tautas mīlestību. Šonedēļ Kijevā ciemojās arī Raimonds Vējonis, mūsu visu vārdā kolēģim apzvērot, ka Latvija nekad neatzīs Krimas aneksiju (nekad nesaki nekad — tautas gudrība). Savukārt radikālās partijas līderis Oļegs Ļaško vizītes laikā paziņojis, ka latvieši vēlas pievienoties brīvprātīgo bataljoniem Ukrainā, lai piedalītos viņu cīņā par gaišāku nākotni. “Latvija ir brīnišķīga zeme. Es gan tur nekad neesmu bijis,” teica Ļaško.

Protams, brīnišķīga. Ja vien mūsu valdošā kasta mēģinātu vairāk ieklausīties tautas balsī. Šaubos gan, ka mūsu politiķi nezina, cik daudz grūtāk zemniekiem savilkt galus kopā pēc tam, kad, kā saka, tika atvērts elektrības tirgus. Tagad iecerēts “atvērt” gāzes tirgu, “sazāģējot” “Latvijas Gāzi” atsevišķās sastāvdaļās — uzņēmumos. Viens gāzi iepirks, cits atbildēs par glabāšanu, trešais to novadīs līdz patērētājiem, t. i., līdz mums…

Runā, ka tā esot Šķēles izplānota shēma naudas izkāšanai no iedzīvotāju maciņiem. Kuras partijas pelēkie kardināli viņam gatavi palīdzēt, uzminēt nav grūti…

Uzmanīgi sekojot Latvijas un pasaules politiskās virtuves notikumiem, mēģināju izķeksēt tādus, kas man un citiem Latvijas ierindas cilvēkiem ļautu papriecāties, vismaz pasmaidīt un atzīt: re, te arī par mums padomāts. Diemžēl… Nē, padomājuši ir, teiksim, par mūsu tikumisko audzināšanu un politisko nesamaitātību. Tā šonedēļ ārlietu Rinkevičs kārtējo reizi nodemonstrējis savu rūpi par mūsu garīgo veselību. Atceraties, viņš savulaik aizliedza iebraukt Latvijā dziedātājai Valērijai, uzskatot viņas dziesmas par bīstamām, nepieņemamām mūsu eiropeiski smalkajai ausij un gaumei. Pašreiz pēc modrā Rinkeviča pieprasījuma attiecīgās instances gatavo atteikumu akadēmiskajam Aleksandrova vārdā nosauktajam dziesmu un deju ansamblim, kas plānojis koncertēt Baltijas valstīs gada nogalē. Acīmredzot Rinkeviču māc šaubas: ej nu sazini, varbūt tiem ansambļa vīriem aiz zābaka stulma iebāzta raķete “Bulava”.

Valdības darba kārtībā arī šonedēļ bija idejas par žoga celšanu uz Krievijas un Baltkrievijas robežas apspriešana. Tiešām, kāds labums no tiem dažiem desmitiem vjetnamiešu, kuri mēģina ienākt pie mums caur austrumu valstīm? Viņi te negrasās palikt, naudu sevis uzturēšanai neprasīs, bet tas nozīmē, ka arī nozagt ierēdņi neko nevarēs. Tā ka, uzcelsim žogu, lai nenāk. Arī Putinam kāja aiz žoga var aizķerties.
Cita lieta — Sīrijas bēgļi… Pagājušajā nedēļā kādu nakti ES valstu vadoņi bija pulcējušies Briselē tieši bēgļu jautājuma risināšanai. Esot bijis tik karsti, ka gaisā virmoja ideja par Eirosavienības sabrukumu. Savienības ziemeļzemes atklāti draud ar izstāšanos, ja Merkele turpinās uzņemt bēgļus.

Kaut kāds kompromiss tomēr esot panākts. Grieķijai Merkele atgādināja par parādiem un pieprasīja lielu bēgļu straumes daļu piebremzēt šajā zemē. Sanāks? Nesanāks? Ja nesanāks, politologi prognozē ES iziršanu.

Bet tas jau ir nākotnes, varbūt pat tuvāko nedēļu un mēnešu jautājums.

2015.g. 30.oktobrī

Māra Nizinska, "Rēzeknes Vēstis"

Pievienot komentāru